Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Turpmāk izrakstā no slimnīcas vai ambulatorajā pacienta kartē norādīs nepieciešamo medikamentu aktīvo vielu jeb starptautiski nepatentēto nosaukumu, nevis konkrēta ražotāja zāļu komerciālo nosaukumu. To paredz izmaiņas medicīnisko dokumentu lietvedības kārtībā, kas stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.
LV portāls jau iepriekš rakstīja – ar 2020. gada 1. aprīli, izrakstot medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, ārsts norādīs nevis zāļu komerciālo nosaukumu, bet gan nepieciešamā medikamenta aktīvo vielu jeb starptautiski nepatentēto nosaukumu.
Sākot jau no 1. janvāra, šāda kārtība noteikta arī attiecībā uz izrakstu no stacionāra vai pacienta ambulatoro medicīnisko karti.
To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība”, kuros teikts, ka izrakstā no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes, norādot informāciju par medikamentiem, ar 1. janvāri tiek lietots tikai zāļu aktīvās vielas starptautiskais nepatentētais nosaukums.
Vienkāršiem vārdiem runājot, zāļu aktīvās vielas starptautiskais nepatentētais nosaukums jeb SNN ir nepieciešamo medikamentu aktīvā viela jeb tās ķīmiskā formula. Katrai zāļu vielai ir savs unikāls nosaukums, ko atpazīst visā pasaulē. Tas lielākoties nesakrīt ar ražotāja doto nosaukumu medikamentam, bet parasti mazākiem burtiem ir norādīts uz zāļu iepakojuma zem komerciālā nosaukuma.
Piemēram, viens no plašāk pazīstamajiem starptautiski nepatentētajiem nosaukumiem ir paracetamolum, kas atrodams vairākos desmitos medikamentu ar dažādiem nosaukumiem (Latvijas Zāļu reģistrā vien ir atrodami vairāk nekā 80). Neatkarīgi no medikamentu oriģinālā nosaukuma vienots starptautisks aktīvās vielas apzīmējums medicīnas profesionāļiem un pacientiem uzreiz ļauj saprast, kam attiecīgais preparāts ir domāts, proti, kāda ir tā iedarbība.
Izraksts no ārstniecības iestādes ir viens no svarīgākajiem dokumentiem pacientam, norāda Veselības ministrija. Tajā tiek aprakstīts pacienta veselības stāvoklis, arī nepieciešamā zāļu terapija. Šobrīd šajos izrakstos norādītā informācija ir dažāda, daļa ārstu norāda zāļu aktīvās vielas starptautisko nosaukumu, savukārt citi lieto konkrēta zāļu reģistrācijas īpašnieka zāļu komerciālo nosaukumu. Tas rada apmulsumu pacientos un apgrūtina arī ģimenes ārstu darbu. Proti, pastāv situācijas, kurās pacients ir informēts tikai par vienām komerciāla nosaukuma zālēm un lūdz tās izrakstīt ģimenes ārstam, lai gan zāļu tirgū ir pieejamas vairākas zāles – arī par izdevīgāku cenu – ar vienu un to pašu aktīvo vielu.
Iecerēts, ka izmaiņas nodrošinās racionālāku medikamentu lietošanu, jo, iegādājoties kompensējamos medikamentus, pacientam izsniegs lētākās līdzvērtīgas iedarbības zāles, kas satur neieciešamo aktīvo vielu. Veselības ministrija lēš, ka jaunā kartība valstij ļaus ietaupīt aptuveni 20 miljonus eiro, sniedzot iespēju paplašināt kompensējamo zāļu sarakstu ar jauniem, inovatīviem medikamentiem. Tāpat ministrijas mērķis ir tādējādi paplašināt ražotāju konkurenci, padarot zāles pieejamākas tiem, kam tās nepieciešamas.
Ministrija uzsver, ka zāļu aktīvās vielas norādīšana receptēs un izrakstos veicinās pacientu drošību – samazinās zāļu sajaukšanas iespējas un dubultās medikamentozās ārstēšanās risku. Tāpat jaunā kārtība nodrošinās drošāku informācijas apmaiņu starp dažādām valstīm, jo zāļu komerciālie nosaukumi valstīs var būt atšķirīgi.
Vienlaikus noteikumi neizslēdz iespēju gadījumā, ja ir medicīniska nepieciešamība lietot konkrēta zāļu reģistrācijas īpašnieka (ražotāja) medikamentu, papildus SNN izrakstā norādīt arī zāļu komerciālo nosaukumu, sniedzot attiecīgu pamatojumu.
