Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Valsts institūcijas uz nevalstiskajām organizācijām lūkojas kā uz palīgu, lai uzlabotu pašlaik kritiski zemo sabiedrības uzticēšanos varai. Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Inita Pauloviča Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē deputātiem atgādināja: "Nevalstiskais sektors ir būtisks sabiedriskās līdzdalības instruments un būtisks rīks, lai nodrošinātu saiti starp sabiedrību un valsts institūcijām." Arī Saeimas komisijas vadītājs Ritvars Jansons atzina: "NVO loma iekļaujošas un saliedētas sabiedrības veicināšanā ir neatsverama." Tomēr sēdē klātesošie nevalstiskā sektora pārstāvji lika saprast – viņu organizācijas sagaida lielāku valsts atbalstu.
Ieceres jāīsteno caur nozaru ministrijām
Kultūras ministrijas dati liecina, ka NVO skaits pēdējo desmit gadu laikā strauji audzis no apmēram tūkstoša 2005. gadā līdz 22 tūkstošiem pašreiz. Vairāk nekā 2500 NVO piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Nevalstisko organizāciju klasifikatorā definētas 15 to darbības jomas un 65 apakšjomas.
"Lielākā daļa no organizācijām atbilst noteiktām nozarēm, piemēram, veselības, izglītības, kultūras, ekonomikas, lauksaimniecības un citām. Pēc mūsu datiem, nozaru ministrijas 2015. gadā bija noslēgušas līdzdarbības līgumus ar 423 organizācijām. 2008. gadā bija tikai 32 līgumi," – uz to, cik strauji Latvijā attīstījies nevalstiskais sektors, norādīja I. Pauloviča. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme skaidroja, ka pašreizējā kārtība paredz – primāri NVO sektors savas ieceres virza caur nozaru ministrijām, līdz ar to tam ir pieejams daudz lielāks finansējums nekā iepriekš minētais, kas pieejams caur NVO fondu. Viņa uzsvēra: "Tie ir 75 miljoni šogad." Aplēsto summu veido ministrijām atvēlētie līdzekļi, fondu nauda, turklāt šajos aprēķinos nav iekļauti valsts kapitālsabiedrību ziedojumi un pašvaldību sniegtais finansējums.
Finansē konkursa kārtībā
Tomēr ir arī tādas nevalstiskās organizācijas, kuras grūti attiecināt uz konkrētu nozari. Tādas ir biedrības, kuras nodrošina pilsonisko tiesību un cilvēktiesību aizsardzību, jebkura veida diskriminācijas novēršanu, kā arī organizācijas, kuras pārstāv noteiktu sabiedrisko grupu intereses. Tieši šīm jomām izveidota NVO fonda programma, kuras finansējums nāk no Kultūras ministrijas budžeta. Tas pirmo reizi piešķirts 2016. gadā 400 tūkstošu eiro apmērā, šogad tas sarucis līdz jau minētajiem 380 tūkstošiem. Paralēli no Kultūras ministrijas budžeta nāk finansējums arī reģionālo NVO programmai, kas vērsta uz vietējo iniciatīvu attīstību, kuras tiek finansētas ar piecu reģionu NVO centru starpniecību. Finansējums šajās programmās tiek piešķirts konkursa kārtībā.
"NVO fonda finansējums nav brīnumlīdzeklis, lai apmierinātu visas prasības," runājot par pieejamiem līdzekļiem, atzina R. Jansons. Bažīga par finansējuma avotiem ir arī Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāve Kristīne Zonberga: "Trīs būtiskākie NVO finansējuma avoti Latvijā ir ziedojumi, saimnieciskā darbība un projektu nauda, un, kā mēs redzam, sagaidāms kritums visās šajās pozīcijās." Viņa norāda, ka projektiem atvēlētais budžeta finansējums vēl aizvien nav sasniedzis iepriekš plānotos 700 tūkstošus, savukārt budžets, kas iedalīts ministrijām, paredzēts to prioritātēm un konkrētu organizāciju atbalstam. Toties ārvalstu finansējumu nevalstiskajam sektoram problemātiski piesaistīt, jo kopš 2016. gada netiek īstenota "NVO līdzfinansējuma programma", kas atviegloja NVO dalību starptautiskos projektu konkursos. Finanšu ministrijas pārstāvji gan sēdes laikā uzsvēra, ka nodokļu reformas netieši varētu palielināt caur ziedojumiem un saimniecisko darbību iegūtos līdzekļus.
Jāatvieglo neaktīvo organizāciju likvidācija
Tomēr finansējuma trūkums nav vienīgā ar nevalstisko sektoru saistītā problēma. Biedrības "Ascendum" valdes priekšsēdētāja Zaiga Pūce diskusijas gaitā vērsa deputātu uzmanību uz to, ka, pēc Finanšu ministrijas datiem, tikai puse no nevalstiskajām organizācijām ik gadu iesniedz gada pārskatu, pēc kura varētu secināt, ka tās darbojas: "Ja gribat radīt vieglāku procesu, kā likvidēt mirušās organizācijas, mēs esam "par"." Pašlaik Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka likvidācija iespējama ar biedru sapulces lēmumu. Savukārt biedru sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no biedriem, ja statūtos nav noteikts citādi. Organizācijai, kas faktiski nedarbojas, organizēt biedru kopsapulci, lai lemtu par likvidāciju, ir teju neiespējami.
Ierosinājums atvieglot likvidācijas procesu guva komisijas deputāta Ingmāra Līdakas atbalstu. Viņš norādīja, ka daudzas organizācijas radītas vienam noteiktam pasākuma vai problēmas risinājumam: "Acīmredzot būtu jēdzīgi no organizācijām prasīt kaut kādu darbību un, ja tās nav, tad radīt vienkāršotu veidu, kā tās likvidēt pēc reālās darbības beigām." Ritvars Jansons šim jautājumam saredz vienkāršu risinājumu – Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā diezgan bieži ir atvērts gan Biedrību un nodibinājumu likums, gan likums "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām", līdz ar to iespējams rosināt likumdošanas izmaiņas, kas skar organizāciju likvidēšanu. Tomēr deputāti Hosams Abu-Meri un Jeļena Lazareva vērsa kolēģu uzmanību tam, ka automātiski likvidēt tās organizācijas, kuras, piemēram, neiesniedz regulārus gada pārskatus, nevajadzētu. "Mēs nevaram vērtēt jebkuru sabiedrisko organizāciju kā uzņēmēju, jo tās biedri var darboties, bet bilance var būt nulle, jo tā nav tieši saistīta ar darbību," uzsvēra J. Lazareva.
