SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
16. februārī, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Stājas spēkā
TĒMA: Energoresursi
2
2

Definē, kas ir enerģētiskā nabadzība

Stājas spēkā 16.02.2021.

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Ar Enerģētikas likuma grozījumiem, kas stājas spēkā šodien, 16. februārī, definēts, kas ir enerģētiskā nabadzība. Vienlaikus noteiktas arī prasības sadarbībai pārrobežu jautājumos, kuri skar dabasgāzes infrastruktūru, tostarp attiecībā uz dabasgāzes pārvades līniju no trešajām valstīm un uz tām.

Grozījumu mērķis ir ieviest prasības, kuras nosaka trīs Eiropas Savienības (ES) enerģētikas sektora direktīvas.

Enerģētiskās nabadzības definīcija

Enerģētikas likums papildināts ar XVII nodaļu “Enerģētiskā nabadzība”, kuras 120. pantā definēts, ka enerģētiskās nabadzības skarta mājsaimniecība ir mājsaimniecība Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē, kas atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

Līdz šim termins “enerģētiskā nabadzība” nacionālajos tiesību aktos nebija konkrēti definēts.

Enerģētiskās nabadzības definīcija tiek ieviesta ar nolūku apzināt un secīgi mazināt tās skarto mājsaimniecību skaitu ES, nosakot, ka šādas mājsaimniecības prioritāri varēs saņemt palīdzību valsts vai pašvaldības energoefektivitātes atbalsta programmās, rakstīts likumprojekta anotācijā. Minētās prasības izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīvas 2019/944 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas 2018/2002, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti.

Enerģētiskās nabadzības definīcija noteic, ka ar to saprotami tādi mājsaimniecību iedzīvotāju apstākļi, kad tiem ir grūtības ne tikai mājoklī uzturēt atbilstošu temperatūru, bet arī norēķināties par energoapgādes komersantu sniegtajiem pakalpojumiem vai tos izmantot zemu ienākumu, augstu energopakalpojumu izmaksu vai zemas mājokļa energoefektivitātes dēļ. Būtiski uzsvērt, ka enerģētisko nabadzību rada vismaz viens no minētajiem iemesliem, nevis obligāts to kopums.

Lai noteiktu, vai mājsaimniecību ir skārusi enerģētiskā nabadzība, galvenokārt tiek vērtēts ģimenes (personas) ienākumu līmenis un atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam. Vienlaikus šī ģimene (persona) var saņemt dzīvokļa pabalstu vai sociālā mājokļa iedzīvotāja statusu.

Pēc Labklājības ministrijas sniegtajiem datiem, 2020. gada janvārī Latvijas pašvaldībās bija reģistrētas 26 374 trūcīgas personas jeb 1,38% no visiem iedzīvotājiem Latvijā.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem 2020. gada janvārī Latvijas pašvaldībās bija reģistrētas 39 198 maznodrošinātās personas jeb 2,05% no visiem iedzīvotājiem Latvijā.

Likumā iekļauta prasība, ka valstij vai pašvaldībai energoefektivitātes politikas pasākumi prioritārā kārtā jāīsteno enerģētiskās nabadzības skartajās mājsaimniecībās.

Pārrobežu sadarbība gāzes tirgū

2019. gada 17. aprīļa Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/692, ar ko groza Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu, mērķis ir nodrošināt, ka tiek novērsti šķēršļi Eiropas Savienības dabasgāzes iekšējā tirgus izveides pabeigšanai. Šos šķēršļus rada apstākļi, ka dabasgāzes pārvades līnijām uz trešajām valstīm un no tām netiek piemēroti ES tirgus noteikumi, norādīts likumprojekta anotācijā. Direktīvas 2019/692 prasību ieviešana paredz, ka tiks nodrošināta godīga konkurence un tiesiskā regulējuma konsekvence visā ES, kas ir būtiska jautājumos par dabasgāzes pārvades līnijām, kuras savieno ES dalībvalsti ar trešo valsti.

Jāuzsver, ka Latvijai nav dabasgāzes pārvades līnijas uz kādu trešo valsti vai no tās, taču, lai stiprinātu vienotu regulējumu, arī Latvijai ir pienākums pārņemt Direktīvas 2019/692 prasības.

Atbilstoši Direktīvai 2019/692 ir precizēts līdz šim Enerģētikas likumā lietotais termins “starpsavienojums”, nosakot, ka tā ir dabasgāzes pārvades līnija, kas šķērso Latvijas robežu, savienojot Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmu ar citas ES dalībvalsts dabasgāzes pārvades sistēmu, vai dabasgāzes pārvades līnija starp Latviju un trešo valsti līdz Latvijas teritorijai vai teritoriālajai jūrai.

Enerģētikas likums papildināts ar normu, kas piemērojama tad, ja rodas pārrobežu domstarpības saistībā ar dabasgāzes pārvades sākumposma cauruļvadu sistēmu.

Papildinot Enerģētikas likuma 84. panta pirmo daļu, tiek noteikti papildu pienākumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai. Ja tiek skatīti pārrobežu jautājumi par dabasgāzes (vai elektroenerģijas) infrastruktūru ar trešo valsti, regulators sadarbojas gan ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru, gan attiecīgo valstu regulatīvo iestādi vai iestādēm, ja tādas ir vairākas, tostarp šāda sadarbība var notikt arī ar trešās valsts regulatīvo iestādi.

Tāpat likums ir papildināts ar normu, kas noteic, ka valstij nepieciešams slēgt starpvaldību nolīgumu ar trešo valsti, ja valstu starpā ir iecere veidot dabasgāzes starpsavienojumu. Par šo ieceri Ekonomikas ministrija paziņo Eiropas Komisijai, tostarp nosūtot nolīguma tekstu, par ko sarunās panākta vienošanās.

Papildu grozījumi Enerģētikas likuma 19. panta trešajā daļā paredz no 30 dienām uz divām nedēļām samazināt termiņu, kurā zemes īpašnieks jābrīdina par energoapgādes komersanta objekta plānoto pārbūvi vai jaunbūvi, vienlaikus īstenojot Enerģētikas likuma attiecīgās normas salāgošanu ar Aizsargjoslu likumā ietverto.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU