SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
Dārta Ance Ēdere
LV portāls
28. jūlijā, 2020
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Finanses
17
17

Kāda ir iedzīvotāju finanšu pratība

Jau sešus gadus tiek īstenots 2014. gadā ieviestais memorands “Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2014–2020”, lai pakāpeniski paaugstinātu iedzīvotāju finanšu pratības līmeni. Stratēģijas darba rezultāti liecina, ka mājsaimniecību uzkrājumi turpina pieaugt, tāpat arī noguldījumu apmērs, kaut arī iedzīvotāju skaits, kuri tos veic, ir nedaudz samazinājies.

2014. gada februārī stratēģiskie partneri – Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), Izglītības un zinātnes ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Banku augstskola, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas Komercbanku asociācija un Latvijas Apdrošinātāju asociācija – parakstīja memorandu par “Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014–2020” ieviešanu, lai veicinātu pakāpenisku iedzīvotāju finanšu pratības līmeņa paaugstināšanu.

“Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijā 2014–2020” noteiktais mērķis ir veicināt:

  • finanšu plānošanas un uzkrājumu veidošanas tradīciju;
  • finanšu pakalpojumu vides integritāti;
  • sabiedrības finansiālo ilgtspēju un attīstību.

Katra mērķa sasniegšanas mērīšanai tiek izmantots konkrēts indikators, kuriem noteikts vēlamais līmenis 2020. gadā.

“Tā kā 2020. gads vēl nav noslēdzies, precīzu rezultātu par mērķu sasniegšanu nav, tomēr redzam, ka vēlamā virzība notiek. Turklāt atsevišķos indikatoros izvirzītais mērķis ir sasniegts vai pat pārsniegts jau šobrīd,” saka FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Piemēram, mērķis indikatorā par mājsaimniecību kopējo uzkrājumu apmēru (noguldījumi, pensiju sistēmas 2. un 3. līmenis, finanšu instrumenti) – 11 miljardi – tika sasniegts jau 2018. gadā, pērn šis rādītājs pieaudzis vēl par 1,6 miljardiem eiro. Tajā pašā laikā FKTK veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja atklāj, ka mājsaimniecību īpatsvars, kas daļu ienākumu regulāri novirza uzkrājumiem, nav sasniedzis cerētos 45%–55%, bet ir 27%.

Tāpat mērķa līmeni sasniedzis arī mājsaimniecību problemātisko kredītu apmērs. Plānotais kavēto kredītu apjoms bija 2,5–3% no kopējā kredītu apmēra – 2019. gadā tas bija 2,2%.

Būtisks samazinājums noticis nebanku (arī līzinga) kavēto kredītu skaitā un apmērā. Kopumā mājsaimniecību kredītu/noguldījumu attiecība mērķa līmeni ir sasniegusi, un šobrīd tā ir 67/100, kas ir pozitīvs indikators sabiedrības finansiālās ilgtspējas uzlabojumiem. Kopējais iekšzemes klientu noguldījumu atlikums komercbankās arī sasniedzis plānoto apjomu – 14 miljardus eiro.

Arī risku apdrošināšanas prēmiju apmērs uz vienu iedzīvotāju ir pieaudzis līdz gaidītajiem 200 eiro, tos pārsniedzot jau 2018. gadā, bet 2019. gadā palielinoties līdz 225 eiro.

Savukārt uzkrājošā dzīvības apdrošināšana mērķi nesasniegs, jo valdība, mainot likuma normu (uzkrājumu var izņemt tikai pēc desmit gadiem, ja vēlas iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksu, nevis pēc pieciem gadiem, kā bija iepriekš), šo produktu padarīja ļoti nepievilcīgu. Šajā jomā piedzīvots būtisks samazinājums.

S. Purgaile bilst, ka būtu jāveicina mājsaimniecību paradums plānot budžetu un veidot regulārus uzkrājumus no saviem ikmēneša ienākumiem.

Finanšu pratība ir būtiska ikvienam iedzīvotājam un valsts attīstībai kopumā. Ir svarīgi gan izglītot iedzīvotājus, gan arī veicināt finanšu pratībai atbilstošu uzvedību. Svarīgi, lai cilvēks zina, prot un rīkojas. Ne vien zina, ka naudu vajag krāt, bet to arī savu iespēju robežās regulāri dara.

“Finanšu pratība ir būtiski ikvienam iedzīvotājam un valsts attīstībai kopumā,” uzsver S. Purgaile. “Ir svarīgi gan izglītot iedzīvotājus, gan arī veicināt finanšu pratībai atbilstošu uzvedību. Svarīgi, lai cilvēks zina, prot un rīkojas. Ne vien zina, ka naudu vajag krāt, bet to arī savu iespēju robežās regulāri dara.”

Finanšu pratība ir viena no FKTK prioritātēm, tāpēc jau šobrīd tiek izstrādāta jauna finanšu pratības stratēģija nākamajiem septiņiem gadiem.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU