Zemnieki aicināja novadā izsludināt ārkārtējo situāciju, jo sausums apdraud šīrudens ražu, norādīts Rucavas domes sēdes protokolā.
Kaspars Nordens, LETA
Ik pa laikam lauksaimniecībā tiek izsludinātas ārkārtējās situācijas – pārāk daudz nokrišņu, pārāk liels sausums. LV portāls skaidro, kas un kādos apstākļos var rosināt ārkārtējās situācijas.
Zemkopības ministrija (ZM) skaidro, ka likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 6. pants nosaka – ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt:
Ārkārtējo situāciju izsludina, lai nodrošinātu nacionālo drošību valsts apdraudējuma gadījumā. Likums nosaka kārtību, kādā izsludina un atceļ īpašo tiesisko režīmu – ārkārtējo situāciju vai izņēmuma stāvokli –, kā arī regulē valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības, to ierobežojumus, īpašos pienākumus un tiesiskuma nodrošināšanu šo tiesisko režīmu darbības laikā.
Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. panta izpratnē ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvību, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Šis likums darbojas, ne tikai izsludinot ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu un tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiskam riskam pakļauta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.
Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. To nosaka likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 5. pants. Lēmumu var atcelt arī pirms noteiktā termiņa, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Bet, ja nepieciešams, Ministru kabinetam ir tiesības vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniekiem paredz tiesības (iespēju) piemērot force majeure, kas attiecībās ar iesaistītajiem graudu iepircējiem, piegādātājiem, būvniekiem, kreditoriem, kredītiestādēm un starptautiskajiem sadarbības partneriem ļautu pilnībā vai daļēji atteikties no iespējamo līgumsodu piemērošanas saistību neizpildes gadījumos. Tāpat jāņem vērā, ka lauksaimniekiem, kuri saņem dažādus Eiropas Savienības (ES) maksājumus, ir jāizpilda vairākas ES prasības.
Jau ziņots, ka Zemkopības ministrija jūlija beigās saņēma Rucavas novada domes vēstuli par lauksaimnieku zaudējumiem sausuma dēļ. Rucavas novada domes deputāti ārkārtas domes sēdē nolēma lūgt Ministru kabinetu izsludināt ārkārtējo situāciju Rucavas novada pašvaldības administratīvajā teritorijā.
Domes sēdē tika izskatīts zemnieku un zemnieku saimniecību “Timbras” un “Lendumi” iesniegums, kurā norādīts, ka maijā, jūnijā un jūlijā Rucavas novada teritorijā nokrišņu daudzums bijis nepietiekams augu normālai veģetācijai, kā arī attīstības un augšanas nodrošināšanai. Līdz ar to pašlaik lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas un augi novārguši vai pilnībā iznīkuši. Zemnieki aicināja novadā izsludināt ārkārtējo situāciju, jo sausums apdraud šīrudens ražu, norādīts domes sēdes protokolā.
ZM saņēmusi arī Kandavas novada domes vēstuli par lauksaimnieku zaudējumiem, ko radījis postošais negaiss šī gada 25. jūlijā.
Jānorāda, ka valdība šogad, 12. februārī, izskatot Zemkopības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par lauksaimniecības platību apdrošināšanas sistēmas pilnveidošanu”, lēma, ka “zemkopības ministram, ņemot vērā lauksaimniecības sējumu, stādījumu un dzīvnieku apdrošināšanas iespējas, kā arī atvieglojumus finanšu uzkrājumu veidošanai, turpmāk Ministru kabinetā neiesniegt jautājumus par dabas apstākļu svārstību dēļ nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu lauksaimniekiem”.
Līdz ar to valsts kompensācija par neparedzamu un nelabvēlīgu (ilgstošs sausums, lietavas, krusa u. tml.) laikapstākļu nodarītajiem zaudējumiem vairs nav paredzēta, taču lauksaimniekiem ir pieejams atbalsta mehānisms apdrošināšanas polišu iegādei, ar kurām kompensējami nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radītie zaudējumi, norāda Zemkopības ministrija.
Zemkopības ministrija sniedz atbalstu lauksaimniekiem no Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam finansējuma, līdz 70% kompensējot graudaugu sējumu platību apdrošināšanas polisi. Tāpat lauksaimnieki var veidot finanšu uzkrājumus, par kuriem nav jāmaksā nodoklis.
Saistībā ar sausuma radītajām sekām Rucavas novadā Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošais Lauku atbalsta dienests (LAD) iespēju robežās piemēros alternatīvus lauksaimnieku atbalsta risinājumus. LAD kā vienu no atbalsta veidiem min platību maksājumu administrēšanu un avansa izmaksu sausuma skartajām saimniecībām prioritārā kārtībā.
Ārkārtējās situācijas lauksaimniecībā pēdējos gados ir tikušas izsludinātas vairākkārt. Saistībā ar ilgstošām lietavām un plūdiem Latgalē ārkārtējā situācija no 2017. gada 29. augusta līdz 30. novembrim tika noteikta 29 novados.
Lai lauksaimnieki, kuru novados izsludināta ārkārtējā situācija, saņemtu kompensācijas, Finanšu ministrija, pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 29. augusta rīkojumu Nr. 455 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķīrusi Zemkopības ministrijai 14 981 908 eiro.
Krīzes vadības padome 2017. gada 28. decembrī izskatīja arī meža nozares nevalstisko organizāciju lūgumu izsludināt ārkārtējo situāciju meža nozarē rudens lietavu un plūdu izraisīto seku dēļ. Krīzes vadības padome nolēma izsludināt dabas katastrofas situāciju mežsaimniecībā, nevis meža nozarē kopumā. Tādējādi grūtībās nonākušie mežsaimniecības un mežistrādes uzņēmumi varēja atsaukties uz force majeure, kas ļauj pilnībā vai daļēji atteikties no iespējamo līgumsodu piemērošanas saistību neizpildes gadījumos.
Iepriekš – 2014. gada 3. jūlijā – Saeimas sēdē tika nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā teritorijā, lai būtu iespējams operatīvi veikt visus nepieciešamos pasākumus ĀCM ierobežošanai un apkarošanai.
