SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
Aiga Dambe
LV portāls
03. jūlijā, 2018
17
17

Dziesmu un deju svētki. Patriotisma pote ilgākam laikam

Dziesmu un deju svētkus dēvē par tautas izcilāko kultūras meistardarbu, kas izturējis laika pārbaudi un kļuvis par nacionālas un starptautiskas nozīmes notikumu, sasaucot kopā latviešus visā pasaulē un vienojot dažādas paaudzes un tautības. Šogad XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Rīgā norisinās no 30. jūnija līdz 8. jūlijam.

Svētku nedēļā Rīgā uzturēsies vairāk nekā 43 000 dalībnieku no 118 pašvaldībām. Kā norāda XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku (turpmāk tekstā – svētki) sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva, šajos svētkos neviena dalībnieka nav tikai no Mērsraga novada pašvaldības. Svētkos piedalās 1791 kolektīvs, tostarp amatierteātri, folkloras kopas, koklētāju ansambļi, kori, mazākumtautību kolektīvi, pūtēju orķestri, tautas deju kolektīvi, tautas lietišķās mākslas studijas, tautas mūzikas kapelas un vokālie ansambļi. Vienlaikus no rekordlielā dalībnieku skaita 2700 dalībnieku ir ārvalstu latvieši no 21 valsts.

“Svētki ir latvieša gēnos. Teju 150 gadu tradīcijas ir izdarījušas savu labo darbu – lai kur latvieši būtu, ja tik ir vairāk par pieciem, dibina kori un dzied. Tā vajadzība satikties ik pēc pieciem gadiem, uzlādēties un dabūt patriotisma poti ilgākam laikam ir pārdzīvojusi jebkuras politiskās un vēsturiskās vētras,” pārliecināta ir I. Vasiļjeva. Viņa uzsver, ka svētki ir unikāli ar savu plašo un pamatā lokālo mērķauditoriju, proti, tos neveido un nekad nepozicionē kā tūrisma objektu. “Svētki ir nācijas lepnums un unikāla nemateriālā mantojuma tradīcija,” stāsta I. Vasiļjeva un norāda, ka lielais skatītāju spektrs saistīts ar dažāda vecuma dalībnieku no dažādiem sabiedrības slāņiem iesaisti, kā arī pusotru gadsimtu ilgajām tradīcijām.

Svētku dalībnieku gājiens šoreiz notika svētku sākumā – 1. jūlijā. Kā skaidro I. Vasiļjeva, gājienam tika skaidri izstrādāts plāns, cikos katram novadam vai pašvaldībai jābūt noteiktā vietā uz stāšanos, cikos jāsāk iet, cikos jābūt pie Brīvības pieminekļa un cikos Svētku kvartālā, Skonto stadionā. Kā pirmie gājienā devās virsvadītāji, virsdiriģenti, goda virsvadītāji un goda virsdiriģenti, pēc tam – dalībnieki no Dikļiem jeb Dziesmu svētku tradīcijas dzimšanas vietas, kuriem sekoja Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales, ārvalstu latviešu, kā arī Rīgas kolektīvi. “Vidēji no starta līdz finišam ir nepieciešamas 30–40 minūtes nesteidzīgā solī, līdz ar to gājienu varēja izbaudīt gan paši dalībnieki, gan skatītāji,” norāda I. Vasiļjeva.

Vienlaikus gan Rīgā, gan arī citviet Latvijā bija iespēja skatīties svētkus uz lielajiem ekrāniem pilsētvidē vai kultūras centros. Piemēram, Rīgā lielie ekrāni bija pie Brīvības pieminekļa, Esplanādē, Centrāltirgū un fanu teltī pie Kongresu nama.

“Pēc katriem svētkiem notiek to izvērtēšanas konference, kuru var dēvēt arī par pirmo sapulci, kas veltīta jau nākamajiem svētkiem. Tad izvērtē notikušo, izdara secinājumus un met tiltus nākotnei,” stāsta I. Vasiļjeva. Proti, gatavošanās nākamajiem svētkiem notiek piecus gadus jeb 1640 dienas.

Labs saturs
17
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU