“Pārticis vidusslānis nodrošina valsts stabilitāti, tas sabiedrībā kopumā ir ļoti būtisks kritērijs. Šie cilvēki ir prasīgi pret vidi, iestājas par labu izglītību, patērē mākslu un kultūru – tātad ne tikai izdzīvo, bet arī dzīvo,” vidusslāņa nozīmību raksturoja “Swedbank” Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons, prezentējot pētījumu, kas tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Viņš arī piebilda, ka pasaulē turīgākajās valstīs vidusslāņa lielums ir ap 20% no visiem iedzīvotājiem.
Divus gadus pēc kārtas, kopš tiek veikts pētījums, vidusslāņa portrets Latvijā būtiski nav mainījies. Iedzīvotāji uzskata, ka svarīgākie priekšnoteikumi, kas raksturo vidusslāni, ir savs nekustamais īpašums, iespēja vismaz reizi gadā doties nedēļu ilgā ārvalstu ceļojumā un spēja bez grūtībām segt ikmēneša obligātos maksājumus. Tomēr, attiecinot šos trīs kritērijus uz aptaujātajiem, šai sabiedrības grupai izrādās piederīgi vien 9%.
Vidusslāņa portrets liecina – salīdzinot ar 2018. gadu, pērn par 129 eiro pieauguši ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī: no 592 eiro līdz 721 eiro neto. Taču aptaujas dati liecina – lai atbilstu vidusslāņa statusam, vēlamajam minimālajam ienākumu apmēram uz vienu ģimenes locekli būtu jābūt 851 eiro.
Pētījumā klātienē savā dzīvesvietā intervēti 1014 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
