AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
09. janvārī, 2018
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Drošība
7
7

Valsts policijas kinologu uzdevumi un darba specifika

Valsts policijas kinologa pienākums ir sadarbībā ar Kriminālpoliciju vai citām struktūrvienībām izmantot suni notikuma vietā atbilstoši viņa specializācijai.

FOTO: Lita Krone, LETA

Valsts policijas kinologiem ar dienesta suņiem ir plašākas iespējas atklāt gan personu pārvietošanās maršrutu, gan atrast dažādus lietiskos pierādījumus, piemēram, narkotiskās vielas un munīciju. Cik daudz zinām par šo jomu? LV portāls skaidro, kādi ir Valsts policijas kinologa un dienesta suņa pienākumi, kāpēc dienestam ir nepieciešami suņi un kādi ir kritēriji to izvēlei un apmācības uzsākšanai.

īsumā
  • Kinologu nodaļa ir Valsts policijas struktūrvienība, kuras darbu regulē tie paši normatīvie akti, kuri regulē policijas darbu kopumā.
  • Kinologi piedalās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, palīdz atklāt noziedzīgus nodarījumus, patstāvīgi veic norīkojumam vai amatam noteikto pienākumu izpildi kopā ar dienesta suni.
  • Dienesta suņa pienākums ir strādāt atbilstoši savai specializācijai.
  • Cilvēks ne vienmēr var saredzēt un konstatēt to, ko notikuma vietā var suns.
  • Dienesta treniņos tiek izspēlētas ikdienas situācijas, piemēram, narkotisko vielu meklēšana garāžās, dzīvokļos vai citās apdzīvotās vietās.
  • Suņus pirms pieņemšanas dienestā testē.
  • Ja persona redz kinologu un dienesta suni darbībā, nevajag uzdot dažādus jautājumus un traucēt kinologam strādāt.

Angliski runājošās valstīs policijas dienesta suņus dēvē par K-9. "Apzīmējums ir radies no latīņu vārda canine, kas nozīmē – suns, taču Latvijā to neizmanto," skaidro Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes Kinologu nodaļas priekšniece Gunda Šabanova. VP ir Kinologu nodaļa – tā ir VP struktūrvienība, kuras darbu regulē tie paši normatīvie akti, kuri regulē policijas darbu kopumā. Kinologiem ir jāievēro Latvijas Republikas Satversme, likums "Par policiju", kā arī citi ārējie un iekšējie normatīvie akti. Kā norāda G. Šabanova, tieši kinoloģijas jomu policijā regulē tās iekšējie noteikumi, kas attiecas tikai uz kinologiem un dienesta suņiem.

Kas ir kinologs?

Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras Profesiju definīciju katalogā ir norādīts, ka "kinologs ir speciālists kinoloģijā jeb mācībā par suņiem. (..) Kinologs gan pats audzē un apmāca suņus pārdošanai vai speciālu uzdevumu veikšanai, piemēram, darbam policijā pēdu dzīšanai, cilvēku aizturēšanai, glābšanai, narkotiku atrašanai, ļaunprātīgai dedzināšanas atklāšanai, neredzīgu cilvēku pavadīšanai, gan arī konsultē citus suņu audzētājus".

Jānorāda, ka kinologs var strādāt gan suņu audzētavā, suņu sporta skolā vai klubā, gan muitā, robežsardzē, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kā arī policijā.

Kādi ir kinologa pienākumi Valsts policijā?

Kinologa pienākumi ir atkarīgi no viņa ieņemamā amata, proti, vai viņš ir jaunākais inspektors, inspektors, vecākais inspektors utt. "Kinologi piedalās sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, palīdz atklāt noziedzīgus nodarījumus, patstāvīgi veic norīkojumam vai amatam noteikto pienākumu izpildi kopā ar dienesta suni, plāno un uzņemas atbildību par dienesta suņa pielietošanu atbilstoši tā specializācijai notikuma vietā, nodrošina suņa sagatavošanu nepieciešamajā līmenī, tā uzturēšanu, aprūpi, kā arī piedalīšanos kinologu darba pārbaudēs," skaidro G. Šabanova.

"Kinologa pienākumi ir atkarīgi no viņa ieņemamā amata."

Amati, kuru pildītāju pienākums ir organizēt un nodrošināt kinoloģijas jomas darbību iestādē vai iestādes teritoriālajā struktūrvienībā, sīkāk ir aprakstīti Ministru kabineta (MK) noteikumu Nr. 810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" 1. pielikuma 7. saimē "Kinoloģija".

Dienesta suņi strādā atbilstoši specializācijai

Dienesta suņa pienākums ir strādāt atbilstoši savai specializācijai. VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Simona Grāvīte norāda, ka VP ir apmācīti divu veidu suņi:

  • patruļsuņi, kuri ir specializējušies:
     
    • pēdu dzīšanā,
    • lietisko pierādījumu meklēšanā,
    • personu meklēšanā;
  • suņi, kuri ir apmācīti:
     
    • sprāgstvielu meklēšanai,
    • narkotisko vielu meklēšanai,
    • tabakas meklēšanai,
    • līķu meklēšanai.

Kā skaidro G. Šabanova, VP kinologa pienākums ir sadarbībā ar Kriminālpoliciju vai citām struktūrvienībām izmantot suni notikuma vietā atbilstoši viņa specializācijai.

Suņiem ir augsta mobilitātes spēja

Dienesta suņa izmantošanai un apmācībai ir daudz priekšrocību:

  • suņiem ir augsta mobilitātes spēja;
  • suņi spēj aizsargāt pret uzbrukumu;
  • suņu izmantošana veicina dažādu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu;
  • ar suņiem ir plašākas iespējas:
     
    • atklāt personu pārvietošanās maršrutu,
    • atrast dažādus lietiskos pierādījumus (narkotiskās vielas, munīcijas, sprāgstvielas utt.),
    • atrast pazudušas personas.

"Ja notikuma vietā ir piesaistīts dienesta suns, rodas arī psiholoģiskais efekts, proti, suņa klātbūtnē cilvēki uzvedas citādi, līdz ar to radušos problēmu ir iespējams novērst ātrāk un mierīgāk," uzskata G. Šabanova. Cilvēks ne vienmēr var saredzēt un konstatēt to, ko notikuma vietā var izdarīt suns, piemēram, pēdu dzīšanā izmantojot savu ožu. G. Šabanova atzīst, ka "ir bijuši vairāki gadījumi, kad cilvēkam šķiet, ka meklējamā persona varētu būt devusies konkrētā virzienā, bet suns norādījis uz pavisam citu pusi, kur beigās šī meklētā persona arī ir atrasta".

Treniņos izspēlē ikdienas situācijas

Ikdienā kinologam ir jāuztur suns kondīcijā, jāveic treniņi, kuros tiek modelētas dažādas situācijas, savukārt tiem kinologiem, kuri strādā patruļās, ir jāpatrulē konkrētā iecirkņa teritorijā, jāpārbauda aizdomīgas personas, jāizbrauc uz notikuma vietām, kā arī nepieciešamības gadījumā jāpielieto dienesta suņi atbilstoši viņu specializācijai. "Svarīgi ir nepārtraukti trenēt suni un uzturēt viņu darba gatavībā," pārliecināta ir G. Šabanova.

"Dienesta suņa izmantošanai un apmācībai ir daudz priekšrocību."

Treniņos tiek izspēlētas ikdienas situācijas, piemēram, narkotisko vielu meklēšana garāžās, dzīvokļos vai citās apdzīvotās vietās. Tāpat patruļsuņiem treniņos liek meklēt pēdas, kā arī tiek rīkotas mācību aizturēšanas. Jāvērš uzmanība, ka kinologi ar saviem dienesta suņiem piedalās arī nakts treniņos, turklāt katrs treniņš pēc iespējas vairāk tiek pielīdzināts reālai dzīves situācijai.

Savukārt treniņu biežums jau ir atkarīgs no tā, cik noslogoti ir kinologi. Šobrīd apmācības rīko Valsts policijas koledžā un Valsts robežsardzes koledžā (VRK). "Treniņus plāno un piesaka apmēram vienu gadu uz priekšu, piemēram, tagad kolēģi brauks uz kursiem Rēzeknē, kuri ilgs piecas nedēļas," skaidro G. Šabanova.

Prasības kinologiem

Kā jebkuram policijas darbiniekam, arī kinologam, pirmkārt, ir jāiziet veselības un fiziskās sagatavotības pārbaudes, kā arī psiholoģiskā testēšana. Obligātās prasības pretendentiem ir noteiktas Iekšlietu ministrijas (IeM) sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 4. un 7. pantā.

"Ir jābūt vēlmei un pacietībai strādāt ar suņiem, kā arī nedrīkst no viņiem baidīties," papildus norāda G. Šabanova, skaidrojot, ka sunim ir jāvelta savs brīvais laiks, jo ar viņu ir jāstrādā ne tikai darba laikā, bet arī ārpus tā.

Prasības suņiem

VP dienestā pārsvarā ir beļģu aitu suņi un vācu aitu suņi. "Mēs piedalāmies sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, tādēļ ir svarīgi, lai suns spēj atvairīt uzbrukumus," skaidro G. Šabanova, norādot, ka beļģu aitu suņi ir ātrāki, izturīgāki un ar šo šķirni var ātrāk sākt strādāt (no agrāka vecuma), kā arī ilgāk (līdz pat 10 gadiem).

Jānorāda, ka suņus pirms pieņemšanas dienestā testē:

  • pārbauda iedzimtās spējas, instinktus;
  • vērtē, vai suns no kaut kā baidās (no slidenām virsmām, trokšņa, lēkšanas bedrē u. tml.);
  • vērtē, cik suns ir aktīvs (kā meklē, piemēram, mantiņu).

G. Šabanova norāda, ka pamatā "testēšanas uzdevumus izvēlas atkarībā no suņa vecuma, proti, vecākiem suņiem pārbauda arī tādus aizsardzības elementus kā košana, medīšana u. tml.".

Nav noteikts vecums, kad suni var sākt apmācīt, proti, vispirms viņam ir jāsocializējas, ko ir iespējams panākt, ejot uz vietām, kur ir daudz cilvēku un kur ir trokšņi. Arī no iepriekš minētajām lietām suns nedrīkst baidīties. "Tikai pēc socializēšanās var sāk mācīt pamatiemaņas attiecīgajai specializācijai," skaidro G. Šabanova. Rīkojot suņiem ožu attīstošus treniņus, viņiem māca pamatiemaņas pēdu vai personu meklēšanā, piemēram, kucēnu ielaižot telpā, kurā viņam ir jāsameklē barība.

Tāpat nav noteikts konkrēts vecums, līdz kuram suns var strādāt, tas ir atkarīgs no katra dzīvnieka individuāli. "Kāds var nostrādāt līdz 10–11 gadiem, kāds – tikai līdz 8, proti, suns dienestā strādā tik ilgi, cik ļauj viņa veselības stāvoklis," norāda G. Šabanova. Savukārt gadījumos, kad dzīvnieku atzīst par nederīgu dienestam, tiek veidota komisija par suņa atvaļināšanu. Tajā atbilstoši noteikumiem arī lemj, kur un pie kā paliks suns, piemēram, ja viņš ir paņemts uz pastarpinājuma līguma pamata, suns paliek kinologam.

Nav vienotas kinologu apmācības sistēmas

IeM konceptuālajā ziņojumā "Par valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku kinologu apmācības sistēmas pilnveidošanu" ir secināts, ka "šobrīd Latvijā nav vienotas kinologu apmācības sistēmas, kas kavē kinoloģijas jomas attīstību Latvijā un neļauj pieejamos resursus (kinologus, suņus, finanšu līdzekļus) izmantot pēc iespējas efektīvāk". VRK ir izstrādājusi un licencējusi profesionālās pilnveides izglītības programmu "Dienesta kinoloģijas pamati", pēc kuras pagaidām apmāca valsts pārvaldes iestāžu un Nacionālo bruņoto spēku jaunos kinologus.

"Katrs treniņš pēc iespējas vairāk tiek pielīdzināts reālai dzīves situācijai."

"Šobrīd VRK izstrādā profesionālās pilnveides izglītības programmu "Kinoloģijas instruktoru apmācība", kas ir jau nākamais solis Latvijas kinologu apmācības sistēmas pilnveidošanā, un šī programma būs paredzēta nākamā līmeņa kinoloģijas speciālistu, t.i., instruktoru, kas būs spējīgi apmācīt kinologus un dienesta suņus, sagatavošanai," informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Administratīvās pārvaldes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Programmu ir paredzēts licencēt līdz 2018. gada 1. aprīlim. Turklāt IeM ir iedalījusi finanšu līdzekļus jauna VRK Kinoloģijas centra kompleksa projektēšanai. Kā norāda K. Pētersone, jau šobrīd notiek pašvaldības zemes gabala atsavināšanas procedūra un tuvākajā laikā Nodrošinājuma valsts aģentūra izsludinās projektēšanas darbu iepirkumu, kuriem jābūt pabeigtiem līdz 2018. gada 31. decembrim.

Kā rīkoties, ja redzi kinologu un dienesta suni darbībā?

Ja persona redz kinologu un dienesta suni darbībā, nevajag uzdot dažādus jautājumus un traucēt kinologam strādāt. "Ja kinologs ar suni iet pa pēdām un kāds nāk pretī ar savu suni vai bērniem, tad vajadzētu paiet malā un palaist kinologu garām," skaidro G. Šabanova, norādot, ka ir bijuši vairāki gadījumi, kad pretim nākošie cilvēki nedod ceļu kinologam, bet aizkavē ar jautājumiem.

Papildus G. Šabanova iesaka apzināti nenākt klāt kinologam vai dienesta sunim, jo suns to var uztvert kā apdraudējumu sev vai savam saimniekam.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI