Pēc izdevumu 2020. gadam pārskatīšanas tika rasti 93,7 miljoni eiro. No tiem 48,1 miljons eiro novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai, savukārt 45,6 miljoni eiro ministriju noteiktajām prioritātēm. Nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanā īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un veselības nozaru finansēšanas efektivitātei. Tika analizēta vispārējā un augstākā izglītība, studējošo un studiju kreditēšana, kā arī zinātniskie institūti. Veselības nozares izvērtējums ietver analīzi par stacionārās veselības aprūpes finansēšanas efektivitāti.
Būtiskākais papildu finansējums 228,7 miljonu apmērā nākamā gada budžetā atvēlēts sociālajai aizsardzībai, tai skaitā minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta personām ar invaliditāti apmēra paaugstināšanai, pensiju indeksācijām un citiem sociālās jomas pasākumiem. No 2020. gada 1. janvāra tiek palielināts gada diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī un lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo gada diferencēto neapliekamo minimumu. Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Savukārt no 2021. gada 1. janvāra plānots palielināt minimālo algu, to nosakot 500 eiro apmērā.
Papildu 50 miljoni eiro atvēlēti veselības nozarei, tai skaitā darba samaksas palielinājumam ārstniecības personām, kompensējamiem medikamentiem un reto slimību pacientu ārstēšanai. Savukārt 31 miljons eiro paredzēts pedagogu atalgojuma nodrošināšanai, valsts pētījumu programmām un citām izglītības un zinātnes jomas aktualitātēm.
Atlīdzības palielinājums plānots arī iekšlietu, tieslietu un kultūras jomas darbiniekiem. 18,9 miljoni eiro paredzēti iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi atalgojuma palielinājumam, informācijas aprites drošības uzlabošanai, valsts robežas joslas izbūvei un citām nozares prioritātēm. Tieslietu nozares pasākumiem, tai skaitā atalgojuma palielinājumam darbiniekiem paredzēti 5,9 miljoni. Savukārt atlīdzības palielinājumam kultūras nozarē nodarbinātajiem, kultūras infrastruktūras ēku atjaunošanai un citām nozares prioritātēm atvēlēti 13 miljoni eiro papildu finansējuma.
Papildu 7,9 miljoni eiro novirzīti autoceļu sakārtošanai un elektronisko sakaru attīstībai. 5,9 miljonus eiro paredzēts piešķirt mediju darbības pilnveidošanai, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas drošības pasākumiem. Papildu 1,1 miljons eiro piešķirts Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.
Budžeta sagatavošanas procesā notika diskusijas arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. Sarunu rezultātā ir sagatavots MK un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vienošanās un domstarpību protokola projekts. Protokolā noteikts, ka pašvaldībām tiek nodrošināts stabils reģionālā griezumā sabalansēts finansējums, nodrošinot, ka visām pašvaldībām pēc finanšu izlīdzināšanas ir ieņēmumu pieaugums. 2020. gada budžetā pašvaldībām plānoti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 18,8% apmērā no kopbudžeta. Tāpat 2020. gadā pašvaldībām to funkciju veikšanai nodrošināts finansējuma pieaugums par 63,1 miljonu eiro jeb 3,6% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Valsts budžetā 2020. gadā pašvaldībām ir paredzēta speciālā dotācija 148 miljonu eiro apmērā. Sarunās ar pašvaldībām ir panākta vienošanās arī par 100% garantētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes izpildi.
Nākamā gada valsts budžeta projektu Saeimā plānots iesniegt pirmdien, 14. oktobrī.
