SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
01. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Mājoklis
5
5

Jādistancējas arī daudzdzīvokļu mājās. Atliek skaitītāju verifikāciju

FOTO: Ieva Čīka, LETA

Fiziskās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi personām noteikti ne tikai publiskās iekštelpās un ārtelpās, bet arī koplietošanas telpās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Lai maksimāli izvairītos no saslimšanas ar Covid-19, uz ārkārtējās situācijas laiku tiek atlikta arī ūdens patēriņa skaitītāju verificēšana dzīvokļos.

īsumā
  • Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās, māju pagalmos un stāvlaukumos personām jāievēro savstarpēja divu metru distance, kā arī visi epidemioloģiskās drošības pasākumi.
  • Apsaimniekotājiem ieteikts nodrošināt regulāru un pastiprinātu dzīvojamās mājas sanitāro apkopi un koplietošanas telpu dezinfekcijas pasākumus.
  • Uz ārkārtējās situācijas laiku dzīvokļos tiek atlikta ūdens patēriņa skaitītāju verificēšana.
  • Ārkārtējās situācijas laikā atliekamas arī skaitītāju (kas nav komercskaitītāji) pārbaudes vai šādu skaitītāju uzstādīšana dzīvokļos.
  • Jaunās izmaiņas attieksies uz pakalpojumu izmaksu aprēķināšanu, sākot ar 12. martu, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija.

Valdības 29. marta ārkārtas sēdē apstiprinātās izmaiņas Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredz, ka jebkurā sabiedriskā vietā – iekštelpās, ārtelpās, kā arī koplietošanas telpās, t. i., kāpņu telpās u. c. daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās, māju pagalmos un stāvlaukumos – personām jāievēro savstarpēja divu metru distance, kā arī visi epidemioloģiskās drošības pasākumi.

Valdības rīkojumā noteikts: neievērojot divu metru distanci, vienlaikus pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās var:

  • ne vairāk kā divas personas;
  • personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;
  • vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā;
  • personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likums noteic, ka dzīvojamās mājas koplietošanas telpas un ārtelpas ir bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas, ratiņu telpas, pazemes autostāvvietas, lifti, balkoni, lodžijas un terases. Koplietošanā var būt arī dzīvojamās mājas palīgēkas un būves, piemēram, šķūnīši. Daudzstāvu dzīvojamo māju koplietošanā var būt pagalms, zaļā zona, bērnu rotaļu laukums, autostāvvieta un citas teritorijas, ko lieto visi mājas iedzīvotāji.

Aicina neizmantot liftu un nespēlēties rotaļlaukumos

Ekonomikas ministrija savā mājaslapā publicējusi vadlīnijas, kas būtu jāievēro daudzstāvu māju iedzīvotājiem un apsaimniekotājiem. Iedzīvotāji tiek aicināti:

  • bez nepieciešamības neapmeklēt koplietošanas zonas, bet, tās apmeklējot, ievērot savstarpējo 2 metru distanci. Piemēram, kāpņu telpās kaimiņiem, ejot pa kāpnēm, samainīties vietās, kur maksimāli iespējams ievērot 2 metru distanci;
  • atturēties no lifta izmantošanas. Tomēr, ja tiek izmantots lifts, reizē var braukt tikai vienas mājsaimniecības iedzīvotāji;
  • neapmeklēt bērnu rotaļu laukumus;
  • nerīkot savā mājsaimniecībā svinības un citus pasākumus, kuru dalībnieki nav mājsaimniecības iedzīvotāji;
  • ievērot personīgos epidemioloģiskās drošības pasākumus (mazgāt vai dezinficēt rokas pirms un pēc koplietošanas telpu apmeklējuma, šķaudot aizsegt muti ar vienreizlietojamu salveti utt.);
  • iespēju robežās neaizskart koplietošanas virsmas (kāpņu margas u. c.). Ja no tā nav iespējams izvairīties, pēc saskarsmes ar šādām virsmām (durvju rokturi, koda durvju, lifta pogas, gaismas slēdži u. c.) izmantot dezinfekcijas līdzekļus vai salvetes un rūpīgi nomazgāt rokas;
  • sasveicinoties ar kaimiņiem, nesarokoties un neapskauties.

Apsaimniekotājiem jānodrošina sanitārā apkope

Savukārt māju apsaimniekotāji tiek aicināti:

  • nodrošināt regulāru un pastiprinātu dzīvojamās mājas sanitāro apkopi un koplietošanas telpu durvju rokturu, kāpņu margu, lifta pogu, gaismas slēdžu, kodu paneļu, pastkastīšu u. c. koplietošanas virsmu dezinfekcijas pasākumus;
  • informēt iedzīvotājus par veiktajiem drošības pasākumiem un to biežumu, izvietojot mājas iedzīvotājiem redzamā vietā sanitārās apkopes un dezinfekcijas pasākumu plānu;
  • iespēju robežās izvietot kāpņu telpās roku dezinfekcijas līdzekļus un vienreizlietojamās salvetes;
  • informēt mājas iedzīvotājus par nepieciešamajiem fiziskās distancēšanās pasākumiem;
  • aicināt mājas iedzīvotājus ievērot personīgos epidemioloģiskās drošības pasākumus, jo īpaši mazgāt vai dezinficēt rokas pirms un pēc koplietošanas telpu apmeklējuma, šķaudot aizsegt muti ar vienreizlietojamo salveti utt.;
  • veikt tikai pašus nepieciešamākos remontdarbus, lai izvairītos no iespējamas vīrusa izplatīšanās starp mājsaimniecībām un remonta speciālistiem;
  • valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā neveikt ūdens patēriņa skaitītāju un citu skaitītāju (arī siltuma maksas sadalītāju), kas nav komercskaitītāji, nomaiņu vai atkārtoto vai pirmstermiņa verificēšanu. Šos pasākumus varēs veikt pēc ārkārtējās situācijas beigām;
  • ārkārtējās situācijas laikā atlikt arī skaitītāju (kas nav komercskaitītāji) pārbaudes vai šādu skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos. Šos darbus varēs veikt pēc ārkārtējās situācijas beigām;
  • nerīkot dzīvokļu īpašnieku kopsapulces klātienē un ievērot citus pulcēšanās ierobežojumus ārkārtējās situācijas laikā.

Atliek ūdens patēriņa skaitītāju verificēšanu

Lai izvairītos no Covid-19 izplatības, uz ārkārtējās situācijas laiku dzīvokļos tiek atlikta ūdens patēriņa skaitītāju verificēšana. Tie skaitītāji, kuru atkārtotā verificēšana būtu jāveic ārkārtējās situācijas laikā, jāverificē pēc ārkārtējās situācijas beigām. Šādu kārtību nosaka grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 9. decembra noteikumos Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu”, kas tika apstiprināti 31. marta valdības sēdē.

Tas nozīmē, ka nebūs nepieciešams nodrošināt piekļuvi ūdens patēriņa skaitītājiem un citiem skaitītājiem (arī siltuma maksas sadalītājiem), kas nav komercskaitītāji, un veikt to nomaiņu vai atkārtoto vai pirmstermiņa verificēšanu, uzsver Ekonomikas ministrija.

Jāatgādina, ka noteikumu 14. pants nosaka: ūdens patēriņu uzskaita, izmantojot skaitītājus, kas atbilst šādām prasībām:

  • tiem ir veikta atbilstības novērtēšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem un mērīšanas līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību;
  • tie ir verificēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un to verificēšanas periodiskumu un mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm.

Savukārt noteikumu 14.1 punkts noteic, ka ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu un atkārtoto verificēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par mērījumu vienotību atsevišķajā īpašumā nodrošina dzīvokļa īpašnieks, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi citu kārtību.

Bet 14.2 punkts nosaka pārvaldniekam pienākumu vismaz trīs mēnešus pirms skaitītāja verificēšanas termiņa beigām rakstiski paziņot dzīvokļa īpašniekam par nepieciešamību veikt skaitītāja atkārtoto verificēšanu. Ja atkārtotā verificēšana nav veikta, vismaz vienu reizi mēneša laikā pēc skaitītāja verificēšanas termiņa beigām rakstiski informēt par to.

Papildu laiks verificēšanai

Grozīti arī Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumi Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”. Normatīvais regulējums noteic, ka ūdens patēriņa skaitītāju atkārtoto verificēšanu var veikt trīs mēnešus pēc verificēšanas termiņa beigām.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 524 paredz: ja skaitītāja verificēšanas termiņš beidzas trīs mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām, tiek dots papildu laiks, proti, tik liels termiņa pagarinājums, lai kopējais laiks, kad ir iespējams veikt atkārtoto verificēšanu, ir trīs mēneši.

Ārkārtējās situācijas laikā atliekamas arī skaitītāju (kas nav komercskaitītāji) pārbaudes vai šādu skaitītāju uzstādīšana dzīvokļos. Šos darbus varēs veikt pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Minētā kārtība attieksies kā uz pārņemtajām dzīvojamām mājām, tā arī uz mājām, kuru pārvaldīšanas tiesības dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši.

Stājas spēkā 12. martā

Jaunās izmaiņas attieksies uz pakalpojumu izmaksu aprēķināšanu, sākot ar 12. martu, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija.

Ekonomikas ministrija uzsver: nosakot maksājamo daļu, tiks ņemti vērā neverificēto skaitītāju rādījumi, uz kuriem attiecas pārejas noteikumi sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju. Uz šiem gadījumiem nav attiecināma ūdens patēriņa starpības sadales kārtība, kas paredz ūdens patēriņa starpību sadalīt starp atsevišķiem dzīvokļu īpašniekiem.

***

MK rīkojuma Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" aktuālā versija un citi ar Covid-19 saistītie valdības pieņemtie normatīvie akti ir pieejami vietnes likumi.lv sadaļā “Covid-19”.  Visus aktuālos normatīvos aktus oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" publicē nekavējoties pēc to saņemšanas.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU