Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Turpmāk līdz ārkārtējās situācijas beigām veselības aprūpes pakalpojumi gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs tiks daļēji ierobežoti. Netiks veikts arī pacientu pieraksts plānveida veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai. To paredz veselības ministres rīkojums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā, kas stājas spēkā šodien, 27. martā.
Ministru kabineta rīkojums Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredz, ka ārstniecības iestādēm un sociālās aprūpes institūcijām ir pienākums ierobežot tuvinieku apmeklējumus. Trešās personas var tikt ielaistas ar iestādes vadītāja atļauju, ja tas nepieciešams pamatfunkciju nodrošināšanai.
25. martā valdības rīkojums “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” tika papildināts ar 2.1 punktu, kas paredz papildu tiesības veselības ministram ierobežot veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, saglabājot tos veselības aprūpes pakalpojumus, ar kuriem tiek glābta dzīvība un kuri nodrošina terapijas nepārtrauktību.
Tajā pašā dienā tika izdots veselības ministres Ilzes Viņķeles rīkojums Nr. 59 “Par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežošanu ārkārtējās situācijas laikā”, kas paredz no 27. marta līdz ārkārtējās situācijas beigām daļēji ierobežot veselības aprūpes pakalpojumus gan valsts, gan privātajās ārstniecības iestādēs.
Veselības ministrija uzsver, ka arī turpmāk tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība, tai skaitā nepieciešamie izmeklējumi un konsultācijas. Tas nozīmē, ka netiek ierobežotas pacienta iespējas saņemt palīdzību, piemēram, pēkšņu sāpju gadījumā. Arī ģimenes ārsta prakses turpina darbu.
No 27. marta TIKS sniegti šādi pakalpojumi:
CITI veselības aprūpes pakalpojumi, arī dienas stacionāru pakalpojumi, īslaicīgās ķirurģijas pakalpojumi un maksas pakalpojumi uz laiku netiks sniegti ne valsts, ne privātajās ārstniecības iestādēs.
Par aktuālajām izmaiņām ārstniecības iestāžu darbā aicinām interesēties, zvanot konkrētajai iestādei vai sekojot līdzi informācijai šīs iestādes tīmekļa vietnē.
Lai mazinātu pacientu savstarpējo kontaktu iespējas, jau iepriekš ziņots, ka turpmāk ģimenes ārstu praksēs pacienti tiks apkalpoti pēc iepriekšēja pieraksta arī akūtajās stundās.
Nacionālais veselības dienests aicina iedzīvotājus nedoties pie ģimenes ārsta bez iepriekšējas pieteikšanās. Ģimenes ārsts zvana laikā, noskaidrojot pacienta sūdzības un veselības stāvokli, izvērtēs, vai nepieciešams prakses apmeklējums klātienē. Ja ārsts pieņems lēmumu, ka pacientam ir nepieciešams ierasties klātienē, tad viņš noteiks konkrētu apmeklējuma laiku, kas pacientam jāievēro.
Tāpat, ņemot vērā, ārkārtējo situāciju, ģimenes ārsti ir tiesīgi pārcelt plānotās pacientu profilaktiskās pārbaudes uz vēlāku laiku.
Ir svarīgi, lai ikvienam iedzīvotājam būtu pieejams un zināms savs ģimenes ārsts, kas nepieciešamības gadījumā varētu sniegt konsultācijas un norādes saistībā ar iedzīvotāja veselības stāvokli, uzsver Nacionālais veselības dienests.
Mainīts arī Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa 66016001 darba laiks. No 19. marta tas strādā visu diennakti. Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa mediķi iedzīvotājus telefoniski konsultē akūtu saslimšanu un traumu gadījumos, kā arī hronisku slimību saasinājuma brīžos.
Valdības rīkojuma “Par ārkārtējo situāciju” 2.1.1. punkts ierobežo arī ārstniecības personas tiesības sniegt veselības aprūpes pakalpojumus vairākās ārstniecības iestādēs.
“Šādas rīcības mērķis ir maksimāli samazināt risku, ka inficēta ārstniecības persona darba pienākumu sniegšanas laikā nokļūst citā ārstniecības iestādē, apdraudot pacientus un citus mediķus. Ārvalstu pieredze rāda, ka ārstniecības personas ir Covid-19 augsta riska grupā, jo tieši kontaktējas ar slimniekiem, savukārt no inficētas ārstniecības personas var inficēties gan kolēģi, gan slimnīcu pacienti, kuriem Covid-19 var noritēt smagā formā,” skaidrots Ministru kabineta paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.
Tāpat, attīstoties epidemioloģiskajai situācijai un strauji pieaugot Covid-19 pacientu skaitam, nepieciešamības gadījumā varētu tikt pieņemti lēmumi attiecībā uz kādu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, arī ārstniecības personu piesaisti/novirzīšanu darbam kādā konkrētā ārstniecības iestādē, teikts rīkojuma projekta anotācijā.
