Lai gan psihologi strādā dažādās jomās – sociālās aizsardzības, izglītības un sporta, veselības, iekšlietu un tieslietu, aizsardzības, organizāciju, kā arī citviet, tostarp privātajā sfērā, tomēr līdz šim Latvijā nebija nedz brīvprātīgas, nedz obligātas sertifikācijas sistēmas. Līdz ar to pakalpojumu saņēmējiem nav bijusi iespēja pārliecināties un būt drošiem par pakalpojumu sniedzēju kvalifikāciju un sniegto psihologa pakalpojumu kvalitāti.
MK noteikumi Nr. 301 “Psihologu noteikumi” noteic, ka psihologu sertificēšanu organizēs Psihologu sertifikācijas padome, kas ir psihologu profesionālās darbības izvērtēšanas un uzraudzības institūcija. Tās uzdevums ir izskatīt un izvērtēt priekšlikumus un viedokļus par psihologa profesionālo darbību, izglītības attīstību un profesionālās kvalifikācijas celšanu.
Tāpat padomei būs tiesības sniegt atzinumus par normatīvo aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektiem, kas saistīti ar psihologa profesionālo darbību.
Padomes sastāvā darbosies Aizsardzības, Iekšlietu, Tieslietu un Veselības ministrijas pārstāvji, kā arī pārstāvji no Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Latvijas Psihologu apvienības un Latvijas Psihologu asociāciju federācijas. Padomes sekretariāta funkcijas nodrošinās Izglītības kvalitātes valsts dienests, kas kārtos arī Psihologu reģistru.
Psihologu reģistrā iekļautās publiski pieejamās informācijas mērķis ir nodrošināt psihologu profesionālās darbības uzraudzību, kas tostarp ietver arī sabiedrības interešu ievērošanu.
Saskaņā ar psihologu profesionālās darbības jomu sadalījumu un tajās strādājošo psihologu skaitu ir noteiktas sešas psihologu sertifikācijas komisijas – izglītības un skolu psihologu; darba un organizāciju psihologu; klīnisko un veselības psihologu; juridisko psihologu; konsultatīvo psihologu un militāro psihologu sertifikācijas komisija.
MK noteikumi izdoti atbilstoši Psihologu likumam, kas spēkā stājās šā gada 1. janvārī. Likums regulē psihologu profesionālo darbību, lai nodrošinātu kvalitatīvus psihologa profesionālās darbības pakalpojumus.