Sasniegt šādus rezultātus lauksaimniekiem bija īpaši nozīmīgi, jo ilgstošais sausums gadu iepriekš nelabvēlīgi ietekmēja lauksaimniecības kultūru audzēšanu – 2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 miljons tonnu un vidējā ražība 29,8 centneri. 2019. gada kopražu sekmēja arī graudaugu platības pieaugums. Ar tiem bija apsēti 742,3 tūkstoši hektāru, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2018. gadā, un tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.
2019. gadā rapša sējumu platība bija 140,1 tūkstotis hektāru, kas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir par 13,4% vairāk un Latvijas lauksaimniecībā kopumā ir lielākā rapša sējumu platība kopš 1990. gada, ziņo CSP.
Pagājušajā gadā laikapstākļi bija labvēlīgi dārzeņu audzēšanai atklātā laukā. Pērn izdevās izaudzēt un novākt 172,9 tūkstošus tonnu dārzeņu (ieskaitot siltumnīcās izaudzētos), kas ir par 33,8 tūkstošiem tonnu jeb 24,3% vairāk nekā 2018. gadā. Dārzeņu ražu labvēlīgi ietekmēja lielāka vidējā ražība no viena atklātā lauka hektāra – no 155 centneriem 2018. gadā tā pieaugusi līdz 192 centneriem 2019. gadā. Siltumnīcās pagājušajā gadā tika izaudzēts salīdzinoši maz dārzeņu, tikai 11,2 tūkstoši tonnu.
Sasniegts arī rekordliels graudaugu produktu eksports uz ārvalstīm – 2,8 miljoni tonnu 518 miljonu eiro vērtībā. 2019. gadā graudaugu produkti visvairāk tika eksportēti uz Saūda Arābiju, Nigēriju un Turciju. No visiem graudaugu produktiem 82% gadījumu tika eksportēti kvieši un kviešu un rudzu maisījums – kopējie to eksporta ieņēmumi bija 417 miljoni eiro.
