SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
01. janvārī, 2019
Lasīšanai: 7 minūtes
2
2

Labvēlīgāki nosacījumi noziegumos cietušo atbalstam

Stājas spēkā 01.01.2019.

FOTO: Freepik

Valsts kompensācijas apmēra palielināšana, pieprasījuma iesniegšanas termiņa pagarināšana, cietušās personas pienākumu stiprināšana – šīs un citas izmaiņas paredz grozījumi un papildinājumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”.

Likuma grozījumi stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī un paredz dažādas izmaiņas līdzšinējā kārtībā. Tiem par pamatu kalpo Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību komitejas izteiktās rekomendācijas Latvijai, kuru izpilde nodrošināma līdz 2021. gadam. Rekomendācijās norādīts, ka, ņemot vērā Pamatnostādnes par tiesvedību lietās, kurās iesaistīti bērni, kas ir upuri un noziegumu liecinieki, komiteja iesaka dalībvalstij palielināt kompensāciju cietušajiem bērniem, tostarp izmantojot Juridiskās palīdzības administrācijas (JPA) starpniecību.

Paaugstinot izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru, tiks palielināts atbalsts naudas izteiksmē, ko valsts noteikusi saņemt personai (cietušajiem) par noziedzīga nodarījuma rezultātā radīto morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Ar grozījumiem tiek palielināts valsts kompensācijas apmērs arī cietušajiem, kuriem nodarīti smagi miesas bojājumi, kā arī gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums kvalificēts kā izvarošana, seksuāla vardarbība vai cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris.

Kompensācijas tiks izmaksātas:

  • 100 procentu apmērā, ja iestājusies personas nāve;
  • 90 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti smagi miesas bojājumi vai noziedzīgs nodarījums kvalificēts kā izvarošana vai seksuāla vardarbība, vai aizskarta nepilngadīgā cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais ir cilvēku tirdzniecības upuris;
  • 70 procentu apmērā, ja nepilngadīgam cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vai nepilngadīgais cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu;
  • 50 procentu apmērā, ja cietušajam nodarīti vidēja smaguma miesas bojājumi vai aizskarta cietušā tikumība vai dzimumneaizskaramība, vai cietušais inficēts ar cilvēka imūndeficīta vīrusu, B vai C hepatītu, izņemot šīs daļas 2. un 3. punktā minētos gadījumus.

Tiek pagarināts arī valsts kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas termiņš – trīs gadu laikā (līdz šim – gada laikā) pēc dienas, kad persona atzīta par cietušo vai ir uzzinājusi par faktiem, kas šai personai dod tiesības to darīt.

Atbilstoši likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” 11. panta otrajai daļai valsts kompensāciju izmaksā mēneša laikā pēc dienas, kad pieņemts lēmums par valsts kompensācijas izmaksāšanu. Likuma 7.1 panta pirmajā daļā noteikts: ja cietušais ir saņēmis kompensāciju par nodarīto kaitējumu no noziedzīga nodarījuma izdarītāja vai viņa vietā no citas personas, valsts kompensācijas apmēru samazina atbilstoši jau saņemtajai kompensācijai.

Pamatojoties uz šī paša likuma 12. panta 4. punktu, valsts kompensācija netiek izmaksāta, ja cietušais ir saņēmis no noziedzīga nodarījuma izdarītāja atlīdzību, kuras apmērs pārsniedz likumā paredzēto valsts kompensācijas apmēru vai ir vienāds ar to.

Likuma “Par valsts kompensāciju cietušajiem” līdz šim nebija noteikts termiņš, līdz kuram cietušajam ir pienākums informēt JPA par notikušajām izmaiņām valsts kompensācijas pieprasījumā minētajās ziņās, taču no likumā noteiktā tiesiskā regulējuma izriet, ka informēšanas termiņš nevar būt garāks par lēmuma par valsts kompensācijas izmaksu izpildes termiņu.

Ņemot vērā minēto, ar likuma grozījumiem tiek noteikts laika periods, līdz kuram cietušajam ir pienākums informēt JPA par izmaiņām valsts kompensācijas pieprasījumā minētajās ziņās (ne vēlāk kā nākamajā darba dienā, kad uzzināts par izmaiņām). 

Ar likuma grozījumiem un papildinājumiem noteikts:

  • JPA valsts kompensāciju neizmaksās un nenodrošinās pieņemtā lēmuma par valsts kompensācijas izmaksāšanu izpildi, ja: cietušais rakstveidā atsakās no valsts kompensācijas saņemšanas vai cietušais, kas iesniedzis valsts kompensācijas pieprasījumu, ir miris;
  • JPA izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas administratīvo lietu neuzsāks pret noziedzīga nodarījuma izdarītāju, ja persona mirusi vai iestājies kāds no apstākļiem, kas izslēdz kriminālatbildību vai nepieļauj kriminālprocesu (izņemot gadījumus, kad kriminālprocess izbeigts personu nereabilitējošu apstākļu dēļ vai pret cietušo, ja persona mirusi);
  • cietušajam, kurš pastāvīgi dzīvo Latvijā un kuram radies kaitējums citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts teritorijā izdarīta noziedzīga nodarījuma rezultātā, ir tiesības tieši vai ar administrācijas starpniecību iesniegt valsts kompensācijas pieprasījumu attiecīgās ES dalībvalsts kompetentajai iestādei (pēc valsts kompensācijas pieprasījuma un tam pievienoto dokumentu saņemšanas JPA tos pārtulkos un septiņu dienu laikā noformēs valsts kompensācijas pieprasījumu atbilstoši konkrētās ES dalībvalsts noteiktajam kompensācijas pieprasījumam, kopā ar citiem nepieciešamajiem dokumentiem nosūtot attiecīgās valsts kompetentajai iestādei);
  • pagarināts atmaksājamās valsts kompensācijas termiņš. JPA, nodrošinot izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu, ir tiesības sadalīt atmaksājamo valsts kompensācijas summu daļās. Ar grozījumiem noteikts, ja atmaksājamā valsts kompensācijas summa tiek sadalīta daļās, visa summa atmaksājama piecu gadu laikā no dienas, kad stājies spēkā administrācijas lēmums par izmaksātās valsts kompensācijas piedziņu;
  • precizēts cietušā pienākums valsts kompensācijas pieprasījumam pievienot izpildu dokumentu vai informēt, kuram zvērinātam tiesu izpildītājam tas iesniegts izpildei;
  • noteikti izmaksātās valsts kompensācijas piedziņas veidi un kārtība no noziedzīga nodarījuma izdarītāja. Noteikta kārtība, kā tiek piedzīta izmaksātā valsts kompensācija, ja noziedzīga nodarījuma izdarītājs ir nepilngadīga persona;
  • precizēts, kā tiek piedzīta izmaksātā valsts kompensācija gadījumā, ja to saņēmis nepilngadīgais cietušais un nepilngadīgā tiesības uz valsts kompensāciju ir realizējis nepilngadīgā cietušā pārstāvis. Šajā gadījumā noteikts: ja valsts kompensācija izmaksāta nepilngadīgam cietušajam, piedziņas gadījumā pienākums atmaksāt valsts budžetā cietušajam izmaksāto valsts kompensāciju ir cietušā pārstāvim, kas realizējis nepilngadīgā tiesības uz valsts kompensāciju, izņemot gadījumus, kad tas ir šo personu amata pienākums.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU