Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Ekonomikas ministrijas izstrādātā jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programma “Atbalsts mazo, vidējo komersantu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos” gūs atsaucību un ļaus Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nodrošināt straujāku izaugsmi un palielinās to konkurētspēju, uzver gan biržas “Nasdaq Riga”, gan uzņēmēju pārstāvji.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu projektu programma ir vērsta tieši uz mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu un tās mērķis ir veicināt attīstībai nepieciešamā finansējuma piesaisti kapitāla tirgos, tādējādi paaugstinot komersantu starptautisko konkurētspēju, kā arī attīstīt kapitāla tirgu Latvijā, uzsver Ekonomikas ministrija (EM). Noteikumu projekts vēl atrodas saskaņošanas stadijā un ir jāapstiprina valdībā.
“Šāda atbalsta programma būs pirmā Baltijā,” ar projektu lepojas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. “Līdz ar to Latvijas uzņēmumiem pirmajiem būs pieejams valsts atbalsts kapitāla piesaistei biržā, kas īpaši ir nepieciešams strauji augošiem uzņēmumiem, lai tie varētu celt savu konkurētspēju. Kotācija biržā ir vērtīga gadījumos, kad uzņēmumam trūkst nodrošinājuma aizdevuma saņemšanai no bankas vai tam ir neregulāra naudas plūsma un nepieciešams finansējums uz ilgāku termiņu, nekā var piedāvāt bankas.”
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa šo Eiropas Savienības programmu vērtē pozitīvi, norādot, ka “šis instruments būs noderīgs uzņēmumiem, kuri nonākuši tā saucamajā “scale-up” jeb paplašināšanās fāzē, kuriem pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem stabili pieaug un atbilstošai attīstībai nepieciešami papildus resursi.”
Atbalsta programmas plānotais kopējais finansējums ir divi miljoni eiro, t. sk. 1,5 miljoni eiro akciju emisijas atbalstam un 0,5 miljoni eiro parāda vērtspapīru atbalstam. Privātā līdzfinansējuma piesaiste paredzēta vismaz 2 miljonu eiro apmērā.
Atbalsta veids būs grants (dāvinājums), kas segs 50% no attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 100 tūkstošus eiro akciju emisijas gadījumā un ne vairāk kā 20 tūkstošus eiro parāda vērtspapīru emisijas gadījumā. Plānots, ka atbalstu varēs saņemt, lai segtu sagatavošanās izmaksas uzņēmuma iekļaušanai biržas sarakstā, piemēram, kapitāla piesaistīšanas izmaksas (arī tikšanās ar investoriem), prospekta/uzņēmuma apraksta sagatavošanas, apstiprināšanas un publicēšanas izdevumi, emitenta padziļinātās izpētes utt.
Viens no iemesliem, kas kavē jaunu uzņēmumu ienākšanu biržā, ir salīdzinoši augstās izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma sagatavošanu investoru piesaistei – gan uzņēmuma sakārtošanu, gan juridisko un finanšu dokumentu sagatavošanu. Šī ES fondu atbalsta programma sola risināt minēto problēmu, ļaujot uzņēmumiem būtiski samazināt izmaksas kapitāla piesaistei biržā.
Tieši šāda atbalsta nepieciešamību akcentē akciju sabiedrības “Nasdaq Riga” valdes locekle Liene Dubava: “Viens no iemesliem, kas kavē jaunu uzņēmumu ienākšanu biržā, ir salīdzinoši augstās izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma sagatavošanu investoru piesaistei – gan uzņēmuma sakārtošanu, gan juridisko un finanšu dokumentu sagatavošanu. Šī ES fondu atbalsta programma sola risināt minēto problēmu, ļaujot uzņēmumiem būtiski samazināt izmaksas kapitāla piesaistei biržā.”
Programmas darbības laikā līdz 2023. gada 31. decembrim kopumā atbalstu paredzēts sniegt 40 uzņēmumiem, 15 komersantiem nodrošinot sekmīgu akciju iekļaušanu tirdzniecības vietā un 25 komersantiem nodrošinot sekmīgu parādu vērtspapīru iekļaušanu tirdzniecības vietā.
Plānots, ka atbalsts uzņēmējiem būs pieejams no 2020. gada.
Latvijas kapitāla tirgus ir viens no vismazāk attīstītajiem kapitāla tirgiem ES, savukārt Ziemeļvalstu kapitāla tirgus – viens no attīstītākajiem pasaulē, norādīts likumprojekta anotācijā. Šobrīd akciju tirgus lielums (tirgus kapitalizācija) attiecībā pret kopējo ekonomikas lielumu ir salīdzinoši mazs. Latvijas tirgus kapitalizācija 2017. gadā bija tikai 4,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir ievērojami zemāks rādītājs par ES vidējo līmeni – 77,9%. Savukārt kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā šie rādītāji ir attiecīgi 11,2% un 9% .
Tajā pašā laikā 25% no Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem norāda, ka būtu gatavi finansējuma piesaistei kapitāla tirgos, lai varētu sekmēt savas izaugsmes iespējas.
Atbilstoši “Nasdaq Riga” sniegtajai informācijai tiek prognozēts, ka nākamo divu trīs gadu laikā vismaz desmit uzņēmumi varētu kotēt akcijas biržā.
Biržas “Nasdaq Riga” Baltijas Oficiālajā sarakstā šobrīd ir iekļautas tikai četru Latvijas uzņēmumu akcijas, un vēl trīs uzņēmumu akcijas tiek tirgotas Baltijas Alternatīvajā tirgū “First North”. Salīdzinājumam – Baltijas Oficiālajā sarakstā ir iekļautas 15 Igaunijas un 13 Lietuvas uzņēmumu akcijas. Ir vairāki iemesli, kas kavē strauji augošu Latvijas uzņēmumu kotāciju biržā: augstas akciju kotēšanas izmaksas, zema tirgus likviditāte, nepietiekamas zināšanas par ieguvumiem no uzņēmumu kotācijas biržā un vispārējs akciju tirdzniecības kultūras trūkums, norāda EM.
