Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šodien, 6. aprīlī, stājas spēkā jauni noteikumi, kas maina būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu.
Valdības 20. marta sēdē apstiprinātie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" aizstāj 2014. gada 7. oktobra noteikumus Nr. 610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", kas zaudē spēku līdz ar jauno MK noteikumu spēkā stāšanos.
Noteikumi paredz šādas būtiskas izmaiņas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas kārtībā un patstāvīgās prakses uzraudzības nodrošināšanā:
Viena no būtiskām izmaiņām ir iespēja īsākā termiņā pēc diploma saņemšanas iegūt būvspeciālista sertifikātu. Neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa minimālais laiks, kurā pretendentam būs jāapgūst kompetences pārbaudes iestādes noteiktā praktiskā darba pieredzes programma, būs ne mazāk kā divi gadi pēdējo septiņu gadu laikā. Līdz šim termiņš bija trīs gadi, ja iegūta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība, un pieci gadi, ja iegūta pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība. Šī norma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.
Mainītas prasības arī attiecībā uz būvspeciālista sertifikāta uzturēšanu. Noteikumi nosaka, ka būvspeciālista sertifikāta uzturēšanai jāpraktizē kompetences novērtēšanas iestādes noteiktajā apjomā vismaz divi gadi piecu gadu periodā. Pretējā gadījumā būvspeciālistam būs atkārtoti jāveic kompetences novērtēšana.
Sertifikāta būvekspertīzes specialitātē iegūšanai un uzturēšanai ir noteiktas paaugstinātas prasības attiecībā uz iepriekšējo praksi 3. grupas būvprojektu un būvju ekspertīzei. Pretendēt uz tiesībām veikt ekspertīzi trešās grupas būvju būvprojektiem būvspeciālists varēs, ja viņš pēdējos desmit gados attiecīgajā darbības jomā ir izstrādājis vismaz trīs 3. grupas būvju būvprojektus vai būvprojekta sadaļas attiecīgajā darbības jomā.
Jaunajos noteikumos ir atvieglotas prasības attiecībā uz kompetences novērtēšanu. Ņemot vērā, ka būvspeciālista profesionālā kompetence ir jau pārbaudīta un tiek uzturēta pamatdarbības jomā (projektēšanas, būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības specialitātes attiecīgajā darbības jomā), turpmāk eksāmenam nebūs praktiskās daļas, nosakot, ka kompetences pārbaude būvekspertīzes specialitātē ietver būvspeciālista atbilstības novērtēšanu noteiktajiem kritērijiem un normatīvo aktu zināšanu un piemērošanas pārbaudi (testu būvekspertīzes specialitātē).
No 2018. gada 1. jūlija informācijai par ikviena būvspeciālista veiktajiem darbiem jābūt publiski pieejamai, lai sniegtu pilnu un vispusīgu ieskatu sertificētā būvspeciālista uzkrātajā profesionālajā pieredzē.
