Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Latvijā desmitajai daļai iedzīvotāju ir noteikta invaliditāte. Valsts no budžeta maksā invaliditātes pensijas. Vienlaikus ir noteikti arī citi sociālā atbalsta veidi, papildu atspaids ir dažādi atvieglojumi. Arī pašvaldības var noteikt īpaši atbalstāmo iedzīvotāju grupas, tostarp personas ar invaliditāti.
Cilvēkiem ar invaliditāti likumos un Ministru kabineta (MK) noteikumos ir noteikti atbrīvojumi no maksājumiem, kā arī atlaides pakalpojumiem un izdevumiem, kas ir gan regulāri, piemēram, sabiedriskā transporta izmantošanā, norēķinos par elektrību, ārstniecībā, gan nepieciešami retu retu reizi, piemēram, kad kārtojami dokumenti, vajadzīga arhīva vai citas iestādes izziņa vai informācija.
Atvieglojumi ir atkarīgi no invaliditātes smaguma pakāpes. Cilvēkiem ar I grupas invaliditāti atbalsts ir lielāks. Īpaši tiek ņemtas vērā bērnu invalīdu vajadzības un nepieciešamība samazināt tēriņus vecākiem. Vienlaikus ir atbrīvojumi un atlaides, kas paredzētas visiem cilvēkiem ar invaliditāti – neatkarīgi no tās grupas.
Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumi Nr. 371 “Braukšanas maksas atvieglojumu noteikumi” nosaka tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus pilsētas nozīmes un reģionālās nozīmes maršrutā:
Apdrošinātāja noteiktās apdrošināšanas prēmijas maksājums par 40% tiek samazināts transportlīdzekļu īpašniekiem, kuri ir:
1) I un II grupas invalīdi;
2) III grupas invalīdi, kam ir apgrūtināta pārvietošanās [to apliecina attiecīgs Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinums (apdrošinot vieglo automobili)].
Samazinātais maksājums pienākas transportlīdzekļa īpašniekam, kura īpašumā ir viens vieglais transportlīdzeklis ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām. Šādu atlaidi paredz Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 14. panta otrā daļa. Šī norma papildu paskaidrota 14. panta 2.1 daļā. Grozījumi likumā, kas Saeimā pieņemti pērn 17. decembrī, paredz, ka no 12. janvāra personas ar invaliditāti par samazinātu maksu var apdrošināt tikai vienu savu vieglo transportlīdzekli ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām.
Likuma 13. panta otrajā daļā noteikts: ja transportlīdzeklis iegādāts līzingā, tad, slēdzot apdrošināšanas līgumu un nosakot apdrošināšanas prēmijas apmēru, transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā norādītais transportlīdzekļa turētājs tiek pielīdzināts transportlīdzekļa īpašniekam.
Cilvēks ar invaliditāti ir atbrīvots no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa par vienu vieglo automobili, motociklu, triciklu vai kvadriciklu, kurš ir vai tiek reģistrēts īpašumā, turējumā vai valdījumā.
Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli nemaksā par vieglo transportlīdzekli, kura īpašniekam, turētājam vai valdītājam vai šādas personas laulātajam apgādībā ir bērns ar invaliditāti. Atbrīvojumu piemēro vienam šādas personas vai tās laulātā īpašumā, turējumā vai valdījumā reģistrētam vieglajam transportlīdzeklim;
Atbrīvojumi noteikti Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likuma 6. panta pirmās daļas 1. un 16. punktā.
Ceļu satiksmes noteikumos (MK noteikumi Nr. 279) ir ietverti nosacījumi par stāvvietu izmantošanas karti personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi vai redzes invaliditāte.
Noteikumu 246. punkts paredz: automobiļiem, kurus vada vai kuru pasažieri ir personas ar invaliditāti, kam ir kustību un gaitas traucējumi un kam Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija izsniegusi atzinumu par medicīniskajām indikācijām vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai, vai automobiļiem, kuru pasažieri ir personas ar I invaliditātes grupu sakarā ar redzes traucējumiem, automobiļa salonā pie priekšējā stikla atļauts novietot invalīdu stāvvietu izmantošanas karti, kuru izsniedz Ceļu satiksmes drošības direkcija. Maksu par kartes izsniegšanu sedz pakalpojuma saņēmējs.
Informācija par to, kā saņemt invalīdu stāvvietas karti, pieejama Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā.
Cilvēki ar invaliditāti ir atbrīvoti no maksas par vairākiem CSDD pakalpojumiem. Tie uzskaitītīti MK 2013. gada 24. septembra noteikumu Nr. 1000 “Valsts akciju sabiedrības “Ceļu satiksmes drošības direkcija” publisko maksas pakalpojumu cenrādis” 3. punktā:
No maksas atbrīvojamas personas, kas saņem šādus pakalpojumus:
Personai ar I invaliditātes grupu katrā norēķinu periodā (kalendāra mēnesī) ir atlaide maksājumam par elektroenerģiju – katru mēnesi par pirmajām 100 patērētajām kilovatstundām cena ir zemāka. Tāpat mazāks maksājums par mēnesī patērētajām pirmajām 100 kWh elektroenerģijas pienākas arī ģimenei (personai), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti.
To nosaka 2016. gada 12. jūlija MK noteikumi Nr. 459 “Aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas, obligātā iepirkuma komponentes un sadales sistēmas pakalpojuma kompensēšanas kārtība”.
Papildu informāciju atbalstam par elektrības norēķiniem var iegūt portālā elektrum.lv. Informācijā “Atbalsts norēķiniem par elektrību” ir norādīts, ka līgumam nav obligāti jābūt noslēgtam uz personas ar invaliditāti vārda. Atbalstu var saņemt arī norēķiniem par īrētā mājoklī patērēto elektrību vai gadījumos, kad par elektrību persona norēķinās ar namu apsaimniekotāju.
Cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti nav jāmaksā pacienta iemaksa. To nosaka Veselības aprūpes finansēšanas likuma 6. panta otrās daļas 15. un 16. punkts: saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, personai ar I grupas invaliditāti un personai ar II grupas invaliditāti nav jāveic pacienta līdzmaksājumu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam.
Personai ar I grupas invaliditāi nav jāmaksā arī par ģimenes ārsta mājas vizīti. To nosaka 2018. gada 28. augusta MK noteikumi Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”.
Personām, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, ir tiesības uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumu – 154 eiro mēnesī vai 1848 eiro gadā. Ja ir piešķirta III invaliditātes grupa, nodokļa papildu atvieglojums ir 120 eiro mēnesī vai 1440 eiro gadā. (MK noteikumi Nr. 138 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām unnacionālās pretošanās kustības dalībniekiem”).
Likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” paredz pašvaldībām tiesības noteikt atvieglojumus (90%, 70%, 50% vai 25% apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas) atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām. Pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka atbalstāmās grupas, kas var būt arī cilvēki ar invaliditāti, kā arī kritērijus atlaidēm un to apmēram.
Piemēram, Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr. 111 “Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” vientuļam pensionāram un vientuļai personai ar I vai II grupas invaliditāti ir noteikts 90% nodokļa atvieglojums; pensionāram un personai ar I vai II grupas invaliditāti, kurai nav pilngadīgu bērnu un kura savā dzīvesvietā deklarēta viena vai kopā tikai ar vienu personu, kura ir persona ar I vai II grupas invaliditāti vai pensionārs, – 70% nodokļa atbrīvojums; personai ar I vai II grupas invaliditāti – 70% atbrīvojums. Atlaides pienākas vēl vairākām iedzīvotāju grupām saistībā ar invaliditāti.
Siguldas novada pašvaldības mājaslapā par atvieglojumu piemērošanu nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem norādīts, ka maznodrošinātiem nestrādājošajiem, vientuļiem pensionāriem vai maznodrošinātām vientuļām personām ar I vai II grupas invaliditāti nodokļa atvieglojums par zemi ir 70% apmērā, par dzīvojamo māju, dzīvojamo māju palīgēkām, garāžām – 90% apmērā.
Par atvieglojumiem jāuzzina savā pašvaldībā.
Īpašs NĪN regulējums ir nevalstiskajām organizācijām. Ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek ēkas un inženierbūves, kas pieder biedrībām, kurās apvienotas personas ar invaliditāti. Nodokli nepiemēro, ja ir izpildītas MK 2014. gada 16. decembrī pieņemto noteikumu Nr. 760 “Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā biedrībai un nodibinājumam piederošās ēkas un inženierbūves netiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli” prasības.
Ar šo gadu valstī pakāpeniski tiek reorganizēti atsevišķi speciālie nodokļu režīmi un tiks ieviestas minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Ar 2021. gadu ir atcelts vispārējais patentmaksas nodokļa režīms, bet saglabāta iespēja maksāt samazināto patentmaksas nodokli – 9 eiro pusgadā vai 17 eiro gadā personām ar I un II grupas invaliditāti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.10 pantā noteiktajā kārtībā. Likums noteic, ka samazināto patentmaksu par fiziskās personas saimniecisko darbību ir tiesības maksāt, ja saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro un maksātājs nav algas nodokļa maksātājs vai savā saimnieciskajā darbībā nenodarbina citas personas. MK noteikumi Nr. 36 “Kārtība, kādā piemērojama samazinātā patentmaksa fiziskās personas saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā” nosaka kārtību, kādā piemēro samazināto patentmaksu saimnieciskajai darbībai noteiktā profesijā.
Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, tiek ieviestas minimālās obligātās iemaksas. Tas nozīmē: ja darba ņēmēja alga ceturksnī būs mazāka par trim MK noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021. gadā – 500 eiro x 3 = 1500 eiro), tad darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic obligātās iemaksas no starpības starp triju MK noteikto minimālo mēneša darba algu apmēru un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).
Par nodarbināto, kuram ir I vai II grupas invaliditāte, kā arī par personu, kuras pašas vai laulātā algas nodokļu grāmatiņā ir reģistrēts nepilngadīgs bērns, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir atzīts par personu ar invaliditāti, minimālās obligātās iemaksas nebūs jāveic. Tas noteikts likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 20.4 pantā, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.
MK 2020. gada 21. aprīļa noteikumi Nr. 231 “Noteikumi par studiju un studējošo kreditēšanu studijām Latvijā no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem” nosaka kārtību, kādā piešķir, atmaksā un dzēš studiju un studējošo kredītus no kredītiestāžu līdzekļiem, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem.
Kredīta garantijas likme kredītiem nepārsniedz 90%. Ja pēc kredītu izmaksas uzsākšanas kredītņēmējam ir noteikta I vai II invaliditātes grupa vai tā tiek mainīta no vieglākas uz smagāku (no II uz I grupu, no III uz II grupu), tad kredīta garantija sedz kredītu pamatsummas atlikumu un procentus par kredīta izmantošanu pilnā apmērā.
Kredītņēmējam ir jāinformē kredītiestāde par to, ka viņam ir I vai II invaliditātes grupa, ko apliecina invaliditātes apliecība.
Valsts pašvaldībām ir noteikusi atsevišķus konkrētus pienākumus, lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem ar invaliditāti. MK noteikumos Nr. 480 “Noteikumi par kārtību, kādā pašvaldības var uzlikt pašvaldību nodevas” paredzēts, ka no nodevas par visu veidu dzīvnieku turēšanu atbrīvo personas ar redzes invaliditāti un personas ar I grupas invaliditāti.
No nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās atbrīvo personas ar invaliditāti, kuras vada pielāgotus automobiļus, un tos automobiļu vadītājus, kuri pārvadā personas ar I grupas invaliditāti, kā arī personas ar invaliditāti, kurām ir apgrūtināta pārvietošanās.
Cilvēkiem ar invaliditāti pienākas dažādi atvieglojumi un atlaides daudziem nodevu maksājumiem (piemēram, lai saņemtu informāciju vai iegūtu licenci, tāpat arī tiesvedības procesos).
Labklājības ministrija tīmekļvietnes sadaļā par invaliditāti ir apkopojusi informāciju “Atvieglojumi personām ar invaliditāti”. Tā ir aktualizēta tagad, 2021. gada janvārī. Informācijā secīgi uzskaitīti visi atvieglojumi, normatīvie akti, kas tādus nosaka, norādīta invaliditātes grupa, uz kuru konkrētais atvieglojums attiecas (I, II vai III grupa, bērns ar invaliditāti), norādīti nodevu maksas atbrīvojumi un atlaides, kā arī maksājamā summa, ja tāda ir, arī atlaides iestāžu sniegto maksas pakalpojumu apmaksā.
Katru gadu Latvijā arvien vairāk pieaug to cilvēku skaits, kuriem piešķirta invaliditāte. Statistika par Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas uzskaitē esošajām personām ar invaliditāti rāda, ka 2019. gada decembrī Latvijā bija 196 159 personas ar invaliditāti, no tām 8330 bērni, pērn decembrī – 201 549 personas, no tām 8444 bērni, informēja Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas politikas departamenta vecākā eksperte Ruta Veidliņa. 2020. gada decembrī I invaliditātes grupa tika noteikta 28 157 cilvēkiem, II grupa – 89 273, III grupa – 78 661 cilvēkam. Jāpiebilst, ka atbilstoši pašreizējam regulējumam vienai personai vienlaikus var tikt noteiktas vairākas invaliditātes grupas.
LV portāls jau iepriekš ir rakstījis, kā šī pieaugošā tendence ir pastāvīga. 2016. gada janvārī valstī bija 174 605 personas ar invaliditāti, tajā skaitā 8260 bērni. Savukārt dati par situāciju 2008. gadā liecina, ka tad Latvijā bija reģistrētas 131 524 personas ar invaliditāti.
