Kādos gadījumos rezerves karavīrus un rezervistus var noņemt no uzskaites

Rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu aktīvajā dienestā veic NBS rezerves uzskaites struktūrvienības atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem Kārtība, kādā rezerves karavīrus un rezervistus reģistrē, uzskaita un iesauc aktīvajā dienestā, kā arī pieprasa un izsniedz informāciju par rezerves karavīriem un rezervistiem. Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas (AM) sniegto informāciju rezerves karavīru un rezervistu reģistrācija un uzskaite ietver NBS rezerves karavīru un rezervistu reģistra izveidi, personas datu un citas informācijas iegūšanu par militārā dienesta uzskaitei pakļautām personām, šīs informācijas iekļaušanu reģistrā, kā arī reģistra uzturēšanu.

Kas veido NBS rezervi

Militārā dienesta likuma 63. panta pirmā daļa paredz, ka NBS rezervi veido rezerves karavīri un rezervisti. Kā skaidro AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Vita Briže:

• rezerves karavīrs ir Latvijas pilsonis, kas pilda dienestu NBS rezervē;
• rezervists ir Latvijas pilsonis, kas ieskaitīts NBS rezervē un mobilizācijas gadījumā var tikt iesaukts aktīvajā dienestā.
• Militārā dienesta likuma 63. panta otrā daļa nosaka, ka rezerves karavīros (iepriekš militāri sagatavoti Latvijas pilsoņi) ieskaita:
• karavīrus, kuri atvaļināti no profesionālā dienesta (līdz Militārā dienesta likuma spēkā stāšanās brīdim – aktīvā dienesta un ierindas dienesta), ja viņi sekmīgi apguvuši kareivja pamatapmācības kursu individuālās apmācības līmenī un nav noņemti no militārā dienesta uzskaites;
• zemessargus pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas, ja viņi sekmīgi apguvuši zemessarga pamatapmācības kursu individuālās apmācības līmenī un nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam NBS rezervē;
• Latvijas pilsoņus (rezervistus), kuri brīvprātīgi pieteikušies dienestam NBS rezervē un sekmīgi apguvuši noteiktu apmācības kursu, ja viņi nav sasnieguši maksimālo vecumu dienestam NBS rezervē (vairāk par brīvprātīgo pieteikšanos NBS rezervē var meklēt LV portālā);
• jaunsargus, kuri sekmīgi nokārtojuši aizsardzības ministra apstiprinātā jaunsargu interešu izglītības programmas speciālā kursa vai valsts aizsardzības mācības noslēguma pārbaudījumus un devuši karavīra zvērestu.

Savukārt iepriekš minētā panta trešā daļa paredz, ka rezervistos (Latvijas pilsoņi bez iepriekšējas militārās sagatavotības) ieskaita:

• Latvijas pilsoņus – vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam;
• Latvijas pilsones – sievietes, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un ir derīgas militārajam dienestam, un izsaka šādu vēlmi.

Rezerves karavīri atrodas NBS rezervē līdz Militārā dienesta likuma 41. pantā dienestam NBS rezervē noteiktā maksimālā vecuma sasniegšanai. Savukārt rezervisti atrodas NBS rezervē līdz 55 gadu vecumam.

Saskaņā ar AM sniegto informāciju NBS šogad turpinās pērn sākto rezervistu militāro apmācību, kuru sekmīgi apguvušos rezervistus ieskaitīs NBS rezervē rezerves karavīra statusā. Rezervistu militārās apmācības kurss 2019. gadā notiks no 20. jūlija līdz 26. augustam (pieteikties var līdz 20. jūnijam). Šogad AM plāno līdz 60 rezervistu apmācību, pērn tās bija 50 personas, vienlaikus, saņemot 2018. gadā 97 rezervistu iesniegtās pieteikuma anketas, dalībai apmācību kursā pieņēma 42 rezervistus.

Kādos gadījumos rezerves karavīru un rezervistu noņem no uzskaites

“Rezerves karavīros un rezervistos nevar ne “iestāties”, ne arī no tiem “izstāties”, kad pats to vēlas, – tajos ieskaita tikai noteiktu Latvijas pilsoņu grupu atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, kā arī noņem no uzskaites tikai konkrētos gadījumos,” skaidro V. Briže.

Atbilstoši Militārā dienesta likuma 68. pantam rezerves karavīru un rezervistu no militārā dienesta uzskaites noņem:

• ja viņš ir sasniedzis NBS rezervei noteikto maksimālo vecumu;
• ja viņš veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu militārajam dienestam;
• pieņemot profesionālajā dienestā;
• iestājoties Zemessardzē;
• ja viņš zaudē Latvijas pilsonību;
• nāves gadījumā.

Rezerves karavīru skaits – atbilstošs mērķim

AM norāda, ka minēto gadījumu uzskaitījums ir izsmeļošs un tā ir likumdevēja izšķiršanās. Proti, NBS spēkiem ir pienākums miera laikā pastāvīgi uzturēt noteiktu sagatavotu karavīru, t.sk. rezerves karavīru, skaitu, lai spētu pildīt valsts aizsardzības uzdevumus. Atbilstoši AM sniegtajai informācijai NBS miera laikā uztur 17500 militāri sagatavotus karavīrus, no tiem 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.

V. Briže skaidro, ka likumdevēja mērķis ir nodrošināt NBS gatavību, tostarp pietiekamu karavīru skaitlisko sastāvu, ar valsts aizsardzību un sabiedrības drošību saistīto uzdevumu izpildei kara (krīzes) situācijā, kā arī maksimāli izvairīties no situācijām, kad NBS uzdevumu izpildei nepieciešamais karavīru skaits varētu būtiski pārsniegt militārā dienesta rezerves uzskaitē esošā personāla skaitu. “Ja personu ieskaitīšana NBS, līdzīgi kā pieņemšana profesionālajā dienestā un iestāšanās Zemessardzē, visos gadījumos notiktu uz brīvprātības pamata, minētā mērķa sasniegšana būtu apdraudēta,” turpina V. Briže.

Arī dienests rezervē ir militārā dienesta izpilde

Militārā dienesta likuma 2. pantā noteikts, ka militārais dienests ir valsts dienesta veids valsts aizsardzības jomā, kuru pilda karavīrs un kurš ietver aktīvo dienestu un dienestu NBS rezervē. Kā norāda V. Briže, aktīvais dienests ir militārā dienesta tieša izpilde karavīra statusā, kas ietver profesionālo dienestu, militārā dienesta tiešu izpildi mobilizācijas gadījumā un rezerves karavīru militārās mācības. Savukārt dienests NBS rezervē ir rezerves karavīram noteikto pienākumu izpilde.

Tāpat Militārā dienesta likuma 63. pants paredz, ka rezerves karavīram un rezervistam ir pienākums mobilizācijas gadījumā izpildīt NBS rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteikto. Savukārt rezerves karavīram ir pienākums ierasties uz militārajām mācībām un medicīnisko pārbaudi pavēstē noteiktajā vietā un laikā, kā arī saglabāt un pilnveidot aktīvā dienesta laikā noteiktai militārai specialitātei nepieciešamās kaujas zinības, iemaņas un sagatavotību.

Kad rezerves karavīru var neiesaukt uz kārtējām vai pārbaudes mācībām

AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente majore Mairita Senkevicina skaidro, ka rezerves karavīru uz kārtējām vai pārbaudes mācībām neiesauc tikai šādos gadījumos:

• veselības stāvokļa dēļ;
• ja rezerves karavīrs ir apgādājamu ģimenes locekļu vienīgais apgādnieks vai viņa apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni;
• ja rezerves karavīrs ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, ir izdarījis tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda ir atbrīvots, vai arī pret karavīru uzsāktais kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
• ja rezerves karavīrs dienē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Viņa turpina, ka NBS komandieris vienu reizi gadā pēc rezerves karavīra motivēta lūguma var pārcelt rezerves karavīram plānotās pārbaudes militārās mācības uz citu laiku, ja atklājušies no rezerves karavīra gribas neatkarīgi un nenovēršami apstākļi, kurus NBS komandieris ir atzinis par attaisnojošiem. Kā rezerves karavīrus informē par iesaukšanu uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām, var meklēt LV portālā. Proti, no 2019. gada 1. februāra rezerves karavīram obligāti jāizmanto oficiālā elektroniskā adrese.

Par neierašanos piemēro naudas sodu

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 200. pants par ziņu nesniegšanu NBS rezerves uzskaites struktūrvienībām vai uzskaites kārtības neievērošanu, ja to izdarījusi šai uzskaitei pakļauta persona, paredz izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro apmērā. Savukārt LAPK 200.¹ pantā par rezerves karavīra neierašanos uz kārtējām vai pārbaudes militārajām mācībām NBS rezerves uzskaites struktūrvienības izsniegtajā pavēstē noteiktajā vietā un laikā paredzēts naudas sods līdz 210 eiro apmērā (par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu līdz 350 eiro).