SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
25. martā, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
7
7

Dīkstāves reglamentu varēs izmantot 40 nozaru komersanti

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Valdība iedarbinājusi dīkstāves reglamentu 24. martā apstiprināts koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 skarto 40 nozaru saraksts un kārtība, kādā veidā darba ņēmējiem tiks izmaksāti pabalsti. Krīzes skartās nozares vēl tiks papildinātas. Valdība veikusi arī grozījumus kredītbrīvdienu garantiju un apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmās.

īsumā
  • Dīkstāves pabalstu sākotnēji varētu saņemt ap 17 500 uzņēmumu, un tie varētu attiekties uz aptuveni 73 000 darbinieku.
  • Ar dīkstāves pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās darba algas, sākot no šī gada 14. marta.
  • Lai pieteiktos uz dīkstāves pabalstu, krīzes skarto nozaru darba devējam VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā  būs jāiesniedz noteiktas formas iesniegums.
  • Garantiju programmas ietvaros 25 miljonus eiro varētu novirzīt portfeļgarantiju sniegšanai.
  • VID no 25. marta sāk darboties īpaši Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmējiem izveidota atbalsta tālruņa līnija 67120020.

Īpašie atbalsta pasākumi pienākas tiem darba devējiem, kuriem sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija un kuriem ir piemērojami likumā “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” noteiktie atbalsta mehānismi.

Saskaņā ar likuma 2. pantu valdība ir noteikusi krīzes skarto nozaru sarakstu. Tas pieejams MK noteikumos Nr. 151 "Noteikumi par nozarēm, kurām sakarā ar Covid-19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija 1. pielikumā:

  1. Pasažieru dzelzceļa transports;
  2. Citur neklasificēts pasažieru sauszemes transports;
  3. Pasažieru aviopārvadājumi;
  4. Izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās;
  5. Izmitināšana viesu mājās un cita veida īslaicīgas apmešanās vietās;
  6. Kempingu, atpūtas transportlīdzekļu laukumu un apdzīvojamo autopiekabju laukumu darbība;
  7. Pārējo apmešanās vietu darbība;
  8. Restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi;
  9. Cita veida ēdināšanas pakalpojumi;
  10. Bāru darbība;
  11. Kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšana;
  12. Darbības pēc kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu producēšanas;
  13. Kinofilmu, video filmu un televīzijas programmu izplatīšana;
  14. Kinofilmu demonstrēšana;
  15. Skaņu ierakstu producēšana;
  16. Citur neklasificētie profesionālie zinātniskie un tehniskie pakalpojumi;
  17. Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings;
  18. Atpūtas un sporta priekšmetu iznomāšana un ekspluatācijas līzings;
  19. Citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings;
  20. Ceļojumu biroju pakalpojumi;
  21. Tūrisma operatoru pakalpojumi;
  22. Citi rezervēšanas pakalpojumi un ar tiem saistītas darbības;
  23. Sanāksmju un tirdzniecības izstāžu organizatoru pakalpojumi;
  24. Pirmsskolas izglītība;
  25. Sporta un ārpusskolas izglītība;
  26. Kultūras izglītība;
  27. Izglītības atbalsta pakalpojumi;
  28. Bērnu dienas aprūpes centru darbība;
  29. Mākslinieku darbība;
  30. Mākslas palīgdarbības;
  31. Mākslinieciskā jaunrade;
  32. Kultūras iestāžu darbība;
  33. Muzeju darbība;
  34. Vēsturisku objektu un līdzīgu apmeklējuma vietu darbība;
  35. Sporta objektu darbība;
  36. Sporta klubu darbība;
  37. Fitnesa centru darbība;
  38. Citas sporta nodarbības;
  39. Atrakciju un atpūtas parku darbība;
  40. Cita izklaides un atpūtas darbība.

Papildus ārkārtas sēdē 26. martā plānots lemt par dīkstāves pabalsta kritērijiem, jo krīzes ietekme uz dažādām nozarēm un dažādiem uzņēmumiem ir atšķirīga, teica finanšu ministrs Jānis Reirs.

Ne vairāk kā 700 eiro mēnesī

Dīkstāves pabalstu sākotnēji varētu saņemt ap 17 500 uzņēmumu, kas darbojas pasažieru pārvadājumu, ēdināšanas, tūrisma un viesmīlības, sporta, kultūras un izglītības u. c. krīzes visvairāk skartajās nozarēs. Atbalsta nosacījumi nodarbināto algas izmaksai uzņēmuma dīkstāves periodā varētu attiekties uz aptuveni 73 000 darbinieku, ziņo aģentūra Leta”.

LV portāls jau rakstīja, ka viens no būtiskākajiem atbalsta mehānismiem, kurus gaida krīzes skartie uzņēmēji, ir tā saucamais dīkstāves pabalsts darba ņēmējiem, kas strādā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 visvairāk skartajās nozarēs. Pieteikumus šim pabalstam Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu pieņemt jau no 26. marta, preses konferencē teica finanšu ministrs.

Tiesa, atbalstu saņems tie uzņēmumi no saraksta, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2020. gada martā Covid-19 izplatības dēļ ir samazinājušies vismaz par 50%, salīdzinot ar 2019. gada martu.

Latvijā ir deviņi dažādi nodokļu maksātāju režīmi,” skaidroja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Paredzēts, ka dīkstāves pabalsts tiks attiecināts uz pamatnodokļu maksātājiem: regulāro nodokļu režīmu.”

Ekonomikas ministrija norāda, ka dīkstāves pabalsts tiks izmaksāts 75% apmērā no mēneša vidējās bruto darba samaksas par pēdējo sešu mēnešu periodu pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas vai atbilstoši par darbinieka faktiski deklarētajiem datiem pēdējos sešos mēnešos, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāra mēnesi. Ar dīkstāves pabalstu paredzēts kompensēt neizmaksātās darba algas, sākot no šī gada 14. marta. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Noteiktas formas iesniegums

Lai pieteiktos uz dīkstāves pabalstu, krīzes skarto nozaru darba devējam VID elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) būs jāiesniedz noteiktas formas iesniegums. To VID izskatīs piecu darba dienu laikā. Ja darba devēja sniegtā informācija atbildīs Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem kritērijiem, dīkstāves pabalstu pārskaitīs uz darba devēja iesniegumā norādīto darbinieku kontiem kredītiestādēs vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Darba devējs būs pilnībā atbildīgs par iesniegto darba ņēmēju datu patiesumu, t. i., par to, ka darba ņēmējs nav iepriekš bijis slims vai reģistrējies kā bezdarbnieks,” uzsvēra I. Jaunzeme.

Par dīkstāves pabalstu izmaksu VID informēs darba devēju EDS. Savukārt darbinieku par dīkstāves pabalsta izmaksu informēs darba devējs.

Darba devēju sarakstu, kuru darbinieki saņēmuši dīkstāves pabalstu, VID publicēs savā tīmekļa vietnē.

Kad pabalstu nepiešķirs

Noteikumi arī paredz gadījumus, kad VID varēs nepiešķirt dīkstāves pabalstu, raksta aģentūra Leta”.  Tas būs gadījumā, ja krīzes skarto nozaru darba devējs nebūs iesniedzis VID visas nodokļu deklarācijas un gada pārskatus par pēdējo 12 mēnešu periodu pirms ārkārtas situācijas.

Dīkstāves pabalstu nepiešķirs, ja krīzes skarto nozaru darba devējam līdz 2020. gada 7. martam nodokļu parāds bijis vairāk nekā 150 eiro un nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu nomaksu.

VID informatīvais tālrunis uzņēmējiem

Lai sniegtu operatīvu un izsmeļošu informāciju visiem uzņēmējiem, kuru darbību  ietekmējusi Covid-19 pandēmija, VID no 25. marta sāk darboties īpaši tam izveidota atbalsta tālruņa līnija 67120020.

Šis tālrunis darbosies darba dienās no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.15 līdz plkst. 17.00, bet piektdienās no plkst. 8.15 līdz plkst. 15.45.

Zvanot uz to, ikviens uzņēmējs un saimnieciskās darbības veicējs varēs saņemt VID konsultantu atbildes uz jautājumiem par to, kādas atbalsta iespējas nodokļu jomā ir pieejamas un kā tās saņemt, ja uzņēmējdarbību ir skārusi Covid-19 izraisītā krīze.

Vienlaikus jautājumus var uzdot arī rakstiski VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”.

Būs pieejamas arī portfeļgarantijas

Aptuveni marta beigās, saskaņojot ar Eiropas Komisiju, krīzes skartajiem uzņēmumiem akciju sabiedrībā “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”) būs pieejamas divu – kredītbrīvdienu garantiju, kā arī apgrozāmo līdzekļu aizdevumu – programmas. LV portāls jau rakstīja par programmām, kuras varēs izmantot jebkurš krīzes skartais komersants. J. Reirs minēja, ka šīs abas programmas paredz nodrošināt finansējumu uzņēmējiem līdz 900 miljoniem eiro.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 149 “Noteikumi par apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” un Ministru kabineta noteikumi Nr. 150 “Noteikumi par garantijām saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība” stājās spēkā 21. martā.

Savukārt Ministru kabineta vakardienas, 24. marta, sēdē tika grozīta garantiju programma, lai tās ietvaros 25 miljonus eiro varētu novirzīt portfeļgarantiju sniegšanai. Jāatzīmē, ka portfeļgarantija ir valsts atbalsts garantiju veidā par kredītiestādes izsniegtajiem aizdevumiem investīciju veikšanai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kā arī finanšu līzingam.

Garantija tiks nodrošināta par jauniem vai jau izsniegtiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz trīs mēnešiem vai pagarinās līgumu darbības termiņu vismaz par trīs mēnešiem. Garantija tiks nodrošināta par izsniegtiem investīciju aizdevumiem un finanšu līzingu, ja kredītiestāde atliks pamatsummas maksājumus vismaz uz trīs mēnešiem un, ja nepieciešams, pagarinās finanšu pakalpojumu līguma darbības termiņu.

Vienam komersantam garantēto finanšu pakalpojumu summa nevarēs pārsniegt 500 000 eiro. Garantijas termiņš nevarēs pārsniegt sešus gadus investīciju aizdevumiem un finanšu līzingam un trīs gadus apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem. Garantijas likme finanšu pakalpojumam būs līdz 50%; garantijas prēmijas likme 0,3% gadā no garantijas segtās finanšu pakalpojumu summas.

Covid-19 krīzes portfeļgarantija segs finanšu pakalpojumu neatmaksāto pamatsummu kredītiestādes līdz 2020. gada 31. decembrim izveidotam aizdevumu portfelim, nepārsniedzot ierobežoto garantijas likmi 20%.

Kopumā portfeļgarantijas ļaus pārkreditēt komersantu aizdevumus vismaz 300 miljonu eiro apmērā, norāda Ekonomikas ministrija.

MK sēdē tika apstiprināti arī grozījumi noteikumos Nr. 149 “Noteikumi par apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība”, papildu rādītājs maksimālās aizdevuma summas noteikšanai būs 25% no saimnieciskās darbības veicēja kopējā apgrozījuma 2019. gadā. “Altum” aizdevumiem piemēros aizdevumu procentu likmes, nepārsniedzot 3% gadā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konsultatīvais tālrunis

68803505

Konsultācijas paredzētas, lai krīze laikā sniegtu uzņēmējiem informāciju un konsultācijas par valsts atbalsta iespējām. Uzņēmēji aicināti sazināties ar LIAA pa tālruņa numuru 68803505 vai e-pastā, rakstot uz jautajumi@liaa.gov.lv, pēc iespējas precīzāk aprakstot situāciju, kurā uzņēmums atrodas un kāds atbalsts tam nepieciešams. Tālrunis par atbalsta iespējām strādā katru darba dienu no plkst. 8.30 līdz 17.00.  

Ekonomikas ministrija

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU