Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pasākuma organizētājiem būs jārēķinās ar prasību sagatavot pasākuma drošības plānu.
FOTO: Freepik
Pieaugot drošības riskiem Eiropā, tās valstu drošības iestādēm un policijai ir jābūt pastāvīgā gatavībā reaģēt uz dažādiem apdraudējumiem jebkura publiska pasākuma norises laikā. Kā norāda Drošības policija (DP), Latvijas operatīvie dienesti ir gatavi nodrošināt gan publisku pasākumu norisi, gan to dalībnieku drošību. Vienlaikus esošajā regulējumā ir konstatēti trūkumi, kas saistīti ar publisku pasākumu organizatoru atbildības un pienākumu noteikšanu.
Iekšlietu ministrija Ministru kabinetā ir iesniegusi likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (turpmāk tekstā – Likumprojekts). Tā mērķis ir precizēt publiska pasākuma pieteikšanas un iesnieguma izskatīšanas kārtību, kā arī pasākuma organizatora, tehniskās drošības un sabiedriskās kārtības un drošības atbildīgo personu, kārtības uzturētāju, publisku pasākumu apmeklētāju un dalībnieku tiesības un pienākumus.
Saskaņā ar Valsts policijas (VP) sniegto informāciju drošības režīma prasības ir atkarīgas no pasākuma veida, rīkotāja un tā, kādas amatpersonas piedalās pasākumā. Papildus VP norāda, ka prasības attiecībā uz apsargājamu amatpersonu līdzdalību ir klasificēta informācija. Vienlaikus kopumā visu publisku pasākumu norisi reglamentē Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums (turpmāk tekstā – Likums). Tajā ir noteikts, ka publisks pasākums ir fiziskās vai juridiskās personas plānots un organizēts sabiedrībai pieejams svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākums publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības.
Likums nosaka gan publisku pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus, gan pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību šāda pasākuma laikā. Taču tas neattiecas uz reģistrētu reliģisko organizāciju rīkotajiem pasākumiem, piemēram, baznīcās, kapsētās un klosteros, kā arī uz bēru ceremonijām un sapulcēm, gājieniem, piketiem.
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam organizatoriem ir jānodrošina:
Pasākuma organizatora tiesības, pienākumi un atbildība ir noteiktas Likuma 10. pantā. Organizatoram ir tiesības, piemēram, rīkot publiskus pasākumus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī izstrādāt noteikumus, kas attiecas uz publiska pasākuma apmeklētāju un dalībnieku apģērbu, vecumu, līdzi ņemamiem priekšmetiem un kārtību, kas jāievēro tā apmeklētājiem un dalībniekiem, ierodoties uz pasākumu un tā norises laikā. Kā skaidro VP, pats organizators nosaka noteikumus, kas jāievēro pasākuma laikā, piemēram, kādus priekšmetus ir aizliegts ienest. Parasti noteikumus publisko internetā vai uzdrukā biļetes otrajā pusē.
Likumā ir konstatēti vairāki trūkumi. DP norāda, ka galvenokārt tie ir saistīti ar pasākuma organizatoru atbildības un pienākumu noteikšanu, piemēram, to, ka Likuma redakcijā nav iekļauts pienākums organizatoriem sagatavot pasākuma drošības plānu. Pašlaik noteiktie pasākuma pieteikuma iesniegšanas termiņi DP ieskatā arī ir par īsiem, lai operatīvie dienesti varētu pienācīgi sagatavoties.
Kad Likumprojekts stāsies spēkā, pasākuma organizētājiem būs jārēķinās ar prasību sagatavot pasākuma drošības plānu. Tajā iekļaujamo informāciju jau šobrīd var meklēt Likumprojekta 3. punktā. “Minētā plāna mērķis ir likt pasākuma organizētājiem domāt par pasākuma dalībnieku un apmeklētāju drošību, kā arī pārdomāt un sagatavoties rīcībai krīzes situācijās,” skaidro DP. Tās ieskatā publisku pasākumu rīkošana, neapsverot šādus jautājumus, zināmā mērā ir bezatbildība pret pasākumu apmeklētāju drošību.
Vienlaikus Likumprojekta anotācijā norādīts, ka drošības plānā iekļaujamā informācija būs jāsagatavo vienu reizi. Proti, pasākuma organizators izstrādātu pasākuma drošības plānu atbilstošam publiskam pasākumam var izmantot atkārtoti, pielāgojot to attiecīgai situācijai un publiskā pasākuma specifikai, kā arī iespējamam apdraudējumam.
Tāpat Likumprojekts paredz, ka atšķirībā no pašreizējā regulējuma pasākuma pieteikuma iesniegšanas laiks 15 dienu vietā būs 30 dienas pirms pasākuma norises. “Šādas izmaiņas ir būtiskas, lai atbildīgie dienesti spētu savlaicīgi un pienācīgi izvērtēt paredzēto drošības pasākumu atbilstību pasākuma mērogam un raksturam,” skaidro DP. Atbildīgie dienesti izvērtēs pasākumu drošības plānus pēc noklusējuma principa, sazinoties un tiekoties ar pasākuma organizētāju tikai tad, ja paredzētie drošības pasākumi dienestu ieskatā būs nepietiekami paredzētā pasākuma mērogam un identificētajiem riskiem, turpina DP.
Vienlaikus saskaņā ar Likumprojekta anotāciju agrāks pieteikuma iesniegšanas termiņš ir nepieciešams, lai arī pasākuma organizators varētu savlaicīgi un pilnvērtīgi nodrošināt un ieviest nepieciešamās drošības prasības publiska pasākuma norisē.
Likumprojektā paredzēts izdalīt arī jaunu publiska pasākuma veidu – paaugstināta riska pasākums. Kā skaidrots anotācijā, šāds pasākums ir publisks pasākums, par kuru VP, DP, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vai Valsts robežsardze (VR) ir informējusi, ka tajā ir iespējami sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumi vai terorisma draudi. Ja operatīvie dienesti pašvaldībai sniegs atzinumu par plānotajā publiskajā pasākumā iespējamu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, drošībai vai terorisma draudiem, izskatot iesniegumu par publiska pasākuma rīkošanu, pašvaldībai uz iesnieguma izskatīšanu jāpieaicina minētās iestādes un jāņem vērā to sniegtais drošības risku izvērtējums, pieņemot lēmumu par atļaujas izsniegšanu publiskā pasākuma rīkošanai.
“Paaugstināta riska pasākumu indikatori, kas būtu nostiprināmi, vēl tiek precizēti un saskaņoti starp iesaistītajām institūcijām, bet viens no tādiem būs arī paredzamais dalībnieku skaits,” skaidro DP. Vienlaikus tā uzsver, ka pasākuma atbilstība “paaugstināta riska pasākumam” nenozīmē, ka šāds pasākums būtu jāaizliedz, jo klasifikācijas mērķis ir jau iepriekš diferencēt gan pasākuma organizatoru, gan operatīvo dienestu veicamās darbības.
Arī šobrīd tiesiskais regulējums paredz iespēju aizliegt pasākuma organizēšanu. Gadījumā, ja valsts drošības iestāžu rīcībā būtu ticama un pārbaudīta informācija par tiešu teroristisku apdraudējumu pasākuma dalībniekiem un norisei vai pasākuma norises tiešā tuvumā tiktu identificēts objekts, kas, iespējams, apdraud apmeklētāju dzīvību un veselību, varētu lemt par liegumu rīkot pasākumu vai tā pārtraukšanu norises laikā, kā piemēru min DP. Šādu lēmumu var pieņemt arī tad, ja pirms pasākuma vai tā laikā konstatē būtiskas atkāpes no ugunsdrošības prasībām vai citiem līdzīgiem noteikumiem, kā rezultātā varētu tikt apdraudēta pasākumu dalībnieku dzīvība vai veselība.
Atšķirīgi no esošās kārtības, Likumprojekts paredz, ka pašvaldībai, nevis pasākuma organizatoram, visi pasākuma organizatora iesniegtie dokumenti jānosūta attiecīgajai VP teritoriālajai struktūrvienībai, DP, VUGD, kā arī, ja publisku pasākumu paredzēts rīkot pierobežas joslā, attiecīgajai VR teritoriālajai pārvaldei.
Savukārt organizatoriem, stājoties spēkā izmaiņām, papildus būs jāiesniedz arī apliecinājums par sabiedriskās kārtības un drošības atbildīgās personas pieredzi. Proti, Likumprojektā noteikts, ka par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona var būt tikai tāda persona, kurai ir vismaz divu gadu pieredze fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā. Parasti šīs personas ir apsardzes darbinieki. Lai arī pašam Likumprojektam vēl nav noteikts spēkā stāšanās termiņš, pagaidām tajā paredzēts, ka līdz 2020. gada 31. decembrim par sabiedrisko kārtību un drošību atbildīgā persona var būt arī tāda persona, kurai nav divu gadu pieredzes fiziskās drošības pasākumu plānošanā vai īstenošanā.
Kā stāsta DP, konsultējoties ar publisko pasākumu organizētājiem likumprojekta sagatavošanas laikā, viedokļi bijuši dažādi, tomēr lielākoties tika saņemtas pozitīvas atsauksmes: “Galvenokārt tās nāca no tiem pasākumu organizētājiem, kuri līdz šim ir pievērsuši pienācīgu uzmanību drošības pasākumiem un veltījuši tiem nepieciešamos resursus.” Līdzšinējā praksē viņus neapmierināja situācija, ka negodprātīgi pasākumu organizētāji izmantoja esošā normatīvā regulējuma trūkumus un centās ietaupīt līdzekļus uz drošības pasākumu rēķina, novirzot tos pasākuma mākslinieciskajiem vai citiem ar pasākuma saturu saistītiem mērķiem, turpina DP. Šādā veidā pasākumu apmeklētāji tiek pakļauti dažādiem drošības riskiem, kā arī tiek kropļota konkurence pasākumu organizēšanas jomā.
“Līdzšinējā pieredze un pastāvīgi uzlabotās sadarbības un savstarpējās koordinācijas spējas ļauj secināt, ka Latvijas operatīvie dienesti ir gatavi nodrošināt publisku pasākumu dalībnieku un norises drošību,” pārliecināta ir DP. Operatīvie dienesti Latvijā pieredzi ir guvuši gan augstu ārvalstu amatpersonu vizīšu, gan arī Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā.
