Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Transportlīdzekļi ar stūri labajā pusē ceļu satiksmē rada papildu riskus, līdz ar to jānodrošina tehnisko prasību kopums, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki.
FOTO: Freepik
Ceturtdien, 1. novembrī, stājas spēkā Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas paredz nosacījumus neierobežotai individuālā apstiprinājuma piešķiršanai transportlīdzekļiem, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Lai arī automašīnām ar stūri labajā pusē jāuzstāda papildu aprīkojums, satiksmē tās nebūs tik drošas, vērtē Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks.
Vienlaikus ar Grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos par mopēdu, mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu novērtēšanu 1. novembrī stājas spēkā Ceļu satiksmes likuma (CSL) pārejas noteikumu 40. punkts, kas izsaka likuma 10. panta astotās daļas 1. punktu jaunā redakcijā, proti, Latvijā ir aizliegts reģistrēt mehāniskos transportlīdzekļus, kas pēc konstrukcijas ir paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi, izņemot:
Grozījumi MK noteikumos paredz nosacījumu, kas neierobežo individuālā apstiprinājuma piešķiršanu transportlīdzekļiem, kas pēc to konstrukcijas paredzēti braukšanai pa ceļa kreiso pusi. Līdz šim individuālā apstiprinājuma piešķiršanā minētajiem transportlīdzekļiem piemēroja ierobežojumus. Noteikumos definēts, ka “individuālas apstiprināšanas sertifikāts ir dokuments, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka konkrētais transportlīdzeklis ir apstiprināts”.
LV portāls jau rakstīja, ka aizliegums Latvijā pastāvīgi reģistrēt transportlīdzekļus ar stūri labajā pusē tika atcelts, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem lietās pret Poliju (C-639/11) un Lietuvu (C-61/12). Proti, EST judikatūrā ir secināts, ka ES dalībvalsts nav tiesīga izvirzīt prasību mainīt stūres iekārtas atrašanās vietu, jo tā ir tehniska rakstura prasība. Tādējādi CSL iepriekš bija pretrunā ar ES Direktīvas 2007/46/EK 4. panta 3. punktā noteikto, kā arī ierobežoja Līguma par ES darbību 34. pantā noteikto preču brīvo apriti.
Grozījumu MK noteikumos anotācijā norādīts, ka EST ceļu satiksmes drošība kā faktors tika vērtēts, taču tas nebija par iemeslu, lai ierobežotu šādu transportlīdzekļu reģistrāciju kādā no dalībvalstīm. Līdz ar to, izvērtējot tehniskās prasības citās ES dalībvalstīs, Latvijā, lai reģistrētu automobili ar stūri labajā pusē, tas jāaprīko ar:
Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba informē: “Lai šāds transportlīdzeklis tiktu reģistrēts, ir jāveic tā pielāgošana atbilstoši augstāk minētajām prasībām, transportlīdzeklis jāuzrāda agregātu numuru salīdzināšanai, kuras ietvaros pārbaudīs nomainīto gaismas ierīču un papildus netiešās redzamības ierīču esamību, kā arī transportlīdzekli jāreģistrē CSDD nodaļā.”
MK noteikumu anotācijā skaidrots, ka transportlīdzekļi ar stūri labajā pusē ceļu satiksmē rada papildu riskus, līdz ar to minēto prasību izpilde jānodrošina, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki.
Drošas braukšanas skolas (DBS) direktors Jānis Vanks skaidro: “Ja autovadītājs sēž automašīnas labajā pusē, apdzenot, veicot kreiso pagriezienu, kas ir bīstams manevrs arī normālos apstākļos, redzamība autovadītājam ir apgrūtināta.” “Iedomājieties, cik tālu mašīnai ar stūri labajā pusē jāiebrauc pretējā joslā, lai tikai paskatītos, vai pretim nebrauc kāds spēkrats, un varētu veikt apdzīšanas manevru,” turpina DBS direktors.
Arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) skatījumā ar šādu transportlīdzekli galvenokārt vadītāja redzamības dēļ pastāv lielāks risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā. Papildus tam LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins min Latvijas ceļu infrastruktūru, kas piemērota automašīnām ar stūri kreisajā pusē, piemēram, vietas, kur uzstādīti braukšanas caurlaižu kontroles punkti u. tml., kā arī pieraduma nozīmi, kas neļaus brīvi iekļauties mūsu ceļu satiksmes plūsmā.
Lai arī šādas automašīnas būs jāaprīko ar papildu elementiem, kas nodrošinās redzamību, jebkurā gadījumā tā nebūs tik laba, kā sēžot automašīnas kreisajā pusē, uzskata J. Vanks. Tāpat viņš vērš uzmanību, ka “liela daļa mūsu autovadītāju diemžēl neprot apdzīt un izvēlēties drošus manevrus, arī sēžot mašīnas “pareizajā” pusē”.
Kā vēl vienu problēmu J. Vanks min apļveida kustību, kurā transportlīdzekļu vadītāji arī ar stūri kreisajā pusē īsti nemāk braukt: “Joprojām mēdzam braukt visu apli pa malējo labo joslu, bet tagad iedomājieties, ka tas viss jādara, sēžot mašīnas labajā pusē. Apgrūtināts ir viss – gan redzamība, gan spēja orientēties.”
Ņemot vērā pētījumus, kuri liecina, ka 80% transportlīdzekļu vadītāju uzskata, ka brauc labāk par pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, kā arī bēdīgo statistiku ar letālām sekām uz ceļiem, DBS direktors aicina tomēr ikdienā neizvēlēties pārvietoties ar transportlīdzekli, kas pēc konstrukcijas ir paredzēts braukšanai pa ceļa kreiso pusi.
Kaut arī normatīvie akti Latvijā turpmāk ļaus reģistrēt automobiļus ar stūri labajā pusē, LTAB uzskata, ka šādu transportlīdzekļu nebūs daudz, jo pastāv nosacījumi lukturu un spoguļu pārbūvei, kā arī videokameras ar monitoru novietošanai mašīnas kreisajā pusē pie vējstikla. Vienlaikus R. Rumba norāda, ka šobrīd to grūti prognozēt, cilvēki ir izrādījuši interesi, tomēr par reālo situāciju varēs spriest tikai pēc kāda laika, kad būs pieejama pirmā statistika.
Saskaņā ar LTAB veikto autovadītāju aptauju augusta sākumā tikai 13,7% aptaujas dalībnieku norādīja, ka apsvērtu iespēju iegādāties transportlīdzekli ar stūri labajā pusē, ja pirkums būtu izdevīgāks vai līdzvērtīgs tādas automašīnas iegādei, kurai stūre ir kreisajā pusē. Eiropas valstis, kurās satiksmi organizē pa ceļa kreiso pusi ir Lielbritānija, Īrija, Kipra un Malta.
Atbilstoši LTAB veiktās aptaujas datiem 33,7% aptaujāto uzskata, ka pastāv lielāks risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā ar transportlīdzekli, kuram stūre atrodas labajā pusē, galvenokārt sliktās redzamības dēļ, bet 33,4% par iemeslu min sarežģītāku apdzīšanas manevru veikšanu. Savukārt 30,6% aptaujāto autovadītāju norāda, ka Latvijas ceļu infrastruktūra nav piemērota šādiem spēkratiem.
Kā norāda J. Abāšins, kopumā 81,9% respondentu pilnībā vai daļēji piekrīt apgalvojumam, ka Latvijā transportlīdzekļi ar stūri labajā pusē ir bīstamāki ceļu satiksmē par tiem, kam stūre atrodas kreisajā pusē. Vienlaikus viņš atzīst, ka tikai 54% aptaujāto autovadītāju stingri iestājas pret lēmumu no šī gada 1. novembra reģistrēt automobiļus, kuriem stūre atrodas labajā pusē.
