FOTO: Freepik
Līdz ar grozījumiem noteikumos par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām samazināts vizuālo apskašu veikšanas biežums un to apjoms.
Grozījumi Ministru kabineta (MK) 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 907 “Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām” akceptēti valdībā 18. decembrī.
Līdz ar izmaiņām mazāks administratīvais slogs būs dzīvojamo māju pārvaldītājiem, skaidrots projekta anotācijā. Biedrības “Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija” (LNPAA) valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis, kas piedalījās projekta izstrādes gaitā, uzsver: “Grozījumi izdarīti tāpēc, lai ērtāk būtu dzīvokļu īpašniekiem, kā arī tiktu īstenota saprātīga māju pārvaldīšana. Namu dzīvokļu īpašnieki tehniskai apsekošanai velta noteiktu naudas summu, bet, ja ar noteikumiem nosakām, ka apsekošana jāveic bieži, tas arī maksā. Ja nav naudas remontam, bet uztaisām tikai apsekošanu, pēc gada, diviem, veicot jaunu apsekošanu, situācija labāka nebūs kļuvusi. Piemēram, apkures sistēmu vislabāk apsekot tad, kad sezona sākas un kad beidzas. Vienlaicīgi ar apkures sistēmu ir jāpārbauda arī ūdensvads un pārējie inženiertīkli – tas būtu saprātīgi. Bet, piemēram, ko dod, ja katru mēnesi apsekosim kanalizācijas stāvvadus, – tās tikai būs liekas izmaksas!”
“Ja pārvaldnieks burtiski izpildītu līdzšinējos MK noteikumus, viņš izšķērdīgi rīkotos ar dzīvokļu īpašnieku naudu un rezultātā nebūtu līdzekļu, par ko veikt remontus, – viss finansējums aizietu gandrīz vai tikai apskatēs,” turpina LNPAA vadītājs. “Līdz šim, izvērtējot dzīvokļu īpašnieku maksātspēju un nepieciešamību, apsekošanā tika panākts kompromisa variants.”
Saskaņā ar līdzšinējo noteikumu par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām spēkā esošo redakciju, piemēram, reizi mēnesī jāveic inženiertīklu vizuālā pārbaude (apskate), kuras mērķis ir noteikt inženiertīklu tehnisko stāvokli. Tomēr vizuālā pārbaudē (apskatē) iespējams fiksēt un novērtēt vienīgi inženiertīklu redzamos bojājumus, bet nevar konstatēt slēptus bojājumus, kas var būt par iemeslu avārijas situācijai, norādīts Ekonomikas ministrijas sagatavotā projekta anotācijā. Bojājumu konstatēšanas gadījumā pārvaldītājs atkarībā no to veida lemj par ārpuskārtas remonta vai plānotā remonta veikšanu.
Vienlaikus vizuālo pārbaužu (apskašu) veikšanas izmaksas, ja to veic reizi mēnesī, ir būtiskas. Tādēļ situācijā, kad dzīvojamās mājas īpašnieku ierobežotās maksātspējas dēļ pārvaldīšanas izdevumos netiek ietverti izdevumi remontdarbiem, kas paredzēti konstatēto bojājumu novēršanai, šāds pārbaužu (apskašu) biežums, īpaši ņemot vērā ierobežotās iespējas konstatēt bojājumus, nav uzskatāms par optimālu.
Ekonomikas ministrijai ņemot vērā konsultācijās ar nozares pārstāvjiem secināto, ka, piemēram, dzīvojamā mājā siltumapgādes tīkla avārijas iespējamas, uzsākot apkures sezonu, un šo inženiertīklu vizuālās pārbaudes (apskates) būtu veicamas divas reizes gadā, proti, uzsākot un noslēdzot apkures sezonu dzīvojamā mājā, veiktas izmaiņas noteikumu 13. punktā, nosakot, ka inženiertīklu vizuālā apskate turpmāk jāveic divas reizes gadā, tādējādi paredzot iespēju veikt visu dzīvojamās mājas inženiertīklu vizuālo apskati vienlaikus ar nepieciešamajām pārbaudēm apkures sezonas uzsākšanai un noslēgšanai dzīvojamā mājā. Veicot vienlaikus vairākas pārbaudes, paredzams arī izdevumu samazinājums. Attiecīgi ir iespēja novirzīt vairāk līdzekļu uzkrājumu fondā, lai, piemēram, savlaicīgi varētu veikt inženiertīklu nomaiņu.
Ja pārvaldnieks burtiski izpildītu līdzšinējos MK noteikumus, viņš izšķērdīgi rīkotos ar dzīvokļu īpašnieku naudu un rezultātā nebūtu līdzekļu, par ko veikt remontus, – viss finansējums aizietu gandrīz vai tikai apskatēs.
Papildus ar izmaiņām noteikts, ka iepriekš minētā inženiertīklu vizuālā pārbaude (apskate) divas reizes gadā jāveic koplietošanas telpu grupās un citās kopīpašumā esošajās telpu grupās, daļās, kur inženiertīkli ir pieejami apskatei.
Vizuāli nevar un tādēļ arī nepārbauda iekārtas, inženiertīklus un konstrukcijas (to daļas), kas ir iebūvētas šahtās, starpsienās, zem grīdām, starpstāvu pārsegumos vai ir nosegtas ar izolējošu materiālu. Līdz ar to dzīvojamās mājas pārvaldītājam noteikts pienākums vizuāli apskatīt tikai tās dzīvojamās mājas konstrukcijas, kā arī tajās esošās iekārtu un inženiertīklu daļas, kuras var redzēt.
Dzīvojamās mājas konstrukciju, iekārtu un inženiertīklu daļu, kuras atrodas citās dzīvojamās mājas telpu grupās, vizuālo apskati turpmāk būs pienākums veikt reizi gadā izlases kārtībā, ja dzīvojamās mājas īpašnieks nodrošinājis iespēju veikt apsekošanu. Šīs izmaiņas veiktas, ņemot vērā, ka daļa dzīvojamās mājas konstrukciju, iekārtu un inženiertīklu ir iebūvēta un to vizuālā apskate nav iespējama.
Tāpat dzīvojamās mājas pārvaldītājs, izvērtējot situāciju, var noteikt, vai apsekojamas visas, tikai daļa vai konkrētas telpu grupas, piemēram, ņemot vērā konkrēta stāvvada pārbaudes nepieciešamību.
Izstrādājot noteikumu 3.1 punkta jauno redakciju, ņemts vērā, ka nepieciešams aptvert situācijas, kad dzīvojamā māja ir un nav sadalīta dzīvokļu īpašumos. Attiecīgi izvēlēta terminoloģija, kas paskaidro vizuālās apskates kārtību abos gadījumos.
Noteikumi papildināti ar 21.1 punktu, kurš nosaka pienākumu dzīvojamās mājas pārvaldītājam plānot pasākumus, kurus ieteicis neatkarīgs eksperts apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas energoefektivitātes uzlabošanai, gadījumā, ja nepieciešams veikt dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus. Gadījumus, kad jānodrošina ēkas energosertifikācija, kā arī apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaude, nosaka Ēku energoefektivitātes likums.
Noteikumu grozījumos ņemta vērā arī citos normatīvajos aktos lietotā terminoloģija, tādējādi termins “inženierkomunikācijas” aizstāts ar vārdu “inženiertīkli”, kas nozīmē būvju kopumu, kas sastāv no cauruļvadiem, kabeļiem, vadiem, aprīkojuma, iekārtām un ierīcēm un paredzēts elektroenerģijas, siltumenerģijas, gāzes, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu ražošanai, pārvadei (transportam), uzglabāšanai vai sadalei, kā arī inženiertīklu pievadiem un iekšējiem inženiertīkliem. Pie jau nosauktajiem inženiertīkliem pieder arī ventilācijas sistēma.
Tāpat turpmāk termina “vizuālā pārbaude” vietā tiek lietots termins “vizuālā apskate”.