SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
26. jūlijā, 2019
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Tieslietas
7
7

Probācijas uzraudzība kā bargākais sods pēc brīvības atņemšanas

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” paredz, ka probācijas uzraudzība kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim atbilstošos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos.

LV portāla infografika

Saeimas Juridiskajai komisijai nodoti grozījumi Krimināllikumā, kas, pilnveidojot kriminālsodu sistēmu, paredz probācijas uzraudzību noteikt kā pamatsodu. LV portāls skaidro, ko nozīmē probācijas uzraudzība un kāpēc tā Krimināllikumā jānosaka ne tikai kā papildsods, bet arī – pamatsods.

īsumā
  • Kriminālsodu politikas reforma mainījusi nosacītas notiesāšanas un soda – piespiedu darba – piemērošanu.
  • Probācijas uzraudzību plāno noteikt kā nākamo bargāko sodu pēc brīvības atņemšanas.
  • Grozījumi paredz, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu varēs piemērot tikai Krimināllikuma sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no 1 gada līdz 5 gadiem.
  • Šobrīd praksē rodas situācija, kad vairākiem notiesātajiem netiek nodrošināta nepieciešamā kontrole, uzvedības korekcija un atbalsts, jo sods – piespiedu darbs – šādas intervences neparedz.
  • Soda piemērotājam joprojām pietrūkst soda veidu izvēles.
  • Probācijas uzraudzība kā pamatsods paplašinātu arī iespējas kriminālprocesus pabeigt ar prokurora priekšrakstu par sodu.
  • Lai probācijas uzraudzība varētu kļūt par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītai brīvības atņemšanai, paredzēts, ka vienu probācijas uzraudzības dienu rēķinās kā vienu brīvības atņemšanas dienu.

Likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotācijā norādīts, ka 2013. gadā realizētā kriminālsodu politikas reforma ir būtiski ietekmējusi sodu piemērošanas praksi. Šobrīd atbilstoši Krimināllikuma (KL) 36. pantam personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, var piespriest vienu no šādiem pamatsodiem:

  • brīvības atņemšana;
  • piespiedu darbs;
  • naudas sods.

Savukārt bez pamatsoda notiesātajam var piespriest šādus papildsodus:

  • mantas konfiskācija;
  • izraidīšana no Latvijas Republikas;
  • piespiedu darbs;
  • naudas sods;
  • tiesību ierobežošana;
  • probācijas uzraudzība.

Saskaņā ar Valsts probācijas dienesta (VPD) 2016. gadā veiktā pētījuma “Piespiedu darbu un nosacītas notiesāšanas piemērošana un izpilde” datiem kriminālsodu politikas reforma ir mainījusi nosacītas notiesāšanas un soda – piespiedu darba – piemērošanu. Jānorāda, ka, pilnveidojot kriminālsodu sistēmu, grozījumos arī paredzēts aizstāt terminu “piespiedu darbs” ar terminu “sabiedriskais darbs”.

Kas ir probācijas uzraudzība

Saskaņā ar KL 45.1 panta pirmo daļu šobrīd probācijas uzraudzība ir papildsods, ko piespriež tiesa vai priekšrakstā par sodu nosaka prokurors kā piespiedu līdzekli, lai nodrošinātu notiesātās personas vai personas, kurai papildsods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu, uzvedības uzraudzību, sekmētu šīs personas resocializāciju un novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu. Minētā panta septītajā daļā noteikts: ja persona, kurai ar tiesas spriedumu vai prokurora priekšrakstu par sodu noteikta probācijas uzraudzība, bez attaisnojoša iemesla pārkāpj tās noteikumus, tiesa pēc VPD iesnieguma saņemšanas var aizstāt neizciesto papildsoda laiku, 2 probācijas uzraudzības dienas rēķinot kā 1 brīvības atņemšanas dienu.

