AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
19. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
5
5
5
5

Uz 21. aprīli pārceltā 30. aprīļa darba diena

FOTO: Aiga Dambe, LV portāls

Lai svētkos būtu vairāk secīgu brīvdienu, šomēnes ir pārcelta viena darba diena – no 30. aprīļa, pirmdienas, uz 21. aprīli, sestdienu. Līdz ar to šonedēļ ir sešu darba dienu nedēļa. Svētku dienas atvaļinājuma laikā zudībā neiet. Maijā ir četras svētku dienas, pirms divām no tām atbilstoši likumam nosakāma īsāka darba diena.
īsumā
  • Darba likums nosaka: ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.
  • Pārceļot "izolēto darbdienu", pagarinās secīgo atpūtas dienu skaits. Aprīļa/maija mijā tā izveidojas četras brīvdienas pēc kārtas – no 28. aprīļa līdz 1. maijam.
  • Ja ikgadējā apmaksātajā atvaļinājumā iekrīt svētku dienas (1. un 4. maijs), par to skaitu (divām dienām) atvaļinājumu pagarina.
  • Ja atvaļinājuma pagarinājums ir darba dienās, tad tās ir apmaksātas atvaļinājuma dienas. Ja atvaļinājums pagarinās tādējādi, ka atvaļinājuma turpinājums ir brīvdienas (sestdiena, svētdiena), atvaļinājuma naudu par tām nemaksā.
  • Ja pirms svētkiem ir darba diena, tā ir saīsināma vismaz par vienu stundu.
  • Darba likuma normas par darba dienas pārcelšanu, kā arī par darba dienas saīsināšanu pirmssvētku dienās attiecas uz normālā darba laika darbiniekiem.

Saskaņā ar likumu "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"  maijā ir četras svētku dienas:

1. maijā – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena;

4. maijā – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena;

13. maijā – Mātes diena;

20. maijā – Vasarsvētki.

Pārceltā darbdiena

Ar Ministru kabineta 2017. gada 25. aprīļa rīkojumu Nr. 211 "Par darba dienu pārcelšanu 2018. gadā", pamatojoties uz Darba likuma 133. pantaa ceturto daļu, no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa, darba diena no pirmdienas, 2018. gada 30. aprīļa, ir pārcelta uz sestdienu, 2018. gada 21. aprīli.

Nosakot darba un atpūtas laiku, to ieteikts ievērot visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām.

Ja svētkos un pārceltajās darba dienās ir atvaļinājums

Komersantiem Darba likums nenosaka pienākumu pārcelt darba dienu. Taču uz visiem darba devējiem attiecas likuma norma, ka atvaļinājumā neieskata svētku dienas. Likuma 149. panta pirmā daļa nosaka, ka ikgadējais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

Tādējādi, ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku diena vai dienas, tad atvaļinājumu par svētku dienu skaitu pagarina, pieskaitot attiecīgu dienu skaitu pie pēdējās atvaļinājuma dienas.

Citādi ir ar samaksu. Pamatojoties uz Darba likuma 75. panta 8. daļu, darba devējam atvaļinājuma laikā jāapmaksā tās dienas, kurās darbiniekam būtu bijis jāstrādā.

LV portāls lūdza Valsts darba inspekciju paskaidrot dažus piemērus.

1.      piemērs. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ieplānots no 23. aprīļa līdz 6. maijam, tātad divas kalendārās nedēļas (14 kalendārās dienas).

Ja pa vidu neiekristu svētku dienas, tad atvaļinājuma nauda tiktu aprēķināta par 10 atvaļinājuma dienām (10 darba dienām). Turklāt šajā laikā ir vēl viena brīvdiena – 30. aprīlis. Par cik dienām šajā gadījumā atvaļinājums pagarinās? Kuras atvaļinājuma dienas tiek apmaksātas?

Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode skaidro: "Ja atvaļinājumu piešķir no 23.04.2018. uz divām kalendāra nedēļām, tad, ņemot vērā, ka minētajā periodā ir divas svētku dienas, atvaļinājums pagarinās par divām dienām un darbiniekam uz darbu jānāk 9. maijā.

Ņemot vērā, ka 30. aprīlis ir pārcelts uz 21. aprīli, darbiniekam nav jāstrādā 21. aprīlī, bet jāsaņem atvaļinājuma nauda par vienu darba dienu. Kopumā darbinieks saņem atvaļinājuma naudu par 10 darba dienām."

2.      piemērs. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ieplānots no 16. aprīļa līdz 6. maijam, tātad trīs kalendārās nedēļas (21 kalendārā diena). Šajā laikā ir gan divas svētku dienas, gan vēl viena brīvdiena (30. aprīlis), gan arī atstrādājamā/pārceltā darba diena (21. aprīlis).

Par cik dienām šajā gadījumā atvaļinājums pagarinās? Kuras atvaļinājuma dienas tiek apmaksātas?

