SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
Aiga Dambe
LV portāls
29. aprīlī, 2019
RUBRIKA: Infografika
TĒMA: Valsts vērtības
16
16

Emigrācija – vai tikai zaudējums?

Par emigrāciju līdz šim ierasts runāt kā par zaudējumu valstij. Tomēr pasaulē un pēdējos gados arī Latvijā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta sadarbības ar ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem sniegtajām iespējām un potenciālam. Aprīlī plašāka sabiedrība tika iepazīstināta ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumu Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas, kas ir līdz šim vispusīgākais skatījums uz diasporas ieguldījumu Latvijā un tās daudzpusību.

Līdz šim diasporas ieguldījums Latvijas attīstībā nav ticis plašāk pētīts un apzināts, tāpēc izpratne par ieguvumiem ir zema. Tikai 43% Latvijas iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka “ārzemēs dzīvojošie latvieši ir nozīmīgs resurss, kas var dot ieguldījumu Latvijas attīstībā”.

Tradicionāli ierasts, ka uzmanība tiek veltīta diasporas naudas pārvedumiem uz Latviju. Pēc Latvijas Bankas aplēsēm, to apjoms 2017. gadā sasniedza 818 miljonus eiro. Pārvedumu ievērojamo lomu ekonomikā ilustrē tas, ka Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā pēc tā, cik liela loma diasporas pārvedumiem ir iekšzemes kopproduktā. Pēc “Eurostat” datiem, tie 2017. gadā veidoja 4,1% no IKP.

Noskaidrots, ka 34% diasporas pārstāvju regulāri (vismaz 4 reizes gadā) un 38% reizēm finansiāli atbalsta tuviniekus Latvijā. Pieņemot, ka Latvijas diasporu veido apmēram 370 tūkstoši cilvēku, vismaz 125 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vai mājsaimniecību saņem regulāru finansiālu atbalstu no tuviniekiem ārvalstīs, bet vēl 140 tūkstoši īpašos gadījumos.

Neapzināts potenciāls

Vienlaikus pētījuma autores LU Diasporas un migrācijas pētījuma centra vadītāja Inta Mieriņa un vadošā pētniece Baiba Bela uzsver, ka Latvijas ekonomikai ievērojamu pienesumu sniedz arī diasporas ieguldījums filantropijā, uzņēmējdarbībā, eksporta attīstībā, tūrismā un citās tautsaimniecības jomās.

Šo ieguldījumu apmērs būtu jāpēta plašāk, bet pieejamie dati ļauj izdarīt secinājumus, ka diasporas devums ir būtisks. Piemēram, lai gan precīzas statistikas par diasporas tūrismu nav, ir zināms, ka vidēji 27% no visiem ārvalstu ieceļotājiem kā galveno Latvijas apmeklējuma nolūku ir norādījuši draugu un radinieku apmeklējumu. Emigrantu aptaujā 2014. gadā 2% diasporas pārstāvju norādīja, ka uz Latviju brauc vismaz reizi mēnesī, 10% – reizi 2–3 mēnešos, bet 26% – reizi pusgadā. Balstoties uz šo informāciju, var aptuveni lēst, ka Latviju pusgada laikā apciemo ap 140 tūkstošiem diasporas pārstāvju, veicot 375 tūkstošus braucienu.

Kaut arī netiek apkopota statistika par diasporas filantropiju, ir pietiekami daudz piemēru, kas apliecina tās nozīmīgumu. Laikā no 1991. līdz 2005. gadam kā organizēti ziedojumi no trimdas latviešiem ir saņemti gandrīz 22,3 miljoni eiro. Mecenātu ziedojumi augstskolām svārstās no dažiem tūkstošiem līdz pat vairākiem miljoniem eiro, ir dažādas mecenātu stipendiju programmas. Individuāli 29% jeb aptuveni 100 tūkstoši ārvalstīs dzīvojošo pēdējā gada laikā ir ziedojuši noteiktam mērķim, taču ziedojumu summas nav zināmas.

Neizmērāmie ieguvumi jeb “sociālie pārvedumi”

Kaut grūti izmērāms, ne mazāk nozīmīgs ir diasporas nemateriālais ieguldījums Latvijā. To veido zināšanu, prasmju, vērtību, ideju, attieksmju pārnese un apmaiņa, kas kopumā veicina pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā, pilsoniskās sabiedrības un demokrātisko vērtību attīstību un nostiprināšanos. Ārkārtīgi nozīmīgs ir arī diasporas ieguldījums valsts tēla veidošanā un popularizēšanā pasaulē.

Lai gan pieejamie dati par diasporas ieguldījumu ir nepilnīgi, pētījums norāda uz milzīgu savstarpējās sadarbības ar diasporu potenciālu. Piemēram, 24% diasporas pārstāvju plāno vai pieļauj iespēju nākotnē nodibināt uzņēmumu Latvijā, izveidot vai palīdzēt izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem.

“Turklāt pētījumi apliecina, ka ārzemēs dzīvojošie vēlas sadarboties un palīdzēt vairāk, nekā to darījuši līdz šim,” uzsver I. Mieriņa. Taču šim nolūkam dažkārt ir nepieciešams panākt soli pretī, pirmkārt, apzināt šķēršļus un nodrošināt informāciju par dažādām sadarbības iespējām un veidiem.

“Diasporas politika ietver attieksmes maiņu. Latvieši ārzemēs ir bijuši, ir un būs. Tāpēc ir jāatmet domāšana, ka tā ir traģēdija. Ir laiks apjaust, ka tā ir milzīga vērtība, un veidot savstarpējas attiecības ar jaunu skatījumu, apzinot šo cilvēku jau esošo un potenciālo ieguldījumu Latvijas stiprināšanā,” komentējot pētījuma rezultātus, uzsvēra Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Pētījumā ieskicēta arī vairāku pasaules valstu pieredze, veidojot diasporas politiku.  Pasaules Banka lēš, ka kopējās naudas plūsmas no diasporām uz izcelsmes valstīm pārsniedz 600 miljardus dolāru gadā.

Labs saturs
16
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU