Aizliegumi neattiecas uz gadījumiem, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem. Foto ir ilustratīva nozīme.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Šodien, 29. jūnijā, stājas spēkā grozījumi Publisku izklaides pasākumu un svētku pasākumu drošības likumā, kas turpmāk paredz aizliegt publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas simbolus, tostarp bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus. Vienlaikus likums papildināts ar jaunu V nodaļu “Administratīvie pārkāpumi publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanā un norisē un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”.
Saeima jau 2020. gada 23. aprīlī pieņēma grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredzēja aizliegt publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus. Taču Valsts prezidents Egils Levits tos nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.
Atbilstoši Valsts prezidenta paziņojumam Nr. 10 “Par likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai” (turpmāk tekstā – paziņojums) gan sākotnēji Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma (turpmāk tekstā – likums) 4.1 panta pirmās daļas 4. punktā, gan arī pēc 2020. gada 23. aprīļa likuma grozījumiem abu totalitāro režīmu simbolu izmantošanas aizliegums nav bijis absolūts. Valsts prezidents paziņojumā uzsvēra, ka likumdevējs pamatoti pieļāvis iespēju šos simbolus izmantot publiskā pasākumā, ja to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.
Vienlaikus, pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, E. Levits motivētā rakstā lūdza Saeimu no grozījumiem izslēgt vārdus “un kad to izmantošanu ir atļāvusi pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu”, kā arī papildināt tos ar publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku pienākumu ievērot likuma noteiktos ierobežojumus.
Turpmāk atbilstoši likuma 4.1 panta pirmās daļas 4. punktam publiska pasākuma norises laikā aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas:
Iepriekšminētie aizliegumi neattiecas uz gadījumiem, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.
Līdz šim likuma 14. pantā bija noteikts, ka publiska pasākuma apmeklētājam un dalībniekam ir pienākums ievērot:
Atbilstoši grozījumiem Publisku izklaides pasākumu un svētku pasākumu drošības likumā (turpmāk tekstā – grozījumi) turpmāk minētais pants paredz, ka publiska pasākuma apmeklētājam un dalībniekam ir pienākums ievērot arī šā likuma 4.1 panta pirmajā daļā visus noteiktos aizliegumus, proti:
Savukārt atbilstoši likuma 7. panta otrajai daļai turpmāk, ja iesniegumā pasākuma organizators norādīs, ka publiska pasākuma laikā tiks izmantoti šā likuma 4.1 panta pirmās daļas 4. punktā minētie simboli, pirms iesnieguma izskatīšanas pašvaldībai jānoskaidro Valsts drošības dienesta viedoklis.
Administratīvās atbildības likums (AAL) stāsies spēkā jau pēc pāris dienām, 1. jūlijā, bet Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku.
Kad AAL stāsies spēkā, administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem būs noteikti attiecīgās nozares likumā. Līdz ar to grozījumos jau tagad ir paredzēti administratīvie pārkāpumi publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanā un norisē, kā arī noteikta kompetence administratīvo pārkāpumu procesā, kas stāsies spēkā vienlaikus ar AAL.
Proti, atbilstoši likuma 19. pantam par noteiktās publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanas un norises kārtības pārkāpšanu tiks piemērots brīdinājums vai naudas sods: fiziskajai personai – līdz 70 naudas soda vienībām (līdz 350 eiro), bet juridiskajai personai – līdz 580 naudas soda vienībām (līdz 2900 eiro). Savukārt atbilstoši likuma 20. pantam administratīvā pārkāpuma procesu par iepriekš minētajiem pārkāpumiem turpmāk varēs veikt ne tikai VP, bet arī pašvaldības policija.
Izmaiņas likumā paredz arī paplašināt pašvaldības policijas tiesības un pienākumus:
Izmaiņas, kas attiecas uz pašvaldības policijas paplašinātajām tiesībām un pienākumiem publisku izklaides un svētku pasākumu norisē, tāpat kā likumā noteiktie administratīvie pārkāpumi, sodi par tiem un iestāžu kompetence to piemērošanā, stāsies spēkā vienlaikus ar AAL, t. i., 2020. gada 1. jūlijā.