SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
29. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
8
8

Aizliedz izmantot PSRS un nacistiskās Vācijas simbolus publiskos pasākumos

Stājas spēkā 29.06.2020.
Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Aizliegumi neattiecas uz gadījumiem, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem. Foto ir ilustratīva nozīme.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Šodien, 29. jūnijā, stājas spēkā grozījumi Publisku izklaides pasākumu un svētku pasākumu drošības likumā, kas turpmāk paredz aizliegt publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas simbolus, tostarp bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus. Vienlaikus likums papildināts ar jaunu V nodaļu “Administratīvie pārkāpumi publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanā un norisē un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā”.

īsumā
  • Publiska pasākuma norises laikā aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas simbolus.
  • Ja publiska pasākumā tiks izmantoti minētie simboli, pirms organizatora iesnieguma izskatīšanas pašvaldībai jānoskaidro Valsts drošības dienesta viedoklis.
  • Atbilstoši administratīvo pārkāpumu reformai likumā paredzēta administratīvā atbildība par pārkāpumiem publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanā un norisē.
  • Paplašinātas pašvaldības policijas tiesības un pienākumi publisku izklaides un svētku pasākumu norisē, kā arī administratīvo sodu piemērošanā.

Saeima jau 2020. gada 23. aprīlī pieņēma grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kas paredzēja aizliegt publiskos pasākumos izmantot bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu, kā arī tā elementus. Taču Valsts prezidents Egils Levits tos nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Atbilstoši Valsts prezidenta paziņojumam Nr. 10 “Par likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai” (turpmāk tekstā – paziņojums) gan sākotnēji Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma (turpmāk tekstā – likums4.1 panta pirmās daļas 4. punktā, gan arī pēc 2020. gada 23. aprīļa likuma grozījumiem abu totalitāro režīmu simbolu izmantošanas aizliegums nav bijis absolūts. Valsts prezidents paziņojumā uzsvēra, ka likumdevējs pamatoti pieļāvis iespēju šos simbolus izmantot publiskā pasākumā, ja to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu.

Vienlaikus, pamatojoties uz Satversmes 71. pantu, E. Levits motivētā rakstā lūdza Saeimu no grozījumiem izslēgt vārdus “un kad to izmantošanu ir atļāvusi pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā paredzēts rīkot publisku pasākumu”, kā arī papildināt tos ar publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku pienākumu ievērot likuma noteiktos ierobežojumus.

Aizliegts izmantot ar mērķi slavināt totalitāro režīmu

Turpmāk atbilstoši likuma 4.1 panta pirmās daļas 4. punktam publiska pasākuma norises laikā aizliegts izmantot, arī stilizētā veidā, bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas:

  • karogus;
  • bruņoto spēku un likumības un kārtības uzturēšanas orgānu (represīvo iestāžu) izmantoto piederību identificējošo apģērbu (formastērpus);
  • šā apģērba elementus, kuru kopums (apģērba gabali, aksesuāri, atpazīšanas zīmes, kokardes, uzpleči, aprīkojums) pēc to vizuālā izskata nepārprotami ļauj identificēt minētos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes;
  • ģerboņus un himnas;
  • nacistisko svastiku, SS zīmes un padomju simbolus – sirpi un āmuru līdz ar piecstaru zvaigzni.

Iepriekšminētie aizliegumi neattiecas uz gadījumiem, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.

Paredz apmeklētāju un dalībnieku pienākumu ievērot noteiktos ierobežojumus

Līdz šim likuma 14. pantā bija noteikts, ka publiska pasākuma apmeklētājam un dalībniekam ir pienākums ievērot:

  • sabiedriskās kārtības un drošības noteikumus, kā arī ugunsdrošības un vides aizsardzības prasības;
  • pasākuma organizatora izstrādātos noteikumus un izpildīt pasākuma organizatora, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgās personas, par tehnisko drošību atbildīgās personas, kārtības uzturētāju, kā arī valsts un pašvaldības amatpersonu norādījumus par sabiedrisko kārtību un drošību.

Atbilstoši grozījumiem Publisku izklaides pasākumu un svētku pasākumu drošības likumā (turpmāk tekstā – grozījumi) turpmāk minētais pants paredz, ka publiska pasākuma apmeklētājam un dalībniekam ir pienākums ievērot arī šā likuma 4.1 panta pirmajā daļā visus noteiktos aizliegumus, proti:

  • vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus;
  • sludināt vardarbību, naidu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju;
  • propagandēt karu, kā arī slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus;
  • rīkoties tādā veidā, kas rada draudus pasākuma dalībnieku vai citu personu drošībai un veselībai;
  • tostarp izmantot bijušās PSRS, bijušo PSRS republiku un nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus, himnas, formastērpus, to elementus u. c., izņemot gadījumus, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.

Savukārt atbilstoši likuma 7. panta otrajai daļai turpmāk, ja iesniegumā pasākuma organizators norādīs, ka publiska pasākuma laikā tiks izmantoti šā likuma 4.1 panta pirmās daļas 4. punktā minētie simboli, pirms iesnieguma izskatīšanas pašvaldībai jānoskaidro Valsts drošības dienesta viedoklis.

Administratīvie pārkāpumi un iestāžu kompetence to piemērošanā

Administratīvās atbildības likums (AAL) stāsies spēkā jau pēc pāris dienām, 1. jūlijā, bet Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss zaudēs spēku.

Kad AAL stāsies spēkā, administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem būs noteikti attiecīgās nozares likumā. Līdz ar to grozījumos jau tagad ir paredzēti administratīvie pārkāpumi publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanā un norisē, kā arī noteikta kompetence administratīvo pārkāpumu procesā, kas stāsies spēkā vienlaikus ar AAL.

Proti, atbilstoši likuma 19. pantam par noteiktās publisku izklaides un svētku pasākumu rīkošanas un norises kārtības pārkāpšanu tiks piemērots brīdinājums vai naudas sods: fiziskajai personai – līdz 70 naudas soda vienībām (līdz 350 eiro), bet juridiskajai personai – līdz 580 naudas soda vienībām (līdz 2900 eiro). Savukārt atbilstoši likuma 20. pantam administratīvā pārkāpuma procesu par iepriekš minētajiem pārkāpumiem turpmāk varēs veikt ne tikai VP, bet arī pašvaldības policija.

Paplašinātas pašvaldības policijas tiesības un pienākumi

Izmaiņas likumā paredz arī paplašināt pašvaldības policijas tiesības un pienākumus:

  • iepriekš pasākuma organizatoram bija jānosūta iesnieguma kopija attiecīgajai Valsts policijas (VP) iestādei, tagad organizatoram tā jāsūta gan attiecīgajai VP, gan attiecīgajai pašvaldības policijas iestādei (5. panta pirmā daļa);
  • turpmāk ne tikai VP atbildīgā amatpersona sakarā ar draudiem pasākuma apmeklētāja vai dalībnieka drošībai var pārtraukt attiecīgo pasākumu, bet arī pašvaldības policijas atbildīgā amatpersona (10. panta otrās daļas 10. punkts);
  • turpmāk par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai ir tiesības un pienākums nekavējoties ziņot VP vai pašvaldības policijai, ja pasākuma laikā tiek izdarīts noziedzīgs nodarījums vai sākas masu nekārtības (11. panta pirmās daļas 4. punkts);
  • turpmāk, ja publiska pasākuma apmeklētājiem un dalībniekiem ir izteikti draudi vai citādi apdraudēta viņu drošība, par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgajai personai nekavējoties par to jāinformē VP vai pašvaldības policijas teritoriālā iestāde un jāorganizē pasākuma dalībnieku evakuācija, kā arī jānorobežo apdraudējuma vieta, savukārt, ja pēc situācijas novērtēšanas draudi nav guvuši apstiprinājumu, pasākuma organizators ir tiesīgs pieņemt lēmumu par publiska pasākuma turpināšanu, ņemot vērā VP vai pašvaldības policijas darbinieku sniegto informāciju (18. panta pirmā un otrā daļa).

Izmaiņas, kas attiecas uz pašvaldības policijas paplašinātajām tiesībām un pienākumiem publisku izklaides un svētku pasākumu norisē, tāpat kā likumā noteiktie administratīvie pārkāpumi, sodi par tiem un iestāžu kompetence to piemērošanā, stāsies spēkā vienlaikus ar AAL, t. i., 2020. gada 1. jūlijā.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI