Dzēsīs krīzes laika hipotekāros parādus

Šodien, 4. augustā, stājas spēkā grozījumi Kredītiestāžu likumā, kas paredz tiesības kredītiestādēm vienpusēji pilnā vai daļējā apmērā dzēst tādas aizdevuma (kredīta) saistības fiziskajām personām, kuras nav izpildītas 2008. gada ekonomiskās lejupslīdes dēļ un atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

• aizdevuma (kredīta) līgums slēgts starp kreditoru un fizisko personu;
• fiziskā persona (attiecībā uz aizdevēju) nav un iepriekš nav bijusi ar uzņēmumu saistīta persona likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē;
• saistības nodibinātas ar aizdevuma (kredīta) līgumu, kas noslēgts un stājies spēkā līdz 2008. gada 31. decembrim;
• saistību atmaksa bija nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku;
• parādnieks vai ķīlas devējs sakarā ar parādsaistībām pret kreditoru Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai saskaņā ar vienošanos ar kredītiestādi ir zaudējis īpašumtiesības uz ieķīlāto nekustamo īpašumu līdz 2018. gada 31. decembrim;
• aizdevuma (kredīta) saistības dienā, kad tās tiek dzēstas kreditora grāmatvedības uzskaitē saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulas (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu izpratnē prasībām ir atspoguļotas kā finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka no bilances norakstīts aktīvs;
• attiecīgajai fiziskajai personai nav uzsākts maksātnespējas process.

Minētās kreditora tiesības attiecas arī uz galvojuma saistībām. Dzēšamo saistību apmērā ietilpst galvojuma saistības, ja galvojums sniegts par saistībām, kas atbilst attiecīgajā punktā noteiktajam.

Minētās tiesības ir arī personai, kurai kredītiestāde cedējusi saistības.

Ja starp kreditoru un parādnieku (aizņēmēju vai galvinieku) pirms šo noteikumu stāšanās spēkā ir noslēgta vienošanās par saistību izpildi un šī vienošanās vēl nav izpildīta, tad parādniekam (aizņēmējam vai galviniekam) tiek piedāvāts grozīt šo vienošanos, lai novērstu to, ka tajā paredzētie nosacījumi, ar kādiem daļa saistību dzēšama, parādniekam (aizņēmējam vai galviniekam) ir nelabvēlīgāki par saistību dzēšanas nosacījumiem, kas tādā pašā situācijā tiktu piemēroti saistību vienpusējai dzēšanai saskaņā ar jaunajiem grozījumiem.

Privātpersonu hipotekāro kredītu parādu dzēšana ir terminēta – kredītiestāde par vienpusēju saistību dzēšanu lemj līdz 2022. gada 1. jūlijam.

Lai dzēstās saistības parādniekam neradītu nodokļu samaksas pienākumu, veikti grozījumi arī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Izmaiņas likuma 9. panta pirmās daļas 35.¹ punktā paredz, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikts ienākums, kas gūts laika posmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim, jo tikušas samazinātas vai dzēstas aizdevuma (kredīta) saistības, ja ir izpildīti visi minētie nosacījumi:

• saistību atmaksa ir (vai saistību rašanās brīdī bija) nodrošināta ar nekustamā īpašuma hipotēku,
• ienākuma guvējs saistības ir uzņēmies nolūkā nodrošināt sevi (vai savu ģimeni) ar dzīvošanai paredzētu nekustamo īpašumu un izmantojis šo aizdevumu nekustamā īpašuma iegādei, būvniecībai, rekonstrukcijai vai uzlabošanai.

LV portāls jau rakstīja, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 000 krīzes skarto parādnieku, parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro, bet vidējais aizņēmums ir 40 000 eiro. Tas kopumā ievērojami pārsniedz līdz šim teju desmit gadu laikā gan maksātnespējas, gan vienošanās ceļā dzēsto saistību apjomu.