Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šodien, 19. maijā, spēkā stājas grozījumi Būvniecības likumā, kas precizē likumā noteiktos terminus un kontrolējošo iestāžu kompetenci, skaidri nošķir katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību, kā arī novērš neskaidrības likuma piemērošanā.
Tiesību akta izstrādes nepieciešamību noteica Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojums Nr. 210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai”. Tajā paredzēts īstenot Valsts iestāžu darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.–2020. gadam, iekļaujot pasākumus, kas vērsti uz ēnu ekonomikas mazināšanu tautsaimniecības nozarēs ar augstāko ēnu ekonomikas risku, tostarp būvniecībā. Plāns paredz arī noteikt skaidru būvniecības procesa dalībnieku atbildības sadalījumu, veicot grozījumus Būvniecības likumā, kā arī noteikt gadījumus, kādos būvniecības procesa dokumentācijas kārtošanai tiek piemērots klusēšanas–piekrišanas princips.
Spēkā esošais Būvniecības likums tika pieņemts 2013. gada 9. jūlijā un stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī. Analizējot normatīvā regulējuma piemērošanu praksē, sadarbībā ar būvniecības nozares organizācijām tika identificētas vairākas regulējuma nepilnības, kas negatīvi iespaido būvniecības kvalitāti, veido administratīvos šķēršļus, kavē būvniecības procesu, norādīts likumprojekta anotācijā.
Tika konstatēts, ka likumā ir:
Būvniecības likuma grozījumu pirmajā pantā precizēti un papildināti būvniecības termiņi.
Vairākos pantos skaidrāk definēta Būvniecības valsts kontroles biroja un būvvaldes kompetence. Turpmāk Būvniecības valsts kontroles birojs veiks arī publisku ēku atjaunošanas kontroli, ja būvdarbu veikšanai būs nepieciešama būvatļauja. Birojs turpmāk sniegs arī metodisko palīdzību pašvaldībām saistībā ar būvdarbu kontroli un būvju pieņemšanu ekspluatācijā.
Savukārt būvvaldes kompetencē būs pārbaudīt un kontrolēt šāda būvniecības principa un tehnisko prasību ievērošanu:
Ar likuma grozījumiem jaunā redakcijā ir izteikts 19. pants “Atbildība būvniecībā”, tāpat likums papildināts ar 19.1, 19.2 un 19.3 pantu, kurā tiek nodalīta katra būvniecības procesa dalībnieka atbildība, proti, katrs dalībnieks atbild par savu būvniecības procesa daļu.
Piemēram, būvniecības ierosinātāja pienākumi ir būvprojekta izstrādei piesaistīt normatīvajiem aktiem atbilstošus būvspeciālistus vai būvkomersantus (izņemot speciālajos būvnoteikumos noteiktos gadījumus), kā arī projektēšanas uzdevumā noteikt paredzētās būves lietotāja prasības.
Savukārt būvprojekta izstrādātājs nodrošina būvprojekta un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī piemērojamos standartus noteiktajām prasībām un dokumentācijā ietvertās informācijas savstarpējo atbilstību. Būvprojekta izstrādātājs ir atbildīgs par to, lai būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniegtajā vai realizācijai nodotajā būvprojektā vai tā daļā ietvertie risinājumi ir izstrādāti, balstoties uz pietiekamu informāciju, kā arī ir atbildīgs par apakšuzņēmēja veiktajiem darbiem un to kvalitātes kontroli.
Autoruzraudzības veicējs atbild par citiem būvniecības procesa dalībniekiem doto norādījumu saturu un viņa saskaņoto būvniecības dokumentu atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem.
Būvdarbu veicējs nodrošina būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem, kā arī atbild par būvdarbu kvalitāti un atbilstošu būvizstrādājumu un to iestrādes tehnoloģiju izmantošanu (ciktāl būvprojektā nav tieši norādīts noteikts būvizstrādājums vai tā iestrādes tehnoloģija).
Būvuzraudzības veicējs saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem un noslēgto līgumu nodrošina būvniecības ierosinātāja likumīgo interešu pārstāvību būvdarbu procesā, tai skaitā visa būvdarbu procesa uzraudzību kopumā un ikviena būvuzraudzības plānā noteiktā posma kontroli.
Būvekspertīzes veicējs atbild par būvekspertīzes atzinuma saturu un tajā ietverto secinājumu pamatotību būvekspertīzes uzdevuma ietvaros.
Lai mazinātu strīdus situāciju rašanos, kad viena būvniecības procesa posma būvspeciālisti ir spiesti pārbaudīt cita procesa dalībnieka veikto darbu atbilstību normatīvo aktu prasībām, likumā paredzēts, ka viņi, pildot normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, ir tiesīgi pieņemt, ka citi būvniecības ieceres īstenošanā iesaistītie būvspeciālisti rīkojas atbilstoši normatīvo aktu prasībām un savus profesionālos pienākumus veic kvalitatīvi, skaidro Ekonomikas ministrija. Ja būvspeciālists atbilstoši savām profesionālajām zināšanām un pieredzei konstatē cita būvspeciālista profesionālajā darbībā acīmredzamus normatīvo aktu prasību pārkāpumus, viņš rīkojas tā, lai nepieļautu kaitējuma nodarīšanu personu dzīvībai, veselībai, īpašumam vai videi, t. i. dara visu iespējamo, lai pārkāpums tiktu novērsts, vai vēršas kontrolējošās institūcijās.
Iepriekš likumā nebija stingri nodalīta procesa dalībnieka (juridiskās personas) un iesaistītā sertificētā būvspeciālista (fiziskās personas) atbildība. Tādējādi līdzšinējais regulējums būtiski sarežģīja būvniecības ierosinātāja un trešo personu interešu aizstāvību, teikts likumprojekta anotācijā.
Būvniecības likums papildināts ar 14.1 pantu, kas nosaka atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošanu ar noklusējumu, tā saukto klusēšanas–piekrišanas principu būvniecības procesa dokumentācijas kārtošanā.
Tas attieksies uz noteiktiem gadījumiem būvnoteikumos. Piemēram, būs uzskatāms, ka būvvalde vai institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, ir pieņēmusi labvēlīgu lēmumu vai atzīme ir veikta saskaņā ar būvniecības ierosinātāja sniegto informāciju, ja būvnoteikumos noteiktajos gadījumos un normatīvajos aktos noteiktajos termiņos nav pieņemts lēmums vai nav veikta atzīme attiecībā uz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi būvniecības administratīvajā procesā, kura ierosināšanai ir nepieciešams paskaidrojuma raksts.
Ministru kabinets būvnoteikumos noteicis gadījumus, kuros būs piemērojamas atļaujas, atzīmes un saskaņojuma izdošana ar noklusējumu.
Ieviests arī maksas pakalpojums attiecībā uz būvdarbu un ekspluatācijas uzraudzību būvēm jūrā.
Vienlaikus pilnveidots regulējums par būvvaldes izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanu, paplašinot to gadījumu skaitu, kuros Būvniecības likumā tieši noteiktu administratīvo aktu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana aptur to darbību.