Savukārt grozījumi paredz papildināt KL ar 38.1 pantu. Proti, šā panta pirmā daļa paredzētu, ka probācijas uzraudzība kā pamatsods vai papildsods ir personas piespiedu iesaistīšana tās vecumam, individuāli psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim atbilstošos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos. Kā skaidro VPD, probācijas uzraudzību plāno noteikt kā nākamo bargāko sodu pēc brīvības atņemšanas: “Šādam soda veidam ir lielāka intervence attiecībā uz notiesāto salīdzinājumā ar piespiedu darbu, kā arī sekas tā nepildīšanas gadījumā – smagākas.”

Pamatsods uz pieciem gadiem

Grozījumu 38.1 panta otrajā daļā paredzēts, ka probācijas uzraudzību kā pamatsodu varēs piemērot tikai KL sevišķajā daļā minētajos gadījumos uz laiku no 1 gada līdz 5 gadiem. “Tas nozīmē, ka probācijas uzraudzība kā pamatsods būs nosakāms uz ilgāku periodu nekā papildsods, kuru atbilstoši grozījumu 38.1 panta trešajai daļai (tāpat kā līdz šim) varēs piemērot uz laiku no 1 gada līdz 3 gadiem un tikai atsevišķos gadījumos uz laiku līdz 5 gadiem,” skaidro VPD.

“Apzinoties, ka nosacītas notiesāšanas un kriminālsoda – piespiedu darba – saturs, kā arī veids, kādā tiek sasniegti soda mērķi, ir atšķirīgs, rodas jautājums, vai šāda piespiedu darba un nosacītas notiesāšanas īpatsvara dinamika veicina KL noteikto soda mērķu sasniegšanu un vai KL ietvertais pamatsodu klāsts ir pietiekams,” uzskata VPD. Ja ar piespiedu darbu tiek panākta sodīšana, taisnīguma atjaunošana un resocializācija, radot iespēju notiesātajai personai atlīdzināt sabiedrībai ar savu darbu, tad nosacītas notiesāšanas ietvaros soda saturs un intervences līdzekļi ir daudz plašāki.

Piespiedu darbs visos gadījumos nav piemērots

Tāpat VPD skaidro, ka nosacīta notiesāšana ietver gan plašāku notiesātās personas pienākumu apjomu, piemēram, ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus, gan atbalsta pasākumus, kas vērsti uz notiesātās personas sociālo problēmu risināšanu un rehabilitāciju, ietverot tajos individuālo darbu (notiesātā problēmu apzināšana un risināšana, prasmju attīstīšana u. tml.) un grupu nodarbības (rehabilitācijas un uzvedības korekcijas programmas).

VPD nenoliedz, ka piespiedu darbs, kas ietver atlīdzināšanu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu un darbu sabiedrības labā, ir piemērots sods nozīmīgai notiesāto personu grupai, tomēr vienlaikus tas nav piemērots gadījumos, kad notiesātajai personai ir nepieciešama kontrole un atbalsts to problēmu risināšanai, kas saistītas ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Proti, veidojot un īstenojot tādu kriminālsodu politiku un praksi, kas mazina nosacītu notiesāšanu un veicina plašāku piespiedu darba piemērošanu, rodas situācija, kad vairākiem notiesātajiem netiek nodrošināta nepieciešamā kontrole, uzvedības korekcija un atbalsts, jo sods – piespiedu darbs – šādas intervences neparedz.

“No vienas puses, piespiedu darbs nav pietiekams līdzeklis tam, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, no otras puses, soda piemērotājam ir tikai viena alternatīva – noteikt brīvības atņemšanas sodu, kas, lai gan ir nosakāms nosacīti, tomēr ir brīvības atņemšanas sods,” turpina VPD.

Pietrūkst soda veidu izvēles

Arī VPD apkopotie dati par atkārtotu piespiedu darba piemērošanu liecina – ir problēmas sodu piemērošanas jomā. Proti, 2016. gadā 23% probācijas klientu piespiedu darbu piemēroja jau otro reizi, bet 28% jau trešo un vairāk reižu, savukārt 2017. gadā 21% probācijas klientu piespiedu darbu piemēroja otro reizi, bet 34% – trešo un vairāk reižu (no tiem 13% – piekto un vairāk reižu).

“Šībrīža sodu piemērošanas prakse rāda, ka soda piemērotājam joprojām pietrūkst soda veidu izvēles,” skaidro VPD. Viņuprāt, ieviešot kriminālsodu sistēmā probācijas uzraudzību kā pamatsodu, tiks nodrošināts iztrūkstošais posms starp brīvības atņemšanas sodu un piespiedu darbu.

Saskaņā ar VPD sniegtajiem statistikas datiem 2017. gadā ar prokurora priekšrakstu par sodu pavisam pabeigti 1735 kriminālprocesi, no tiem 106 kriminālprocesi pabeigti, piespriežot naudas sodu, bet 1629 kriminālprocesi – piespiedu darbu. VPD ir pārliecināts, ka jauna pamatsoda – probācijas uzraudzības – ieviešana paplašinātu arī iespējas kriminālprocesus pabeigt ar prokurora priekšrakstu par sodu, jo šobrīd prokuroriem nav tiesību piemērot nosacītu brīvības atņemšanu. Proti, tādējādi arī tiktu atslogotas tiesas un paātrinātos citu lietu izskatīšana tajās.

Kā papildsods tikai kopā ar brīvības atņemšanu

Nav lietderīgi turpmāk paredzēt probācijas uzraudzību kā papildsodu tādiem pamatsodiem kā piespiedu darbs un naudas sods, jo grozījumi paredz, ka minētie sodi būs piemērojami gadījumos, kad personai nav nepieciešams piemērot resocializācijas pasākumus, skaidro VPD. Tādējādi grozījumu 38.1 panta trešajā daļā noteikts, ka probācijas uzraudzību kā papildsodu varēs piemērot tikai kopā ar brīvības atņemšanu KL sevišķajā daļā minētajos gadījumos.

Papildus VPD norāda – grozījumu 38.1 panta piektajā daļā paredzēts, ka probācijas uzraudzības kā papildsoda izpildi uzsāks pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas. Savukārt gadījumos, kad persona būs nosacīti pirms termiņa atbrīvota no brīvības atņemšanas soda izpildes, probācijas uzraudzības kā papildsoda izpildi uzsāks ar brīdi, kad beigsies personas uzraudzība pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas.

Vienlaikus, lai paplašinātu iespējas probācijas uzraudzību noteikt kā papildsodu kopā ar brīvības atņemšanu, grozījumos paredzēts, ka atbilstoši noziedzīga nodarījuma raksturam probācijas uzraudzību kā papildsodu tiesa varēs noteikt arī gadījumos, kad šis sods nav paredzēts KL sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā uz laiku no 1 gada līdz 3 gadiem (līdzīgi kā tas šobrīd jau ir paredzēts attiecībā uz papildsodu – tiesību ierobežošanu).

Mainīs arī probācijas uzraudzības aizstāšanas kārtību

Tā kā probācijas uzraudzību plāno piemērot kā pamatsodu, grozījumu 38.1 panta septītā daļa maina arī probācijas uzraudzības aizstāšanas kārtību, norāda VPD. Proti, lai probācijas uzraudzība varētu kļūt par pilnvērtīgu alternatīvu nosacītai brīvības atņemšanai, paredzēts, ka 1 probācijas uzraudzības dienu rēķinās kā 1 brīvības atņemšanas dienu.

“Probācijas uzraudzības nepildīšanas gadījumā plānots aizstāt neizciestā soda laiku (ja netiks pildīta probācijas uzraudzība gan kā papildsods, gan kā likumprojektā paredzētais pamatsods), savukārt nosacītas notiesāšanas neievērošanas gadījumā notiesātajam izpildīs tam piespriesto brīvības atņemšanas sodu pilnā apjomā, neskatoties uz to, cik ilgi notiesātais ievēroja nosacītas notiesāšanas nosacījumus pārbaudes laikā,” vērš uzmanību VPD. Proti, grozījumi paredz, ka nosacītas notiesāšanas neievērošanas sekas būs bargākas, nekā neievērojot probācijas uzraudzības prasības.

Turpmāk LV portāla publikācijā lasiet par to, kā piespiedu darbs tiek aizstāts ar sabiedrisko darbu un kam tas turpmāk saskaņā ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” būs piemērojams.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU