Kādi veikali brīvdienās būs pieejami tirdzniecības centros (papildināts)

Lai pēc iespējas ierobežotu cilvēku uzturēšanos publiskās vietās, valdība 25. martā veica grozījumus Ministru kabineta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, papildinot to ar 4.22.³ punktu.

Tas paredz, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās pasākumus, var darboties tikai:

• pārtikas veikali;
• aptiekas (arī veterinārās aptiekas);
• optikas veikali;
• dzīvnieku barības veikali;
• higiēnas un saimniecības preču veikali;
• būvniecības veikali;
• dārzkopības preču veikali.

Kas ir tirdzniecības centrs

Ekonomikas ministrija skaidro, ka tirdzniecības centrs šī rīkojuma izpratnē ir tirdzniecības ēka, kura iekārtota pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 10 000 m² vai kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji.

“Tas nozīmē, ka turpmāk, līdz ārkārtējās situācijas beigām, brīvdienās (sestdienās, svētdienās) un svētku dienās tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir vismaz 10 000 m² vai kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji, darbojas tikai tādas tirdzniecības vietas, kurās galvenokārt tiek pārdotas pārtikas preces, zāles (arī veterinārās zāles), optiskie redzes korekcijas līdzekļi, dzīvnieku barība, higiēnas un saimniecības preces, kā arī būvniecības un dārzkopības preces,” uzsver Ekonomikas ministrija.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kas atrodas tirdzniecības centros, nav pārtikas veikali, līdz ar to tiem jābūt slēgtiem.

Sociālā distancēšanās veikalos

Ministru kabineta rīkojumā ietvertās prasības mērķis ir ierobežot cilvēku uzturēšanos publiskās vietās, arī tirdzniecības centros, lai tādējādi mazinātu Covid-19 vīrusa izplatības risku.

“Ir svarīgi ievērot piesardzības principus, lai mēs pēc iespējas izvairītos no tālākas vīrusa izplatības un netiktu pārslogoti valsts drošības un veselības dienesti,” piesardzības pasākumu nepieciešamību skaidro iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Nedodoties uz veikalu vai aptieku pēc nebūtiskām lietām, maksimāli ievērojot “paliec mājās” principu, ikviens tā rūpējas par savu un pārējo Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvību.

21. martā spēkā stājās Ekonomikas ministrijas rīkojums Nr. 1-6.1/2020/51 “Par sociālās distancēšanās nodrošināšanu tirdzniecības vietās”, ar kuru tirgotājiem visiem Latvijā uzdots nodrošināt papildu drošības pasākumus tirdzniecības vietās:

• tirgotājiem, arī tirdzniecības centriem, tirgiem un ielu tirdzniecības organizēšanas vietām, redzamās vietās (vismaz pie kases vai pie ieejas tirdzniecības organizēšanas teritorijā) jāizvieto skaidri salasāma norāde par to, ka apmeklētājiem jābūt sociāli atbildīgiem un kases zonā jāievēro divu metru distance no rindā priekšā stāvošā apmeklētāja;
• tirgotājiem ar tirdzniecības platību virs 100 m² kases zonā ar norobežojošām zīmēm jānodrošina divu metru distance starp apmeklētājiem;
• tirdzniecības centros regulāri, reizi 15 minūtēs, jāatskaņo paziņojums latviešu valodā, aicinot pircējus lieki neuzkavēties tirdzniecības telpās un ievērot distanci. Komersants papildus var izvēlēties citas svešvalodas;
• iespēju robežās jāīsteno arī citi pasākumi cilvēku plūsmas ierobežošanai tirdzniecības vietās, kas veicinātu Veselības ministrijas rekomendāciju ievērošanu attiecībā uz Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanu, kā arī jāseko līdzi Ekonomikas ministrijas mājaslapā publicētajām rekomendācijām.

Ieteikumi pircējiem

Ekonomikas ministrijas mājaslapā ir sagatavoti ieteikumi gan tirgotājiem, gan pircējiem. Pircējiem speciālisti iesaka:

• doties uz veikalu vai aptieku tikai tad, ja jūtaties vesels;
• doties uz veikalu un aptieku tikai pēc būtiskām precēm. Nedoties uz veikalu vai aptieku pēc nebūtiskām lietām, maksimāli ievērojot “paliec mājās” principu, rūpējoties par savu un pārējo Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvību;
• uz veikalu vai aptieku sūtīt tikai vienu ģimenes locekli;
• ja esat vesels, palīdzēt citiem līdzcilvēkiem (ar pārtikas un medikamentu iegādi draugiem, radiniekiem un kaimiņiem, īpaši vecāka gadagājuma ļaudīm un māmiņām ar bērniem);
• sastādīt iepirkumu sarakstu, tādējādi samazinot uzkavēšanās laiku veikalā un iespēju inficēties;
• ievērot elementāru roku higiēnu, iepērkoties dezinficēt rokas vai izmantot cimdus;
• ja veikalā redzat drūzmēšanos un pūli, atnākt nedaudz vēlāk. Neapmeklēt veikalu iepirkšanās “sastrēgumstundās”, kad parasti ir liels pircēju pieplūdums;
• samazināt tiešu kontaktu ar citiem cilvēkiem, arī sasveicinoties neizmantojiet rokas spiedienu vai apkampienus;
• ievērot distanci no citiem cilvēkiem (vēlams ap 2 m, bet ne mazāk par 1 m);
• ņemt rokās tikai to preci, ko nolemts iegādāties, “neapskatīt” produktus ar tausti;
• veidot zāļu uzkrājumus apdomīgi, ņemot vērā, ka medikamentiem ir stingri noteikts derīguma termiņš, pēc kura to lietošana ir bīstama;
• nebaidieties aicināt citus cilvēkus neklepot un nešķaudīt citu cilvēku un pārtikas virzienā. Aiciniet klepot vai šķaudīt, aizsedzot seju, saliektā rokas elkonī vai vienreiz lietojamā salvetē.

Papildu nosacījumi pārtikas apritē

“Ārkārtējā situācijā ir svarīgi pielāgot darba procesus tā, lai ne tikai nodrošinātu pārtikas preču un ēdināšanas pakalpojumu nepārtrauktību, bet arī īstenotu šos procesus iespējami drošā vidē un veidā – rūpējoties par iedzīvotāju un arī pārtikas nozarē iesaistīto veselību un drošību,” uzsver Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

20. martā stājās spēkā Zemkopības ministrijas rīkojums Nr. 39 “Par pārtikas aprites papildu regulējumu ārkārtējās situācijas laikā”, kas izdots, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 4.29. punktu.

Rīkojuma mērķis ir ārkārtējās situācijas laikā ierobežot slimības Covid-19 izplatību pārtikas mazumtirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, kā arī dot iespēju pārtikas ražotājiem bez pārtraukuma ražot un realizēt savu produkciju, informē Zemkopības ministrija.

Rīkojumā noteikts, ka:

• pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, kuri sniedz ēdināšanas pakalpojumus vai tirgo nefasētu pārtiku, kas pirms lietošanas uzturā nav jāmazgā vai termiski jāapstrādā (piemēram, cepumus, smalkmaizītes, gatavos ēdienus, salātus), jānodrošina minēto produktu tirgošana tikai fasētā veidā pašapkalpošanas zonās vai iesaiņošana pēc pircēja lūguma;
• sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem jānodrošina katram apmeklētājam individuāls galda piederumu un trauku komplekts, kā arī salvešu izsniegšana (piemēram, apmeklētāju zonā šķīvji nedrīkst būt izvietoti kaudzēs, dakšas un naži nedrīkst būt apmeklētāju izvietoti atklātā veidā kastēs).

Rīkojumā paredzēts, ka uz pārtikas iepakojuma var nenorādīt marķējumu valsts valodā, taču tādā gadījumā mazumtirdzniecības uzņēmums obligāto informāciju par pārtikas produktu (nosaukums, sastāvs, alergēni, derīguma termiņš) valsts valodā izvieto attiecīgo produktu tirdzniecības vietā.