AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
28. jūnijā, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Ģimene
7
7

Ievieš specializētās audžuģimenes un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrus

Labklājības ministrijas infografika

Lai mazinātu bērnu skaitu, kuri tiek ievietoti bērnunamos, turpmāk tiks ieviestas divu veidu specializētās audžuģimenes – krīzes audžuģimenes, kuras būs gatavas uzņemt bērnu jebkurā diennakts laikā, un specializētās audžuģimenes bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuriem ir nepieciešama īpaša kopšana. Paralēli tiks veidoti īpaši ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, lai nodrošinātu psihosociālu un praktisku palīdzību ne tikai audžuģimenēm, bet arī šodienas un nākotnes aizbildņiem, viesģimenēm un adoptētājiem.

īsumā
  • No 1. jūlija Latvijā tiek ieviestas divu veidu specializētās audžuģimenes – krīzes audžuģimenes un specializētās audžuģimenes. Abas specializācijas vienlaikus iegūt nevarēs.
  • Specializētajām audžuģimenēm plānots lielāks atalgojums nekā pārējām audžuģimenēm un vienreizēja kompensācija mājokļa pielāgošanai 500 eiro apmērā.
  • Turpmāk tiks veidoti īpaši ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kuru darbību nodrošinās nevalstiskais sektors, saņemot finansējumu no valsts budžeta.
  • Tikai ar spēju būt elastīgiem, operatīvi reaģējot uz audžuģimeņu vajadzībām, sniedzot pleca sajūtu jebkurā situācijā, mēs panāksim, ka šādu ģimeņu kļūst vairāk.

Jauno kārtību paredz grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un ar tiem saistītie jaunie Ministru kabineta noteikumi Nr. 354  Audžuģimenes noteikumi” un Nr. 355 “Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi”, kas stājas spēkā šā gada 1. jūlijā. Līdz ar to spēku zaudēs līdzšinējie Ministru kabineta noteikumi Nr. 1036 "Audžuģimenes noteikumi". 

“Tas ir nākamais solis ceļā uz Latviju, brīvu no bērnunamiem. Speciālo audžuģimeņu modeļa ieviešana radīs apstākļus, kad bērni, kas dažādu iemeslu dēļ būs šķirti no bioloģiskajām ģimenēm, nenonāks bērnunamos.  Savukārt tām profesionālajām ģimenēm, kuras uzņemsies šīs lielās rūpes, valsts nodrošinās finansiālo un sociālo drošību,” uzsver labklājības ministrs Jānis Reirs.

Specializēto audžuģimeņu veidi

Bērnu tiesību aizsardzības likumā iekļautā definīcija paredz, ka specializētā audžuģimene ir audžuģimene, kas nodrošina aprūpi noteiktas mērķgrupas bērnam, kam ir nepieciešama īpaša aprūpe.

Dažādu valstu pieredze liecina, ka ārpusģimenes aprūpei var būt atšķirīgi specializācijas virzieni. Latvijā, pieņemot Audžuģimenes noteikumus, ir izlemts ieviest divus specializēto audžuģimeņu veidus:

Krīzes audžuģimene. Tā ir audžuģimene, kurai ir vismaz 3 gadu pieredze audžuģimenē ievietoto bērnu aprūpē un kura ir gatava 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā jebkurā brīdī uzņemt bērnu neatkarīgi no vecuma un dzimuma, kas šķirts no ģimenes, aizbildņa vai audžuģimenes.

Krīzes audžuģimenes pieejamība samazinātu iespēju, ka bērni krīzes situācijās varētu tikt ievietoti bērnu aprūpes iestādēs. 

Audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Par specializēto audžuģimeni bērnam ar invaliditāti var kļūt ģimene, kurā vismaz vienam no laulātajiem (personai) ir vismaz 12 mēnešus personīgā vai profesionālā pieredze darbā ar bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Specializētajā audžuģimenē, tāpat kā parastajā audžuģimenē, bērnu ievietos tikai uz laiku, kamēr bērns var atgriezties savā ģimenē, vai, ja tas nav iespējams, līdz brīdim, kamēr bērnam tiek atrasts aizbildnis vai adoptētājs.

Savukārt krīzes audžuģimenē bērnu var ievietot uz laiku līdz 30 dienām. “Šajā laikā pašvaldības sociālajam dienestam ir jāveic aktīvs darbs ar ģimeni. Ja bērnu nav iespējams atgriezt ģimenē, jāpiemeklē piemērota audžuģimene, aizbildnis vai adoptētājs,” skaidro J. Reirs.  Noteikumi pieļauj bērna uzturēšanās laiku krīzes ģimenē pagarināt līdz 12 mēnešiem.

Specializētām audžuģimenēm atalgojums būs lielāks

Lai piesaistītu audžuģimenes un rosinātu tās specializēties konkrētas aprūpes nodrošināšanai, audžuģimenēm, kuras izvēlēsies papildu slogu, uzņemot bērnus, kuriem nepieciešama speciāla aprūpe, plānots lielāks atalgojums nekā pārējām audžuģimenēm.

“Šogad atlīdzība varētu būt no 430 līdz 860 eiro,” informēja labklājības ministrs. Ģimenes, kas iegūs specializētās audžuģimenes statusu, papildus pašvaldības nodrošinātajam pabalstam bērna uzturam divkāršā minimālā uzturlīdzekļu apmērā (2018. gadā tie ir 215 eiro mēnesī katram bērnam līdz 7 gadu vecumam vai 258 eiro mēnesī bērnam no 7 gadu vecuma līdz pilngadības sasniegšanai) un pabalstam apģērba un mīkstā inventāra iegādei (gultas veļai, segai, matracim u. tml.) saņems vienreizēju mājokļa iekārtošanas izdevumu kompensāciju 500 eiro apmērā.

Audžuģimenes noteikumi paredz, ka specializētās audžuģimenes statusu nevarēs iegūt abās specializācijās vienlaicīgi.

Nevalstiski ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri

Līdz šim atbalstu un saikni ar audžuģimenēm nodrošināja Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija vai bāriņtiesa. Tomēr likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” anotācijā atzīts: situācija, ka bāriņtiesas pārstāvji gan atlasa/piešķir statusu audžuģimenei, gan kontrolē tās pakalpojumu kvalitāti, ir nepareiza, tāpēc metodisko atbalstu un kontroles funkcijas ir nepieciešams nodalīt.

Šim nolūkam turpmāk tiks veidoti īpaši ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri, kas tādējādi iezīmē nozīmīgas pārmaiņas ārpusģimenes aprūpes sistēmā kopumā. Turklāt svarīgi atzīmēt, ka atbalsta centru funkciju nodrošinās nevalstiskās organizācijas (biedrības vai nodibinājumi) vai komersanti, kas saņems finansējumu no valsts budžeta, ievērojot Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumos minētās prasības un kārtību.  “Tādējādi esam panākuši, ka netiek palielināta valsts pārvalde,” uzsver labklājības ministrs.

Atbalsta centru uzdevums būs piesaistīt jaunas audžuģimenes, jo īpaši specializētās audžuģimenes, aizbildņus, viesģimenes, nodrošināt to apmācības un psihosociālo atbalstu, tai skaitā ģimenē ievietotajam bērnam, audžuģimeņu psiholoģisko izpēti, kā arī atlīdzības aprēķināšanu un izmaksu u. c. atbalsta pasākumus. Lai nepieļautu situāciju, ka krīzē nonācis bērns nokļūst aprūpes iestādē, noteikumos paredzēts, ka centrs jebkurā diennakts laikā sniedz informāciju bāriņtiesai vai policijai par krīzes audžuģimenēm, kuras nekavējoties var uzņemt bērnu.

Ar draudzīgu vidi cer piesaistīt jaunas ģimenes

Labklājības ministrs neslēpj, ka, izšķiroties par atbalsta funkciju nodošanu nevalstiskajam sektoram, iecerēts, ka šāda veida risinājums cita starpā palīdzēs piesaistīt vairāk jaunu ģimeņu, kas ir apsvērušas iespēju kļūt par audžuģimeni, bet no šī soļa atturējusi negatīva pieredze saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām.

“Piesaistīt cilvēkus šim darbam patiesi ir ļoti grūti,” savā pieredzē dalās Latvijas SOS bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja. Viņa piekrīt, ka pietuvināti, draudzīgi pakalpojumi ģimenēm varētu uzrunāt vairāk cilvēku, kas vēlas palīdzēt.

To apliecina arī atbalsta programmas “Plecs” vadošās ekspertes Līgas Teteres pieredze. “Uzņemošajām ģimenēm ir svarīgs pieejams un saprotošs atbalsts neformālā vidē. Turklāt savā līdzšinējā darbā esam konstatējuši, cik būtiski reaģēt uz ģimeņu vajadzībām elastīgi. Piemēram, mēs nodrošinām mentora pakalpojumu, kas sniedz praktisku, emocionālu atbalstu 24 /7 režīmā, kas sadzirdēs, sapratīs un palīdzēs brīdī, kad tas būs vajadzīgs visvairāk. Tikai ar spēju būt elastīgiem, operatīvi reaģējot uz audžuģimeņu vajadzībām, sniedzot pleca sajūtu jebkurā situācijā, mēs panāksim, ka šādu ģimeņu kļūst vairāk.”

“Lai gan esam pašā ceļa sākumā, esam gandarīti, ka jaunais regulējums ir radījis priekšnoteikumus sistēmas pārmaiņām, kas tapušas ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, ievērojot starptautisko pieredzi un standartus,” uzsvēra I. Paleja. “Mūsu mērķis ir panākt, ka 2021. gadā Latvijā vairs nav bērnunamu,” uzsvēra labklājības ministrs.

Taču skaidrs ir viens – tas nebūs iespējams bez sabiedrības iesaistīšanas un atbalsta.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU