Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Papildināts 29. maijā.
FOTO: Ieva Lūka, LETA
No 7. maija ir atļauts sniegt ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārpus telpām un darboties āra terasēm, ievērojot stingrus epidemioloģiskās drošības noteikumus.
Zaļo gaismu sabiedriskajai ēdināšanai ārpus telpām devusi Saeima, pieņemot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likuma Pārejas noteikumi ir papildināti ar 21. punktu, kurā noteikts, ka, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, no 7. maija sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem ir atļauts sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus ārtelpās.
Ievērojot likumdevēja lēmumu atļaut darboties kafejnīcu, restorānu un citu ēdināšanas iestāžu āra terasēm, Ministru kabinets ir pastiprinājis jau iepriekš noteiktos nosacījumus šāda veida pakalpojumu sniegšanai klātienē, kas apkopoti Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
MK noteikumu 20.1 punkts paredz, ka, sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus klātienē ārpus telpām, pakalpojuma sniedzējam jāievēro šādi nosacījumi:
Uzturoties sabiedriskās ēdināšanas vietā, darbinieki un apmeklētāji lieto mutes un deguna aizsegus uzturēšanās laikā, izņemot laikā, kad apmeklētāji sēž pie galda (20.1 8. apakšpunkts).
Lai novērstu pastiprinātu cilvēku pulcēšanos sabiedriskās ēdināšanas vietās vēlās vakara stundās, tiek noteikts ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laikam klātienē ārpus telpām.
Darbu sāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00.
Šeit jāpiebilst, ka pagarināts darba laiks līdz pusnaktij āra terasēm stājās spēkā 29. maijā. To paredz grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. MK noteikumos šī norma vēl nav ietverta un tur joprojām noteikts, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst. 21.00 drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai (20.1 5. apakšpunkts). Tomēr likumam ir augstāks spēks un līdz ar to āra terases var darboties līdz pusnaktij.
Vienlaikus, līdzīgi kā tirdzniecības vietās, arī sabiedriskās ēdināšanas vietās ir jābūt noteiktai atbildīgajai personai, kas organizē noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu (20.1 6. apakšpunkts). Atbildīgajai personai:
Tāpat apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases) jābūt izvietotai skaidri salasāmai publiski pieejamai informācijai, tostarp svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā, atbildīgās personas kontaktinformācijai un pašvaldības policijas kontaktinformācijai (20.1 7. apakšpunkts).
“Ēdināšanas pakalpojumu atļauts sniegt ārtelpās un terasēs, nodrošinot ne vairāk kā nojumi un līdz 50% slēgtu sienu laukumu. Nav atļauts pakalpojumu sniegt slēgta tipa paviljonos, teltīs u. c.,” paskaidrots noteikumu grozījumu anotācijā.
Kas ir terase, paskaidrots 2015. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 340 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-15 "Dzīvojamās ēkas"” 2.23 apakšpunktā, saskaņā ar kuru terase ir norobežots vaļējs vai segts laukums, kas izvietots uz zemes kā ēkas piebūve vai virs ēkas vai tās daļas.
Norobežojošās sienas starp apmeklētājiem novērš tiešu gaisa plūsmu starp stāvošiem vai sēdošiem apmeklētājiem (atkarībā no galdu veida), samazinot vīrusa izplatības iespējas. Norobežojošās sienas var tikt veidotas no dažādiem materiāliem, tostarp stikla. Norobežojošās sienas ir jātīra un jādezinficē vismaz vienu reizi dienā, kā arī tām jābūt drošām apmeklētājiem, teikts anotācijā.
***
Atkarībā no epidemioloģiskās situācijas Ministru kabinets arī turpmāk var pieņemt lēmumu uz noteiktu laiku apturēt minēto pakalpojumu sniegšanu. To paredz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma Pārejas noteikumu 21. punkts.
