Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Ieva Čīka, LETA
Iespējams, jau vasaras vidū ikviens e-paraksta lietotājs varēs saņemt e-pakalpojumus, kuriem citās Eiropas Savienības (ES) valstīs nepieciešams augstākā līmeņa identitātes apliecinājums. Savukārt citu ES dalībvalstu iedzīvotāji varēs saņemt Latvijas iestāžu un organizāciju nodrošinātos e-pakalpojumus.
Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti nosaka nepieciešamību katrā dalībvalstī ieviest nacionālo e-identitātes apliecināšanas shēmu, kas nodrošinātu, ka ar katras dalībvalsts izsniegtajiem identitātes apliecināšanas rīkiem iespējams saņemt e-pakalpojumus ar augstāko e-identitātes apliecināšanas prasību arī citās ES dalībvalstīs. VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), kas Latvijā reģistrēta kā vienīgā kvalificēta paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas pakalpojuma sniedzēja, ir iesniegusi pieteikumu e-identitātes rīku izsludināšanai ES līmenī. Šis process var aizņemt līdz pat pusgadam.
“Patlaban vairums ES valstu katra veido savu e-identitātes apliecināšanas shēmu,” skaidro LVRTC vadītājs Jānis Bokta. “Kad visas būs zināmas, atzītas un integrētas, varētu tikt izveidots lietotājiem draudzīgs e-pakalpojumu saraksts. Iespējams, tas varētu tapt nākamgad.”
Šobrīd par savu nacionālo e-identitātes apliecināšanas shēmu ir paziņojušas astoņas ES valstis – Vācija, Igaunija, Spānija, Horvātija, Portugāle, Beļģija, Luksemburga un Itālija.
“Nacionālo e-identitātes rīku atzīšana ir svarīga tajā brīdī, kad Latvijas iedzīvotājs attālināti vēlas, piemēram, nopirkt īpašumu Portugālē, uz laiku tur deklarēt dzīvesvietu vai reģistrēt uzņēmumu. Lai to veiktu attālināti, piemēram, ar eID karti, e-identitātes rīkiem ir jābūt atzītiem starp abām valstīm,” stāsta J. Bokta. “Kad tas notiks, tehniski no Latvijas ar savu eID karti vai lietotnē “eParaksts mobile” varēsim saņemt Portugāles uzņēmumu reģistra e-pakalpojumus un reģistrēt savu uzņēmumu.”
“Esam jau pieraduši, ka, lai kur mēs ietu, ir prasības pēc mūsu identitātes noskaidrošanas – uzrādām pasi, eID karti. Arī virtuālajā vidē, ja gribu ko izdarīt – deklarēt dzīvesvietu, samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, pieteikties studijām u. c., pakalpojuma sniedzējam ir jāzina, kas to dara. Tāpēc personas identitāte virtuālajā vidē ir ļoti svarīga, un nākotnē tas kļūs arvien aktuālāk,” saka J. Bokta.
LVRTC ir izsniegti šādi e-identitātes rīki – mobilā lietotne “eParaksts mobile”, eID karte, kā arī eParaksta karte (to lieto uzņēmēji) un eParaksta karte+ (izmanto dažas organizācijas – Rīgas dome, LVRTC u. c.). Tie visi ir pielīdzināmi personas identitātes apliecināšanai klātienē, uzrādot personu apliecinošu dokumentu. Plašāk lietotie rīki šobrīd ir mobilā lietotne “eParaksts mobile” un eID karte.
“ES ietvaros nosaka trīs identitātes apliecināšanas līmeņus – zemu, vidēju un augstu. Būs pietiekami maz, piemēram, biznesa videi saistošu e-pakalpojumu, kurus varēs veikt ar zemāko līmeni. Absolūtu vairākumu pakalpojumu varēs paveikt ar vidējo, bet dažus (sākotnēji tie varētu būt kādi 5 līdz 20) – ar augstāko identitātes apliecināšanas līmeni,” tā LVRTC vadītājs.
Zemākais līmenis. E-identitātes apliecināšanai tiek lietoti lietotājvārdi un paroles, kas katram portālam vai tīmekļvietnei tiek veidoti atšķirīgi. Šādi var autentificēties dažādās pakalpojumu sniedzēju mājaslapās savā profilā (mobilie operatori, komunālo pakalpojumu sniedzēji, interneta veikali u. c.), sociālajos tīklos.
Vidējais līmenis. Iespējams autentificēties jau ar daudz drošākiem personas identitāti apliecinošiem rīkiem. Populārākie un zināmākie šajā līmenī ir dažādu banku piedāvātie rīki. Ikdienā to saprot ar pieslēgšanos interneta bankai vai portālam “Latvija.lv”. No valsts sniegtajiem pakalpojumiem šajā līmenī var minēt – deklarēt savu dzīvesvietu, pieteikt bērnam vietu bērnudārzā, pieteikties pabalstam u. c.
Augstākais līmenis. Izmanto mobilo lietotni “eParaksts mobile”, eID karti. Augstākajā e-identitātes līmenī, piemēram, tiek veikti attālinātie darījumi ar nekustamo īpašumu, pilnvarojumiem un citiem pakalpojumiem, kurus attālināti nodrošina, piemēram, zvērināti notāri. Respektīvi, šeit atradīsies tādi e-pakalpojumi, kam ir ļoti liela tiesiska ietekme uz personas ikdienas dzīvi un lietu kārtību valstī kopumā.
