Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju skaits Latvijā ir samazinājies par 200 tūkstošiem. Šī gada sākumā Latvijā bija 1,92 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,7% jeb 14,4 tūkstošiem mazāk nekā gadu iepriekš. To lielā mērā ir ietekmējis aizbraucēju skaita pārsvars pār atbraucējiem, kā arī zemā dzimstība – salīdzinot ar 1925. gadu, dzimušo bērnu skaits 2018. gadā ir samazinājies uz pusi. Kādreiz noslēgtās laulības tiešā veidā ietekmēja bērnu dzimstību, savukārt mūsdienās liela daļa bērnu Latvijā dzimst ārpus laulības (2017. gadā tie bija 40%).
Pusi no kopējās Latvijas platības pašlaik klāj meži, un pēdējos 20 gados mežu īpatsvars ir pieaudzis par 2,6%. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā Zemes politikas plānā 2016.–2020. gadam norādīts, ka meža zemju teritoriju dabiska palielināšanās un meža ieaudzēšana ir notikusi uz lauksaimniecībā izmantojamo zemju rēķina. Līdz ar to 2018. gadā Latvijā netika izmantoti aptuveni 302 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Savukārt katrs neizmantotais hektārs gan lauksaimniecībā, gan mežsaimniecībā ir saistīts ar iedzīvotāju īpatsvara samazinājumu laukos – 1920. gadā laukos dzīvoja 76% Latvijas iedzīvotāju, 2018. gadā – vairs tikai 32%. Lai arī laukos saglabājies nemainīgs vidējais iedzīvotāju blīvums – 30 cilvēku uz 1 km2 –, blīvāk apdzīvotās teritorijas vairs nav valsts austrumos, bet gan Rīgas tuvumā.
Pasaules saimnieciskās krīzes iespaidā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība pakāpeniski saruka, 1933. gadā sasniedzot savu minimumu. Pēc neatkarības atjaunošanas pamazām attīstījās Latvijas ārējā tirdzniecība ar citām valstīm. Sākot no 2003. gada,
importa un eksporta apjoms pieauga samērā strauji, līdz attīstību pārtrauca globālā finanšu krīze. Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2% vairāk nekā 2018. gadā šajā periodā.