Kā skaidro VDI speciāliste, ja atvaļinājumu piešķir no 16. aprīļa uz trim kalendāra nedēļām, tad, ņemot vērā, ka minētajā periodā ir divas svētku dienas, atvaļinājums pagarinās par divām dienām un darbiniekam uz darbu jānāk 9. maijā. Šajā gadījumā darbinieks saņems atvaļinājuma naudu par 21. aprīli, 30. aprīlis būs uzskatāms kā atpūtas diena, kura nav jāapmaksā. Kopumā darbiniekam jāsaņem atvaļinājuma nauda par 15 darba dienām.

Pārceltā darba diena un par stundu saīsināmā darba diena

Darba likuma 135. pantā ir noteikts, ka pirms svētku dienām darba dienas ilgums saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks.

Ja 30. aprīļa darba diena netiktu pārcelta, tad tā būtu saīsināma vismaz par vienu stundu (kā pirmssvētku darbdiena pirms 1. maija). Vai 21. aprīlī darbdiena ir saīsināma?

Kā skaidro Z. Strode, ņemot vērā to, ka atbilstoši likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1. pantam 1. maijs ir noteikts par svētku dienu – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena, 30. aprīlis ir uzskatāms par pirmssvētku dienu. Ja 2018. gada 30. aprīļa darba diena netiktu pārcelta, tad tās ilgums būtu saīsināms par vienu stundu (vai vairāk, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā noteikts īsāks darba laiks).

Darba dienas pārcelšanai nevajadzētu mazināt darbinieku tiesību apjomu, kuras tie būtu ieguvuši, ja darba dienas pārcelšana nemaz nebūtu realizēta. Tādēļ uz darbiniekiem pārceltajā darba dienā – 2018. gada 21. aprīlī – būtu attiecināmas tādas pašas tiesības un pienākumi, kādi tiem būtu, ja konkrētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta. Līdz ar to 2018. gada 21. aprīlī piemērojami Darba likuma 135. panta noteikumi par darba dienas ilguma saīsināšanu pirmssvētku dienās.

Darba likuma 135. pantā noteiktais pienākums attiecas uz visiem darba devējiem, ne tikai valsts iestādēm.

Līdz ar to, ja privātā sektora darba devējs 30. aprīļa darba dienu tomēr nav pārcēlis, bet tajā viņa darbinieki strādā, tādā gadījumā šī darba diena ir saīsināma vismaz par vienu stundu – pirms 1. maija (svētku dienas). Tāpat vēl viena īsāka darba diena visiem ir nosakāma arī 3. maijā, jo tai seko nākamie svētki – 4. maijā.

Arī likuma norma pirms svētku dienām darba dienas ilgumu saīsināt par vienu stundu attiecas tikai uz normālā darba laika darbiniekiem. Uz tiem darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, – ne.

Normālais darba laiks ir definēts Darba likuma 131. panta pirmajā daļā: darbinieka normālais dienas darba laiks nepārsniedz astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas.

Vai pārceltajā darba dienā jāstrādā, ja pārtrauc darba attiecības?

Nodarbinātajiem, protams, lielākoties ir interese par to, lai svētki neiet zudībā. Taču var būt arī situācija, kad cilvēks ir iesniedzis atlūgumu, atstāj darbu pirms pārceltās darba dienas.

Šopavasar konkrēti pārcelto darba dienu sakarā varētu būt jautājums: ja darbinieks izbeidz darba tiesiskās attiecības 27.aprīlī, vai viņam ir jāstrādā 21.aprīlī? Tātad, ja darba devējs no 30.aprīļa darba dienu pārceļ uz 21.aprīlī, kā tas ietekmē darbinieku šādā situācijā?

Skaidro VDI Darba tiesību nodaļas vadītāja Mārīte Noriņa: Jau ilgstoši darba dienu pārcelšana tiek realizēta, ievērojot principu, ka darba diena pārceļama ar visām tiesībām un pienākumiem. Minētais princips nozīmē, ka izolētā darba diena tiek pārcelta, vadoties pēc tā, kādas tiesības darbinieks būtu ieguvis un kādi pienākumi darba devējam attiecībā pret darbinieku būtu jāievēro, ja izolētā darba diena nemaz nebūtu pārcelta uz citu dienu. Šis princips izriet no Darba likuma 6.panta par darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamību un 7.panta par vienlīdzīgu tiesību principa ievērošanu darba tiesiskajās attiecībās.

Lai arī normatīvie akti detalizēti nereglamentē rīcību jautājumā izklāstītajā situācijā, tomēr, ņemot vērā to, ka ar darbinieku tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības 27.aprīlī, darbinieks var nestrādāt 21.aprīlī, jo, ja darba diena nebūtu pārcelta, šajā dienā viņam vairs nebūtu jāstrādā. Savukārt, ja darbinieks tomēr pats piekrīt strādāt šajā dienā, darba devējam ir atbilstoši jāapmaksā šī darba diena.

Labs saturs
5
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU