Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Epidemioloģiskā situācija Latvijā ir laba, taču situācijas pasliktināšanās citviet pasaulē liek būt piesardzīgiem un saglabāt daļu ierobežojumu. Epidemiologi aicina rūpīgi izvērtēt, vai doties uz ārvalstīm, kur iespēja saslimt un atvest infekciju uz mājām ir augstāka. Tā vietā iedzīvotāji tiek aicināti baudīt vasaru tepat – Latvijā.
FOTO: Ivars Soikāns, LETA
No 1. jūlija ir atviegloti vairāki ierobežojumi, kas tika ieviesti, lai novērstu Covid-19 izplatību. Piemēram, ir atcelta prasība sabiedriskajā transportā lietot mutes un deguna aizsegu, bet restorānos un kafejnīcās turpmāk varēs uzņemt vairāk apmeklētāju. Atcelts arī norises laika ierobežojums sporta pasākumiem ārā, un, ja epidemioloģiskie rādītāji nepasliktināsies, jau augustā publiskajos pasākumos ārā drīkstēs pulcēties līdz 3000 cilvēku.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” kopumā paredz vairākas izmaiņas.
Pirmkārt, ir svītrots noteikumu 6.4. punkts, kas paredzēja visu pasažieru pienākumu sabiedriskajā transportlīdzeklī lietot mutes un deguna aizsegu. Tas nozīmē, ka no 1. jūlija mutes un deguna aizsega lietošana sabiedriskajā transportā vairs nebūs obligāta, bet ieteicama, īpaši tad, ja transportā ir daudz cilvēku.
Taču joprojām paliek spēkā prasība, ka fiziskai personai ir pienākums nodrošināt sev mutes un deguna aizsegu, ja pasākuma organizators vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniedzējs pirms pasākuma ir informējis par šādu prasību, arī izvietojot paziņojumu pasākuma norises vai saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma sniegšanas vietā. Tāpat paliek spēkā prasība lietot mutes un deguma aizsegu, ja persona dodas uz dzīvesvietu pašizolēties, izmantojot sabiedrisko transportu (piemēram, atgriežoties no ārvalstīm).
Mutes un deguna aizsegu vai masku joprojām ir stingri ieteicams lietot, ja personai, atrodoties publiskā vietā, tostarp sabiedriskajā transporta līdzeklī, ir elpceļu infekcijas slimības pazīmes, arī klepus, iesnas, norādīts grozījumu anotācijā.
Mainās arī pulcēšanās ierobežojumi. No 1. jūlija līdz 31. jūlijam pasākumos vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās vienlaikus drīkst uzturēties ne vairāk kā:
Ja saslimstība ar Covid-19 nepieaugs, tad no 1. augusta līdz 31. augustam pasākumos vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietās tiktu pieļauts, ka iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir 1000 m2 vai mazāk, vienlaikus drīkst uzturēties jau 250 cilvēku. Savukārt Ministru kabineta 30. jūnija lēmums paredz, ka no 1. augusta ārā drīkstēs pulcēties pat 3000 cilvēku, protams, ja epidemioloģiskā situācija valstī nepasliktināsies.
Tāpat kā iepriekš, noteiktais maksimālais personu skaits neietver darbiniekus, kas ir tieši saistīti ar pasākuma norises nodrošināšanu, arī sporta darbiniekus.
Prasību par maksimāli pieļaujamo personu skaitu nepiemēro pasākumiem, kuros apmeklētājs piedalās, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī.
Pasākumu norisē arī turpmāk obligāti jāievēro 2 metru distance, kā arī jābūt pieejamiem dezinfekcijas līdzekļiem, lai nodrošinātu roku un virsmu higiēnu.
Trešā būtiskā izmaiņa ir norises laika ierobežojuma atcelšana sporta pasākumiem ārā. Tas nozīmē, ka ir atļauts rīkot, piemēram, nakts rogaininga sacensības, preses konferencē pēc 30. jūnija Ministru kabineta sēdes skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele.
Taču spēkā saglabājas darba laika ierobežojums sporta zālēm, fitnesa klubiem un līdzīgiem uzņēmumiem, kuri darbu drīkst sākt ne agrāk kā 6.30 no rīta un beigt ne vēlāk kā 24.00 naktī.
Samazināts arī ierobežojums sabiedriskās ēdināšanas vietās nodrošināt vismaz 4 m2 uz vienu apmeklētāju iekštelpās. No 1. jūlija restorānos un kafejnīcās jānodrošina ne mazāk kā 3 m2 telpas platības uz apmeklētāju.
No 1. jūlija spēku zaudē arī ierobežojums apmeklētāju skaitam pie viena galdiņa gan iekšā, gan ārā.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija atgādina: sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam sabiedriskās ēdināšanas vietā arī turpmāk jānodrošina, ka:
Lēmums mazināt ierobežojumus ir pieņemts, izvērtējot epidemioloģiskos rādītājus, kas Latvijā, salīdzinot ar situāciju citviet pasaulē, ir labi. Kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 14 dienu laikā Latvijā 26. jūnijā bija 0,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. “Salīdzinājumam – vidējais rādītājs Eiropā ir 16 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju,” norādīja veselības ministre Ilze Viņķele.
Arī pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars samazinājies līdz 0,1%. Ilgāk par četrām nedēļām nav reģistrēts uzliesmojumu skaits ar pieciem un vairāk Covid-19 gadījumiem paaugstināta riska objektos. Stacionārajās ārstniecības iestādēs Latvijā ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi ārstējas astoņi pacienti.
“Slimības transmisija starp Latvijas iedzīvotājiem faktiski nenotiek,” secināja veselības ministre, uzsverot, ka pēdējās divās nedēļās 40% Covid-19 gadījumu ir bijuši saistīti ar inficēšanos ārvalstīs.
Tāpēc epidemiologu vārdā ministre aicināju ikvienu rūpīgi izvērtēt, vai šovasar ir nepieciešams doties uz ārvalstīm, kur risks saslimt un atvest slimību uz mājām ir augsts. Pēc Pasaules veselības organizācijas vērtējuma, situācija pasaulē pasliktinās. “Latvija ir kā drošības sala šīs pandēmijas laikā. Baudīsim tās vasaru un būsim piesardzīgi,” aicināja I. Viņķele, vienlaikus atgādinot: situācijai pasliktinoties, ierobežojumi var tikt nekavējoties atjaunoti.
Joprojām ir spēkā prasība ievērot 14 dienu pašizolāciju dzīvesvietā, atgriežoties no trešajām valstīm vai tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits pēdējo divu nedēļu laikā ir pārsniedzis 15 cilvēkus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Saraksts ar saslimstības rādītājiem ārvalstīs reizi nedēļā – piektdienās – tiek aktualizēts ciešā sadarbībā ar Lietuvu un Igauniju un publicēts SPKC mājaslapā.
