Vienreizlietojamo plastmasas trauku tirdzniecības aizliegumu un plastmasas izstrādājumu patēriņa samazināšanas pasākumus paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīva (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, kuras mērķis ir samazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi. Latvijas normatīvajos aktos direktīvas prasības ir jāpārņem līdz 2021. gada 3.jūlijam.
Likumprojekta “Par plastmasu saturošiem izstrādājumiem” mērķis ir novērst un samazināt konkrētu plastmasu saturošu izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku (pārsvarā zvejas tīkli) ietekmi uz vidi, īpaši ūdens vidi, un cilvēka veselību, kā arī veicināt pāreju uz aprites ekonomiku ar inovatīviem un ilgtspējīgiem darbības modeļiem, izstrādājumiem un materiāliem, tādējādi sekmējot arī iekšējā tirgus efektīvu darbību, norādīts tā anotācijā.
Likumprojekts attiecas uz plastmasu saturošu izstrādājumu ražotājiem un tirgotājiem, ražotāja paplašinātās atbildības sistēmām, sabiedrību kopumā, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, sabiedrisko pasākumu organizētājiem.
Uzvaras gājiens kopš 20. gadsimta 50. gadiem
VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uzsvēra, ka plastmasa savu uzvaras gājienu pasaulē ir sākusi jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem un plastmasas izstrādājumu patēriņš ir palielinājies 20 reizes. “Tagad plastmasa ir visur, ne tikai okeānos un zivīs, bet arī cilvēku asinīs. Ir vērts padomāt, kā neradīt tik daudz atkritumu, īpaši vienreizlietojamos atkritumus, kā dzīvot gudrāk un viedāk,” tā R. Vesere.
“Plastmasa kā materiāls ir lēta, viegla un ērta, ir ap 200 dažādu plastmasas atkritumu veidu, daļai no tiem pārstrāde patlaban pat nav pieejama,” turpināja VARAM pārstāve. “Plastmasa nesadalās, īpaši ūdens vidē, un rada apdraudējumus bioloģiskai daudzveidībai. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir jāierobežo vienreiz lietojamie plastmasas izstrādājumi.”
2018. un 2019. gadā Latvijā vidēji radīts 30 892 tonnu ES direktīvā noteikto plastmasas atkritumu, liecina pēc VARAM pasūtījuma veiktais tirgus izpētes uzņēmuma SIA “Gateway & Partners” pētījums “Izvērtējums par konkrētu plastmasas izstrādājumu ierobežojumu un aizliegumu”.
Vienreizlietojamie plastmasas galda trauki un piederumi veido ap 3–4% no kopējā apjoma (daļa no šī apjoma iekļaujas arī pārtikas taras apjomā). Vidēji tiek pieņemts, ka dabā nonāk 2% no plastmasas atkritumiem, zināja teikt tirgus izpētes departamenta vadītāja Zanda Vipule.
Sešas sadaļas
Likumprojekts “Par plastmasu saturošiem izstrādājumiem” sastāv no sešām nodaļām, 18 pantiem un septiņiem pielikumiem.
Ražotājam attiecībā uz konkrētiem vienreizlietojamās plastmasas saturošiem izstrādājumiem tas paredz noteikt:
- aizliegumu laišanai tirgū (1. pielikums);
- patēriņa samazināšanas pasākumus (piedāvāt un informēt patērētājus par alternatīvām, neizsniegt patērētajam bez maksas, 2. pielikums);
- pārstrādātā materiāla obligāto minimālo īpatsvaru dzērienu PET iepakojumā un plastmasas dzērienu iepakojumā (3. pielikums);
- prasības dzērienu iepakojuma dizainam ar vāciņiem un korķīšiem (3. pielikums);
- prasības marķēšanai (4. pielikums);
- pienākumu veidot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas jauniem objektiem (5. pielikuma 2. punkts un zvejas rīki);
- pienākumu nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu (6. pielikums);
- informēšanas pasākumu nepieciešamību un pienākumus (7. pielikums);
- prasības attiecībā uz ziņošanu.
Iepakojuma apsaimniekotājam un atkritumu apsaimniekotājam tiek noteiktas prasības attiecībā uz informācijas datu glabāšanu un iesniegšanu.
Savukārt valsts iestādēm likumprojekts paredz kompetenci attiecībā uz informācijas sistēmu, ziņošanu un kontroli.
Likumprojekts paredz arī deleģējumu Ministru kabinetam izdot attiecīgos noteikumus: ražotāja paplašinātās atbildības sistēmai, marķēšanai, dzērienu iepakojuma dalītai vākšanai un ziņojumam par plastmasu saturošiem izstrādājumiem un to atkritumu apsaimniekošanu.
Pārejas noteikumi nosaka dažādus termiņus vairāku gadu garumā, kad tiks ieviesti konkrētie pasākumi.
Kas būs aizliegts
Likumprojekta “Par plastmasu saturošiem izstrādājumiem” 1. pielikumā uzskaitīti vienreizlietojami plastmasu saturošie izstrādājumi, kas būs aizliegti Latvijas tirgū:
- vates kociņi;
- galda piederumi (dakšas, naži, karotes, irbulīši);
- šķīvji;
- salmiņi;
- dzērienu maisāmkociņi;
- baloniem piestiprināmi un to turēšanai domāti kociņi un šādu kociņu mehānismi, izņemot rūpnieciskiem vai citiem profesionālas lietošanas mērķiem paredzētus balonus, kas netiek izplatīti patērētājiem;
- no putu polistirola izgatavots pārtikas iepakojums, piemēram, ēdiena trauki ar vāciņu vai bez tā, kas:
- paredzēts tūlītējam patēriņam vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai;
- parasti tiek patērēts no iepakojuma trauka;
- gatavs patērēšanai bez tālākas sagatavošanas, piemēram, cepšanas, vārīšanas vai sildīšanas, un pārtikas iepakojums, ko izmanto ātrajām uzkodām vai citam ēdienam, kas gatavs tūlītējam patēriņam, izņemot dzērienu pudeles, šķīvjus un pārtiku saturošas paciņas un iesaiņojumus;
- no putu polistirola izgatavots dzērienu iepakojums un to korķīši un vāciņi;
- no putu polistirola izgatavotas dzērienu glāzes un to vāciņi.
Pārejas noteikumos noteikts: minētos plastmasu saturošos izstrādājumus, kas līdz 2021. gada 2. jūlijam saražoti un ievesti Latvijā, būs atļauts laist tirgū līdz 2021. gada 31. decembrim.
LV portāls jau rakstīja, ka Latvijas Tirgotāju asociācija par šādu prasību aizliegt vienreizlietojamo plastmasas trauku tirdzniecību zina un tai ir gatavi.
Patēriņa samazināšanas pasākumi
Likumprojekta “Par plastmasu saturošiem izstrādājumiem” 2. pielikumā uzskaitīti tie vienreizlietojamie plastmasu saturošie izstrādājumi, uz kuriem attiecas prasības par patēriņa samazināšanu:
- dzērienu glāzes un to vāki un vāciņi;
- pārtikas iepakojums, piemēram, ēdiena trauki ar vāciņu vai bez tā, kas:
- paredzēts tūlītējam patēriņam vai nu uz vietas, vai līdzņemšanai;
- parasti tiek patērēts no iepakojuma trauka; un
gatavs patērēšanai bez tālākas sagatavošanas, piemēram, cepšanas, vārīšanas vai sildīšanas, tostarp pārtikas tara, ko izmanto ātrajām uzkodām vai citam ēdienam, kas gatavs tūlītējam patēriņam, izņemot dzērienu taru, šķīvjus un pārtiku saturošas paciņas un iesaiņojumus.
Lai samazinātu patēriņu, R. Vesere kā piemēru minēja, ka komersantiem būs jāinformē patērētāji par alternatīvām, kādas var būt iepakojumiem; neizsniegt patērētājiem vienreizlietojamās plastmasas iepakojumus bez maksas (kā tas šobrīd ir ar plastmasas maisiņiem), piedāvāt svērt preci patērētāja iepakojumā u. tml.
Marķēšana un dizains
Likumprojektā noteikti vienreizlietojami plastmasu saturošie izstrādājumi, uz kuriem attiecas prasības par izejvielām. No 2025. gada 1. janvāra dzērienu iepakojumam, kuru galvenā sastāvdaļa ir polietilēntereftalāts (PET), būs jāsatur vismaz 25% pārstrādātas plastmasas, savukārt no 2030. gada 1. janvāra – vismaz 30% pārstrādātas plastmasas.
Likumprojektā 3. pielikumā noteiktas arī prasības dzēriena iepakojuma dizainam – vāciņiem un korķīšiem. Ja ir plastmasu saturošs iepakojums, tiem ir jābūt nevis noskrūvējamiem, bet jāturas klāt pie iepakojuma. Šī prasība, kas spēkā būs no 2024. gada 3. jūlija, neattieksies uz dzēriena iepakojumu, ja korķītis ir no metāla vai cita materiāla.
Likumprojekta 4. pielikumā ir norādīti vienreizlietojami plastmasu saturošie izstrādājumi, uz kuriem attiecas prasības par marķēšanu:
- higiēniskās paketes, tamponi un tamponu aplikatori;
- mitrās salvetes (iepriekš samitrinātas salvetes personiskās higiēnas un mājsaimniecības vajadzībām);
- tabakas izstrādājumi ar filtriem un filtri, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem;
- dzērienu glāzes.
Marķēšanas grafiskie simboli būs vienādi visā Eiropas Savienībā. MK noteikumi šajā jautājumā jāizstrādā līdz 2022. gada 1. janvārim.
Ražošanas sistēmas ieviešana
Tikmēr likumprojekta 5. pielikums paredz grupu vienreizlietojamus plastmasu saturošos izstrādājumus – mitrās salvetes, balonus, tabakas izstrādājumus ar filtriem u. c. – , kam tiks piemērota ražotāja paplašinātās atbildības sistēma. Tas nozīmē, ka šie produkti, kad tie kļūst par atkritumiem, tiek atbilstoši savākti un ražotājiem samērīgi ir jāsedz izdevumi, paskaidroja R. Vesere. Ražotāja paplašinātas atbildības stāšanās spēkā ir paredzēta līdz 2023. gada janvārim.
LV portāls jau rakstīja, ka Tabakas izstrādājumu ražotāju nacionālā asociācija atbalsta direktīvas mērķi samazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu radīto piesārņojumu.
Likumprojekta 6. pielikums nosaka vienreizlietojamos plastmasu saturošos izstrādājumus, uz kuriem attiecas prasības par dalītu vākšanu. Tas notiks vai nu caur ražotāju atbildības sistēmu, vai caur depozītsistēmu, kas tiks ieviesta 2022. gada 1. februārī, teica R. Vesere.
Savukārt 7. pielikumā nosaukti tie vienreizlietojami plastmasu saturošie izstrādājumi, par ko ražotājam jānodrošina informēšana.
