Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Šodien, 6. decembrī, stājas spēkā izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likumā, kas paredz iespēju ierobežot tādu biedrību darbību, kuras apdraud valsts un sabiedrisko drošību vai citādi ir pretrunā ar Satversmi, likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem.
Likuma 10. pants papildināts ar 1.1 daļu, kas nosaka, ka "biedrībai un nodibinājumam savā darbībā aizliegts vērsties pret Latvijas Republikas neatkarību, teritoriālo nedalāmību, izteikt vai izplatīt priekšlikumus par Latvijas valsts iekārtas vardarbīgu grozīšanu, aicināt nepildīt likumus, ja to nepildīšana apdraud valsts drošību, sabiedrisko drošību vai kārtību, sludināt vardarbību vai terorismu, klaju nacisma, fašisma vai komunisma ideoloģiju, propagandēt karu, veikt darbības, kas vērstas uz nacionālā, etniskā, rasu, reliģiskā naida vai nesaticības izraisīšanu, slavēt vai aicināt izdarīt noziedzīgus nodarījumus". Likuma grozījumu anotācijā norādīts, ka šāds papildinājums ir analogs likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteiktajiem aizliegtajiem publiskajiem pasākumiem un izstrādāts, ņemot vērā nacionālās drošības intereses un izvērtējot iespējamos valsts un sabiedrības apdraudējuma riskus.
"Tādējādi, ja tiks konstatēts, ka biedrības vai nodibinājuma plānotās publiskās darbības vai citas ar to saistītas darbības mērķis ir kāds no iepriekš minētajiem, prokuroram būs tiesības vērsties tiesā, lai apturētu šādas publiskas darbības norisi. Saskaņā ar pašreizējo praksi pamats, lai vērstos tiesā, būs valsts drošības iestādes atzinums vai arī paša prokurora iniciatīva," norāda likumprojekta izstrādātāja – Tieslietu ministrija. Attiecīgajā gadījumā organizācijas darbību ar tiesas lēmumu varēs izbeigt, savukārt līdz galīgā lēmuma pieņemšanai – aizliegt veikt publisko vai cita veida darbību.
Paredzēts, ka šāda veida lietas izskatīs Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, kas ir specializēta, lai izskatītu ar valsts noslēpumu saistītus jautājumus. Izmaiņas Biedrību un nodibinājumu likumā nosaka, ka lietas par biedrības darbības izbeigšanu, ja tās skar valsts vai sabiedriskās drošības intereses, izskata nekavējoties, piemērojot Civilprocesa likumā noteikto kārtību. Savukārt 57.1 panta otrā daļa paredz, ka "pieteikumu par biedrības publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu tiesa vai tiesnesis izlemj 15 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas vai lietas ierosināšanas dienas, ja pieteikums iesniegts vienlaikus ar prasības pieteikumu par biedrības darbības izbeigšanu, iepriekš par to paziņojot biedrībai. Biedrības pārstāvju neierašanās nav šķērslis pieteikuma izskatīšanai".
Tāpat Biedrību un nodibinājumu likums papildināts ar regulējumu, kas paredz Valsts ieņēmumu dienestam, pamatojoties uz valsts drošības iestādes atzinumu, noteikt papildu pienākumus biedrībai vai nodibinājumam, ja ir aizdomas, ka biedrības vai nodibinājuma finanšu darījumi varētu būt vērsti uz kāda no likumā minētā aizlieguma pārkāpumu. Šādā gadījumā biedrībai vai nodibinājumam varēs uzlikt par pienākumu četras reizes gadā iesniegt bilanci, ieņēmumu un izdevumu pārskatus un ziedojumu un dāvinājumu pārskatus, iesniegt darījumu apliecinošus dokumentus vai norādīt finansējuma avotus. Arī šo prasību neizpildes gadījumā varēs lemt par biedrības darbības apturēšanu.
