SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Ņikona
LV portāls
22. maijā, 2020
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Tieslietas
8
8

No vardarbības ģimenē cietušie bērni skaitļos

Vardarbības sekas, ja tās netiek savlaicīgi atklātas un pārtrauktas, nav tikai fiziskās vai emocionālās traumas, ko bērns iegūst. Bērnībā pārdzīvotais var izpausties arī vēlāk, pieaugušā vecumā, kā nespēja pilnvērtīgi sociāli funkcionēt. Ļoti svarīgi ir rūpīgi izvērtēt katru gadījumu, kad bāriņtiesai tiek ziņots par iespējamu vardarbību pret bērnu, kā arī nekavējoties veikt visus pasākumus, lai vardarbību novērstu un bērns saņemtu palīdzību. Sīkāk par bāriņtiesas pieņemtajiem lēmumiem laika periodā no 2017. gada līdz 2019. gadam – LV portāla infografikā.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 73. panta pirmā daļa nosaka: katra iedzīvotāja pienākums ir sargāt ne tikai savu, bet arī citu bērnu drošību, turklāt ne vēlāk kā tajā pašā dienā ziņot policijai, bāriņtiesai vai citai bērna tiesību aizsardzības institūcijai:

  • par jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu;
  • par viņa tiesību pārkāpumu vai citu apdraudējumu;
  • ja personai ir aizdomas, ka bērnam ir priekšmeti, vielas vai materiāli, kas var apdraudēt paša bērna vai citu personu dzīvību vai veselību.

Atbilstoši Latvijas Republikas tiesībsarga 2019. gada ziņojumā norādītajai informācijai par visiem vardarbības gadījumiem pret bērniem tomēr netiek ziņots. Tādēļ tiesībsargs aicinājis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju papildināt BTAL XIII nodaļu “Administratīvā atbildība bērnu tiesību aizsardzības jomā un kompetence sodu piemērošanā” ar jaunu pantu, kas paredz administratīvo atbildību par to, ka persona nav ziņojusi par jebkādu vardarbību un noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu pret bērnu, par viņa tiesību pārkāpumu vai citu apdraudējumu, ja to izdarījis veselības aprūpes, pedagoģijas, sociālās sfēras vai policijas darbinieks, kā arī vēlēta valsts un pašvaldību amatpersona, kurai kļuvis zināms par bērna tiesību pārkāpumu.

Proti, BTAL 73. panta otrā daļa paredz, ka minētās personas par neziņošanu ir saucamas pie likumā noteiktās atbildības, taču nedz pašreizējā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nedz grozījumos BTAL, kurā turpmāk būs noteikta administratīvā atbildība par pārkāpumiem bērnu tiesību aizsardzības jomā, kad spēkā stāsies jaunais Administratīvās atbildības likums (t. i., 2020. gada 1. jūlijā), sods par neziņošanu nav noteikts.

Šobrīd tikai Krimināllikuma 315. pants paredz sodu par neziņošanu, ja ir zināms, ka tiek gatavots vai izdarīts smags vai sevišķi smags noziegums: brīvības atņemšanu uz laiku līdz 2 gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Administratīvās nodaļas vadošais eksperts struktūrvienību sadarbības un stratēģiskās plānošanas nodrošināšanā Taivo Trams, komentējot LV portāla infografikā iekļauto informāciju par bāriņtiesu lēmumiem, norāda:

  • bāriņtiesu datos par personu skaitu, kurām ar bāriņtiesas lēmumu pārtrauktas bērna aizgādības tiesības, ja konstatēta vecāku vardarbība pret bērnu vai ir pamatotas aizdomas par vardarbību pret bērnu, nav atspoguļotas visas lietas, kurās pārtrauktas aizgādības tiesības (piemēram, tāds vardarbības veids kā pamešana novārtā šeit netiek atspoguļots), bet ir atspoguļotas tikai tās, kurās konkrēta vardarbības epizode bijusi par pamatu bērna šķiršanai no ģimenes;
  • dati par personu skaitu, kurām bāriņtiesa pārtraukusi bērna aizgādības tiesības vai kuras nav pildījušas aizbildņa pienākumus un par kurām bāriņtiesa informējusi tiesībaizsardzības iestādes, var atšķirties no faktiskās situācijas, jo par vardarbības faktu policijai var būt jau ziņojusi kāda cita institūcija, piemēram, krīzes centrs, izglītības iestāde u. tml.;
  • bāriņtiesu dati par personu skaitu, kuras ar bāriņtiesas lēmumu atceltas no aizbildņa pienākumu pildīšanas, par spīti tam, ka atcelšanas iemesls var būt dažāda veida nolaidīga aizbildņa darbība, liecina, ka pārsvarā atcelšanas iemesls tomēr ir aizbildņu vardarbība pret bērniem;
  • bāriņtiesu dati par audžuģimeņu skaitu, kurām ar bāriņtiesas lēmumu atņemts audžuģimenes statuss, par spīti tam, ka statusa atņemšanas iemesls var būt dažāda veida nolaidīga audžuģimenes darbība, liecina, ka pārsvarā atņemšanas iemesls tomēr ir audžuģimenes vardarbība pret bērniem.
Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU