AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
18. janvārī, 2018
Lasīšanai: 3 minūtes
1
1

Pagarināts zemes dzīļu izmantošanas laiks

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Šodien stājas spēkā grozījumi Zemes dzīļu likumā, kas paredz pagarināt zemes dzīļu izmantošanas termiņus, kā arī nosaka kūdras ieguves laiku.

Ar grozījumiem pagarināts zemes dzīļu izmantošanas laiks. Atbilstoši Zemes dzīļu likuma 9. pantam zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniedz uz šādiem termiņiem:

  • ģeoloģiskajai, hidroģeoloģiskajai, inženierģeoloģiskajai, ģeoekoloģiskajai vai ģeofizikālajai izpētei, derīgo izrakteņu izpētei, zemes dzīļu monitoringa sistēmas izveidei vai monitoringa veikšanai – uz laiku līdz pieciem gadiem;
  • ogļūdeņražu izpētei – uz laiku līdz 10 gadiem;
  • derīgo izrakteņu meklēšanai – uz laiku līdz pieciem gadiem;
  • urbuma ierīkošanai, konservācijai vai likvidācijai – uz laiku līdz vienam gadam;
  • derīgo izrakteņu ieguvei vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai – uz laiku līdz 25 gadiem;
  • ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošai derīgo izrakteņu ieguvei vai zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanai – uz laiku līdz 30 gadiem;
  • kūdras ieguvei – uz laiku līdz 75 gadiem. Licences darbības laikā Valsts vides dienests ne retāk kā reizi 25 gados pārskata licences nosacījumus un, ja nepieciešams, to atjauno vai papildina. Noteiktais termiņš kūdras zemes dzīļu izmantošanas gadījumā ir būtisks jaunums.

Turpmāk zemi tās dzīļu izmantošanai varēs nomāt uz noteiktu termiņu vai arī līdz atradnes krājumu izstrādes beigām. Patlaban daudzās derīgo izrakteņu atradnēs pieejamo resursu apjomu likumā noteiktajā termiņā nav iespējams izstrādāt pilnā apmērā. Tādējādi veidojas situācija, ka derīgo izrakteņu ieguve nav pabeigta, ekosistēma ir izmainīta un arī rekultivāciju nevar veikt.

Derīgo izrakteņu atradnes krājumu izstrādes laiks atkarīgs no vairākiem faktoriem, bet būtiskākais ir krājumu apjoms. Tas atkarīgs no atradnes platības un derīgā slāņa biezuma. Piemēram, Sedas purvā kūdras ieguve notiek kopš 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem un turpinās joprojām, Kaigu purvā kūdras ieguve sākta 20. gadsimta divdesmitajos gados un arī joprojām turpinās. Savukārt Lodes mālu atradni izmanto kopš 1963. gada un mālu ieguve tur notiek joprojām, teikts likumprojekta anotācijā.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS