Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,97 miljardi eiro. Labklājības nozarei ir proporcionāli vislielākie tēriņi. No valsts pamatbudžeta izdevumi plānoti 668,4 miljoni eiro, savukārt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi plānoti 2,65 miljardu eiro apmērā.
Cilvēku, protams, interesē, kāds atbalsts no šiem miljardiem ir paredzēts viņa konkrētajā situācijā.
Labklājības nozares nozīmīgākie pasākumi 2018. gadā ir ģimenes valsts pabalsta palielināšana, alternatīvo ģimenes aprūpes formu attīstība un specializēto audžuģimeņu izveide, audžuģimeņu sociālās situācijas uzlabošanai, tehnisko palīglīdzekļu pieejamības nodrošināšana cilvēkiem ar invaliditāti, jaunu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu izveide un kvalitatīvāku pašreizējo sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana bērniem, – Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, informējot par Labklājības ministrijas (LM) prioritātēm 2018. gada un vidēja termiņa budžetā, uzsvēra labklājības ministrs Jānis Reirs.
Šiem prioritārajiem pasākumiem paredzēti 39,3 miljoni eiro no pamatbudžeta. Lielākā daļa no nepieciešamā papildu finansējuma nākamajam gadam – 28,2 miljoni eiro – paredzēta ģimenēm ar bērniem, palielinot ģimenes valsts pabalstu.
Rosina 100 eiro piemaksu ģimenēm ar trim un vairāk nepilngadīgiem bērniem
Pašreiz ģimenes valsts pabalstu piešķir par katru ģimenē audzināmo bērnu no viena gada vecuma sasniegšanas dienas līdz 15 gadu vecumam. Ja bērns pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas turpina mācīties vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē un nesaņem stipendiju, pabalstu turpina maksāt līdz 19 gadu vecumam (ja jaunietis/-te nav stājies laulībā).
Pašreizējais ģimenes valsts pabalsta apmērs mēnesī:
Karstas diskusijas šoruden izraidīja priekšlikumi saistībā ar ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, tostarp bija doma būtiskāk to palielināt par trešo bērnu, taču – ņemot vērā ģimenē aprūpējamos nepilngadīgos bērnus, nevis bērnu kopējo skaitu. Tādējādi pabalsti daudzām ģimenēm kļūtu lielāki, taču vienlaikus, pēc LM aprēķina, apmēram 70 tūkstošiem ģimeņu pabalsts vairs nepienāktos vai būtu mazāks nekā iepriekš. Tāpēc ministrija pret to iebilda.
J. Reirs komisijas deputātus informēja, ka ministrija kā vienu no variantiem ģimeņu atbalstam rosina nākamgad ģimenēm, kuras audzina trīs un vairāk bērnu (vecumā līdz 19 gadiem), piemaksāt 100 eiro mēnesī. Līdz ar to netiktu samazināts pašreizējais atbalsts ģimenēm (paliktu bez izmaiņām), savukārt vairāk būtu atbalstītas ģimenes, kuras audzina trīs un vairāk bērnu līdz 19 gadu vecumam. Tātad piemaksa būtu vecākiem, kas saņem pabalstus par trim bērniem.
Piemēram, ģimenē ir pieci bērni, divi jau sasnieguši 19 gadu (vai 15 gadu) vecumu, par viņiem ģimenes pabalstu nemaksā, bet trīs ir mazāki bērni, par kuriem maksā pabalstu kā par trešo (34,14 eiro), ceturto (50,07 eiro ) un piekto bērnu (50,07 eiro). Šādā situācijā ģimenei būtu papildu nauda – 100 eiro piemaksa.
Latvijā ir 18,6 tūkstoši ģimeņu, kurās ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu, šajās ģimenēs ir 61,6 tūkstoši bērnu.
Izmaiņas paredzētas ģimenes pabalsta izmaksā bērniem, kuri mācās profesionālās izglītības iestādē un saņem stipendiju. Līdz šim par šiem bērniem ģimenes valsts pabalstu nemaksāja. No nākamā gada paredzēts, ka ģimenes valsts pabalstu maksās arī par bērniem, kuri mācās profesionālās izglītības iestādē un saņem stipendiju, kopumā tādu ir 15,6 tūkstoši.
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) statistikas datiem, 2017. gada jūnijā valstī bija 325,4 tūkstoši bērnu, par kuriem izmaksājams ģimenes valsts pabalsts. No tiem 157,9 tūkstoši bērnu bija uzskaitē kā pirmie (48,5% no visiem ģimenes valsts pabalsta saņēmējiem), 111,1 tūkstotis – kā otrie (34,2%), 38 tūkstoši – kā trešie (11,7%), 10,7 tūkstoši – kā ceturtie (3,3%), 4 tūkstoši – kā piektie (1,2%) un 3,6 tūkstoši – kā sestie un nākamie bērni ģimenē (1,1%).
2018. gadā ģimenes valsts pabalstiem plānoti vairāk nekā 107 miljoni eiro.
Ministrs atzina, ka ieklausās viedokļos par to, ka īpašs atbalsts būtu nepieciešams otrā bērna politikai, tāpēc nepieciešams uzsākt diskusiju, pieaicinot zinātniekus un pētniekus, lai modelētu un veidotu tādu pabalstu sistēmu, kas atbalsta jau esošos bērnus un ģimenes, kas audzina nepilngadīgus bērnus. Tam, ka jaunas pabalstu formas nepieciešamas, mudinājums esot arī nelabvēlīgais signāls, ka pērn piedzima par tūkstoš bērniem mazāk nekā iepriekš. Taču tie ir nākamo diskusiju un nākamo budžetu jautājumi, jo "nevar būt viena koncepcija visam mūžam". Pašreiz steigā radikālas pārmaiņas nav iespējamas.
Alternatīvā ģimenes aprūpe
LM īpaši uzsver atbalstu alternatīvo ģimenes aprūpes formu attīstībai. Klāstot par atbalstu audžuģimenēm, labklājības ministrs norādīja, ka tādējādi tiek veicināts, ka bērni, kas palikuši bez vecāku gādības, nonāktu drošā un ģimeniskā vidē un maksimāli tiktu samazināts institūcijās dzīvojošo bērnu skaits.
No nākama gada 1. janvāra pabalsta bērna uzturam audžuģimenē minimālais apmērs palielināsies vairāk nekā divas reizes: 215 eiro līdz 6 gadu vecumam, 258 eiro no 7 gadiem. Pieaugs arī atlīdzība par audžuģimenes darbu: par viena bērna aprūpi audžuģimene saņems atlīdzību 171 eiro, par diviem bērniem – 222 eiro, par 3 un vairāk bērnu – 274 eiro.
Nākamgad paredzēts izveidot specializētās audžuģimenes, kuras var uzņemt bērnu jebkurā diennakts laikā, kuras aprūpētu bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, zīdaiņus vai bērnus, kas cietuši no smagas vardarbības. Audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem Rīgā un reģionos tiks izveidoti atbalsta punkti, kuros saņemt konsultācijas, informāciju un atbalstu sarežģītās situācijās.
No 2018. gada 1. janvāra plānots palielināt atlīdzību arī par adoptējamā bērna aprūpi. Atlīdzība par adoptējamā bērna līdz astoņu gadu vecumam aprūpi nodarbinātām personām, kuras atrodas ar bērna aprūpi saistītā atvaļinājumā vai šai laikā strādā nepilnu darba laiku, būs 70% apmērā no valstī noteiktās vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu algas (pašreiz atlīdzība ir 171 eiro).
Savukārt pārējos gadījumos, piemēram, adoptētājiem, kuri nav nodarbināti, kā arī par bērna vecumā virs 8 gadiem aprūpi, atlīdzība tiks piešķirta 171 eiro apmērā. Ja adoptētājs aprūpēs vienlaikus vairākus bērnus, par nākamo piešķirs piemaksu 171 eiro apmērā.
Pēc VSAA datiem, šī gada jūnijā atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi izmaksāta 20 saņēmējiem, bet atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu izmaksāta 462 saņēmējiem.
No 2018. gada 1. janvāra personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, būs apdrošinātas no valsts pamatbudžeta pensijai, bezdarbam un invaliditātei. To paredz Saeimā budžeta paketē iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"".
Tiks turpināts atbalsts arī aizbildnībai, kurai jau šogad ir piešķirti papildu līdzekļi. "Mans redzējums ir, ka jebkura forma, kas palīdz izņemt bērnu no institūcijām, ir svarīga, un mēs nevaram šķirot, kas ir labāks – aizbildnis, audžuģimene vai adopcija," uzsvēra J. Reirs.
Glābjot bērnus
Nākamgad papildu budžeta piešķīrumu gandrīz viena miljona eiro apmērā LM paredzējusi, lai nodrošinātu kvalitatīvāku sociālo rehabilitāciju no psihoaktīvām vielām atkarīgiem bērniem, no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem, kā arī viņu pavadoņiem.
Savukārt vēl tikpat (0,9 miljoni eiro) paredzēts mērķdotācijās pašvaldību sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem.
Speciālajā budžetā lielākie izdevumi – pensijām
2018. gadā speciālā budžeta izdevumi plānoti vairāk nekā 2,6 miljardu eiro apmērā (par 230,4 miljoniem eiro vairāk nekā šogad). Gandrīz 2 miljardi ir pensijām paredzētā nauda. Pensiju izmaksai arī vislielākais pieaugums – 160,6 miljoni eiro: ikgadējai indeksācijai, kas paredz arī augstāku indeksu par darba stāžu virs 30 gadiem, krīzes laika negatīvā pensiju kapitāla pārrēķināšanai, ko nākamgad sagaidīs tie, kas pensionējās 2012., 2013., 2014. un 2015. gadā.
Savukārt labklājības nozares pamatbudžeta finansējums nākamgad būs 668,4 miljoni eiro, tā pieaugums ir 56,1 miljons eiro. Tajā skaitā no pamatbudžeta tiek maksātas pensiju piemaksas par darba stāžu. No nākamā gada 1. jūlija, kad stāsies spēkā Pensiju likuma grozījumi, būs lielāka piemaksa par darba stāžu pensionāriem, kuriem vecuma pensija piešķirta līdz 1995. gada 31. decembrim. Šobrīd par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, piemaksas apmērs ir 1 eiro, no nākamā gada 1. jūlija tas palielināsies līdz 1,50 eiro. Šīm piemaksām budžetā papildus plānoti 17 miljoni eiro.