Portālā “Latvija.lv” patlaban izveidoti vairāk nekā 600 dažādi e-pakalpojumi. J. Bokta: “Visticamāk, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), kas atbild par e-pakalpojumu attīstību Latvijā, sadarbībā ar Digitālās drošības uzraudzības komiteju, kas darbojas Aizsardzības ministrijas paspārnē, būtu jāveido sava veida katalogs, kurā būtu redzams, ar kādu e-identitātes līmeni persona varēs lietot katru no vairāk nekā 600 e-pakalpojumiem. Tagad tā nav, par e-identitātes apliecināšanas līmeni atbild katrs pakalpojumu sniedzējs. Tas nav pareizākais variants, un to vajadzētu organizēt centralizēti – tādējādi valsts varētu realizēt piemērotu un iepriekš apstiprinātu politiku.”
Nacionālo e-identitātes rīku atzīšana ir svarīga tajā brīdī, kad Latvijas iedzīvotājs attālināti vēlas, piemēram, nopirkt īpašumu Portugālē, uz laiku tur deklarēt dzīvesvietu vai reģistrēt uzņēmumu. Lai to veiktu attālināti, piemēram, ar eID karti, e-identitātes rīkiem ir jābūt atzītiem starp abām valstīm.
J. Bokta arī uzskata, ka bez drošības aspekta būtisks iedzīvotājiem ir arī lietojamības jautājums: “Proti, ne tikai privātajam sektoram, bet arī valstij e-pakalpojumi jāsniedz iedzīvotājiem ērtā veidā, kas ne vienmēr ir šodienas realitāte. Piemēram, piedzimstot bērnam, attiecības ir jākārto gan ar valsti, gan pašvaldību. Sistēmu būtu iespējams sakārtot tā, ka līdz ar bērna piedzimšanu laimīgās ģimenes pārstāvim uzreiz piešķir pabalstu, rindu bērnudārzā, personas kodu.”
Savukārt VARAM norāda, ka fizisko personu elektroniskās identifikācijas veidus, kas nodrošina iespēju autorizēties elektroniskajam pakalpojumam, ko sniedz publiskas personas, nosaka Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums. Tajā paredzētas tikai divas kategorijas – vai nu kvalificēts, vai kvalificēts paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas pakalpojuma sniedzējs.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 402 “Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi” valstī ir noteikts, ka nepieciešamo identifikācijas līmeni iestādes pārziņā esošo e-pakalpojumu saņemšanai nosaka iestāde (pakalpojuma turētājs), uzsver VARAM. Tomēr šobrīd nav noteikti specifiski kritēriji, kurus iestādes varētu izmantot, nosakot, ar kādu elektroniskās identifikācijas līdzekli fiziskā persona var autentificēties noteiktu e-pakalpojumu saņemšanai. VARAM ir sniegusi Aizsardzības ministrijai (AiM) priekšlikumus kritērijiem elektroniskās identifikācijas, t.sk. drošības līmeņa, piemērošanai valsts pārvaldes elektroniskajiem pakalpojumiem, un AiM izstrādā rekomendācijas.
VARAM precizē, ka patlaban valsts pārvaldes pakalpojumu portālā “Latvija.lv” tiek sniegti 670 elektroniskie pakalpojumi. Tie ir pieejami ar visiem vienotās pieteikšanās moduļa autentifikācijas sniedzējiem – gan tādiem, kas atbilst paaugstinātas drošības (eID) standartam, gan tādiem, kam šī kvalifikācija nav noteikta un ar kuriem sadarbība notiek uz līguma pamata (internetbankas). Izņēmums ir divi pakalpojumi – “Iesniegums par aizliegumu vai atļauju izmantot personas ķermeni, audus un orgānus pēc nāves” un “Pilnvarojums citu e-pakalpojumu izpildei”, kuri ir pieejami tikai ar eID.
Valsts reģionālās attīstības aģentūra Eiropas reģionālās attīstības fonda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros šobrīd īsteno projektu “Pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības platforma”, kura gaitā tiks pilnveidots portāls “Latvija.lv”, tostarp tiks attīstīta daudzkanālu pakalpojumu sniegšana un uzlabota portāla un e-pakalpojumu lietojamība, kā arī to izmantošana.
LVRTC nodrošina eParaksta pakalpojumus kopš 2009. gada, un tā lietošana ik gadu valstī pieaug par aptuveni 30%. Kopumā 2018. gadā “eParaksts” lietots teju 6,2 miljonus reižu. Pērn būtiski pieaugusi eID kartes lietošana. Ar to dokumenti parakstīti 871 697 reizes, bet gadu iepriekš – 672 505 reizes.
Tāpat pērn būtiski paplašinājušās LVRTC izsniegto rīku izmantošanas iespējas identitātes apliecināšanai elektroniskajā vidē. Pirms gada ieviestā mobilā lietotne “eParaksts mobile” integrēta gan valsts lielākajos iedzīvotāju tiešsaistes apkalpošanas portālos, gan arī virknē komersantu klientu portālu.
“Sākot ar šo gadu, saņemot eID karti, bez maksas tiek nodrošināts neierobežots e-parakstu un autentifikācijas reižu skaits. Arī portāls “eParaksts.lv” un mobilās lietotnes – gan e-identitātes apliecināšanai, gan dokumentu parakstīšanai – ir bez maksas. “Dabūjat uzreiz trīs pildspalvas, kā uzreiz var parakstīt e-dokumentus, un divus rīkus, kā apliecināt e-identitāti. Varat izmantot vienu vai abus atkarībā no tā, kā ērtāk konkrētajā situācijā. Tā ir unikāla situācija, jo pasaulē nekur tā nav, neviena valsts tādu komplektu nedod,” tā J. Bokta.
