Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Šobrīd Saeimā ir iesniegti grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”, kas paredz pagarināt zemes dzīļu izmantošanas termiņus, tostarp kā būtisks jaunums noteikts kūdras ieguves laiks – līdz 75 gadiem.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Sarunas par normatīvā regulējuma izmaiņām tika uzsāktas vēl 2013. gadā, savukārt gadu vēlāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādāja koncepciju, analizējot iespējamās izmaiņas normatīvajos aktos. Toreiz ministrija veica arī tiesiskā ietvara novērtējumu citās valstīs, diskusijā "Tiesiskais regulējums zemes dzīļu izmantošanai Latvijā – no investīciju vides perspektīvas" skaidroja VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola.
Īpašumtiesības saglabātas, bet noteikti zemes dzīļu tiesību ierobežojumi
Šobrīd likuma "Par zemes dzīlēm" 3. pants paredz, ka zemes dzīles un visi derīgie izrakteņi, kas tajās atrodas, pieder zemes īpašniekam. To papildina arī Civillikuma 1042. pantā noteiktais. Atbilstoši tam zemes īpašniekam pieder ne vien tās virsa, bet arī gaisa telpa virs tās, kā arī zemes slāņi zem tās un visi izrakteņi, kas tajos atrodas. Zemes dzīles var izmantot īpašnieks, kurš tam pilnvarot arī citu personu. Savukārt, ja kāda cita persona ir ieinteresēta izmantot zemes dzīles, to var darīt, tikai noslēdzot līgumu un norādot arī zemes dzīļu izmantošanas veidu.
Šāds līgums ir obligāts priekšnoteikums, lai varētu saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju. Tomēr Latvijā privātīpašniekiem piederošie zemes gabali ir salīdzinoši nelieli, un tas nozīmē milzīgu birokrātisko slogu, slēdzot līgumu ar katru no tiem. Turklāt pastāv arī iespēja, ka var būt īpašnieki, kas tam nepiekrīt. Savukārt atbilstoši likumdošanai atrastos minerālus drīkst iegūt tikai zemes īpašnieks.
"Kristāliskajā pamatklintājā var būt ļoti vērtīgi minerāli, tādi kā niķelis, dzelzs, varš, zelts, platīns un pat dimanti."
Līdz ar to VARAM izstrādātajā koncepcijā secināts, ka Latvijas normatīvais regulējums zemes dzīļu izmantošanas jautājumā ir konservatīvs, mūsdienu tendencēm neatbilstošs, kā arī padara Latviju nepievilcīgu ārvalstu investoriem. Tomēr interesi par zemes dzīļu izpēti izrādījuši Kanādas investori. Par to, kādi derīgie izrakteņi meklējami Latvijas zemes dzīlēs un kādā veidā notiek to iegūšana, LV portāls jau ir stāstījis rakstā "Zemes dzīlēs ar varu netiksi".
Ir vairāki argumenti, kāpēc sabiedrība varētu iebilst pret izmaiņām, piemēram, psiholoģiskais aspekts un nevelšanās atdot to, kas piederējis, nevilšā asociācija ar īpašumu nacionalizāciju, diskusijās virmojošā pārlieku lielā interese par ārvalstu investoru investīciju piesaisti u. c. pretargumenti. Kopumā jānorāda, ka šis jautājums ir raisījis asas diskusijas.
Īpašumtiesības saglabātu, nosakot dzīļu lietošanas aprobežojumus
Kā LV portāls jau rakstījis iepriekš, izstrādājot koncepciju par zemes dzīļu izmantošanu, VARAM piedāvāja četrus iespējamos problēmas risinājumus:
Ministru kabinets izvēlējās otro variantu – tas paredz saglabāt Civillikumā noteiktās zemes īpašnieku īpašumtiesības, pilnveidot spēkā esošo normatīvo regulējumu, nosakot zemes un zemes dzīļu lietošanas tiesību aprobežojumus zemes dzīļu izpētes gadījumos, kā arī paredzot iespēju noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus minerālresursu izmantošanai.
Līdz ar to VARAM gatavo likumprojektu par grozījumiem likumā "Par zemes dzīlēm", kas ietver vairākus jauninājumus:
Interese ir par zemes dzīļu izpēti trešajā līmenī
Tomēr Edgars Pastars, zvērinātu advokātu biroja "Cobalt" vecākais speciālists un zvērināts advokāts, norādīja, ka pagaidām paredzētie normatīvā regulējuma pilnveidojumi attiecas tikai uz ģeoloģisko izpēti un nerisina citas koncepcijā minētās problēmas. Piemēram, tiek saglabāts liels administratīvais slogs, slēdzot lielu skaitu līgumu ar zemes īpašniekiem. Savukārt, ja no 1000 īpašniekiem pieci, kuru īpašumi atrodas svarīgā vietā, atsakās, projektu nevar realizēt pilnvērtīgi, kā arī atpelnīt investīcijas, norādīja Edgars Pastars.
Nosakot tiesisko regulējumu, ir jānosaka arī prasības komersantam, kuram ir jāiegūst licence, lai veiktu pārbaudes Latvijā. Kalnrūpniecības uzņēmuma "Inventus Mining Corp" direktors un bijušais Kanādas vēstnieks Latvijā Roberts Skots Heteringtons (Robert Scott Heatherington) uzsvēra, ka minerālresursu izpētes licencēm ir jābūt pieejamām gan vietējiem, Latvijas, gan arī kvalificētiem ārzemju speciālistiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka resursu ieguve var notikt tikai gadījumā, ja Latvijas valdība izturas atbildīgi pret licenču izsniegšanu, ņemot vērā gan zemes īpašnieku, gan sabiedrības intereses.
Jānorāda, ka kalnrūpniecībai Latvijā ir potenciāls noritēt trijos līmeņos un Latvijā šobrīd tā jau norit divos no tiem. Pirmajā līmenī tiek veidoti atklāta veida karjeri, bet otrajā zemes dzīles tiek pētītas aptuveni 700–1800 metru dziļumā (atkarībā no Latvijas teritorijas daļas) – naftas resursi Kurzemē, potenciālās pazemes gāzes krātuves dažādās Latvijas teritorijas daļās, kā arī ūdeņi ar paaugstinātu temperatūru jeb termālie ūdeņi.
"Neviens neinvestēs pētniecībā miljoniem eiro, ja nav skaidrības, kā un kurš to varēs iegūt. Investors neinvestēs zemes dzīlēs, ja valstī nav atzītas minerāltiesības un ekskluzīvas tiesības iegūt to, kas atrasts."
Savukārt trešajā līmenī, kristāliskajā pamatklintājā, var būt iespējami ļoti vērtīgi minerāli, tādi kā niķelis, dzelzs, varš, zelts, platīns un pat dimanti, norāda Roberts Skots Heteringtons. Šos minerālus iegūtu ar šahtu metodi.
Vienlaikus, lai noskaidrotu, vai šie vērtīgie minerāli vispār ir pamatklintājā, ir jāveic izpēte, kas nav lēta – tam nepieciešami ieguldījumi simtiem miljonu eiro apmērā. Turklāt, lai varētu saprast, ka nelielā zemes gabalā ir atrodami vērtīgie minerāli, ir jāpārbauda lielas zemes platības. Kā saistībā ar iespējamām izmaiņām norādīja Roberts Skots Heteringtons, ir nepieciešams arī speciāls minerāltiesību reģistrs. Tas ļautu zemes īpašniekam iegūt gan atsevišķas zemes, gan minerālu tiesības. Zemes īpašnieki saņemtu samaksu par trešā līmeņa minerālu ieguvi no viņu zemes dzīlēm. Tāpat zemes īpašniekiem būtu tiesības pārdot savas īpašumtiesības, saņemt naudu jau uzreiz, nevis gaidot samaksu par minerāliem. Tomēr tie ir tikai daži no risinājumiem, kā sabalansēt gan īpašnieku, gan izpētes veicēju intereses.
Ārzemju labo praksi nevar paņemt un pielāgot Latvijai
Kā jau iepriekš norādīts, Latvija ir viena no retajām valstīm, kur īpašniekam pieder gan zeme, gan tās dzīles. Piemēram, salīdzinājumam, Vācijas Civillikuma 905. pants paredz, ka zemes gabala īpašniekam pieder zemes dzīles zem tā. Taču panta otrajā daļā iekļauta atruna, ka "īpašnieks nedrīkst aizliegt darbības, kas tiek veiktas tādā dziļumā, ka nepastāv īpašnieka intereses tās nepieļaut".
E. Pastars norāda, ka Latvijas tiesisko regulējumu nevar vienkārši un ar lēcienu pielāgot ārvalstīs raksturīgajam labajam standartam, uz ko raugās investori. "Ir jāatrod risinājums, kā sabalansēt abas intereses, nodrošinot derīgo izrakteņu ieguvi lielā teritorijā, valsts nozīmes nogabalā, neskarot zemes virskārtu, kur īpašniekam nav iespējams piekļūt un to izdarīt pašam vai pat kooperējoties. Tad nebūtu saprātīgi ļaut īpašniekam to aizliegt, jo tas neko nemaina viņa tiesību un interešu apjomā, bet tikai ļauj papildus nopelnīt, nedarot neko un nepieciešot neko," skaidroja E. Pastars.
Vienlaikus zvērināts advokāts norādīja, ka tam nepieciešama liela politiskā griba un sāpīgi lēmumi. Tomēr ir arī īsāks un mazāk sāpīgs ceļš – paredzēt atvieglojumus pētniecībai, bet risināt derīgo izrakteņu ieguves jautājumus ar regulējumu par lietošanas tiesībām, negrozot Civillikumā paredzēto principu. "Neviens neinvestēs pētniecībā miljoniem eiro, ja nav skaidrības, kā un kurš to varēs iegūt. Investors neinvestēs zemes dzīlēs, ja valstī nav atzītas minerāltiesības un ekskluzīvas tiesības iegūt to, kas atrasts," norādīja E. Pastars.
Saeimā iesniegtie grozījumi likumā paredz palielināt kūdras ieguves laiku
Lai gan diskusijas par iespējām apgūt privātpersonām piederošās zemes dzīles turpinās, tomēr ir arī citi jautājumi, kas saistībā ar to risināmi. Jānorāda, ka kristāliskā pamatklintāja izpēte nekādi neietekmētu gāzes, naftas vai kūdras ieguvi.
Šobrīd Saeimā ir iesniegti grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm", kas paredz pagarināt zemes dzīļu izmantošanas termiņus, tostarp kā būtisks jaunums noteikts kūdras ieguves laiks – līdz 75 gadiem. Paredzēts, ka turpmāk zemi tās dzīļu izmantošanai varēs nomāt uz noteiktu termiņu vai arī līdz atradnes krājumu izstrādes beigām.
Patlaban daudzās derīgo izrakteņu atradnēs pieejamo resursu apjomu likumā noteiktajā termiņā nav iespējams izstrādāt pilnā apmērā. Tādējādi veidojas situācija, ka derīgo izrakteņu ieguve nav pabeigta, ekosistēma ir izmainīta un arī rekultivāciju nevar veikt.
Šobrīd zemes dzīļu izmantošanas atļaujas izsniedz, kā arī valsts vai pašvaldības zemi derīgo izrakteņu ieguvei iznomā uz laiku līdz 25 gadiem, savukārt ģeoloģiskajai izpētei un tai sekojošajai derīgo izrakteņu ieguvei – uz laiku līdz 30 gadiem.
Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm" pieņemti 1. lasījumā un vēl divos lasījumos jāizskata Saeimai.
