Noteikta kārtība paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanai

Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 563 "Paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanas un noteikšanas, kā arī civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas plānošanas un īstenošanas kārtība" nosaka kārtību, kādā ir jāapzina un jānosaka paaugstinātas bīstamības objekti (PBO).

Saskaņā ar šiem noteikumiem institūcijas, kas, ņemot vērā tām noteikto kompetenci, apzina attiecīgos PBO un iesniedz iegūto informāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD). Tāpat MK noteikumi paredz, ka institūcijas, apzinot PBO, norāda arī to iespējamo kategoriju, ņemot vērā iespējamā kaitējuma ietekmi un objekta saimnieciskās darbības raksturu. Jāvērš uzmanība, ka PBO var noteikt trīs kategorijas – A, B un C.

A kategorijā ietilpst tādi objekti kā valsts nozīmes jonizējošā starojuma objekti, A drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves, publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekti u.c. B kategorijā iekļauti objekti, kuros ražo, lieto, apsaimnieko vai uzglabā bīstamās vielas, kā arī objekti, kuros veic darbu ar 3. riska grupas bioloģiskajiem aģentiem. Savukārt C kategorijā ir elektroenerģijas ražošanas objekti, kuru uzstādītā jauda pārsniedz 100 MW, objekti, kuros veic darbības ar dabasgāzi (izņemot patērēšanu) un kuru gāzes cauruļvados spiediens pārsniedz 1,6 MPa u.c.

Komersantiem konkrētos gadījumos administratīvais slogs vai nu palielināsies vai samazināsies. PBO īpašniekiem tas turpmāk palielināsies šādu iemeslu dēļ:

• jāizstrādā bīstamo ķīmisko vielu atrašanās vietu shematiskais attēlojums (plāns), kā arī jāapzīmē bīstamo vielu atrašanas vietas atbilstoši normatīviem aktiem par darba aizsardzības prasībām drošības zīmju lietošanā;
• jāizstrādā un jāprecizē civilās aizsardzības vienības dokumentācija objektos, kuros ir vai tiks izveidotas minētās vienības;
• jāpārskata un jāprecizē PBO civilās aizsardzības (CA) plāns atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem par CA plāniem;
• jāorganizē PBO civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas mācības, kā arī jāizstrādā mācību dokumentācija.

Savukārt administratīvais slogs samazināsies tiem komersantiem, kuriem īpašumā esošos objektus vairs neatzīst par PBO. Izvērtējot zemāk uzskaitīto objektu iespējamo kaitējuma apjomu, kā arī rīcības spējas un iespējas, MK nolēma tos izslēgt no paaugstinātas bīstamības saraksta, ņemot vērā, ka ar spēkā esošo likumdošanu un prasībām, kuras tiem jāpilda, ir pietiekami. No paaugstinātas bīstamības saraksta izslēdz šādus objektus:

• B un C drošuma klases hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves;
• objektus ar lieljaudas vaļējiem vai slēgtiem starojuma avotiem, kuru kopējā radioaktivitāte 106 – 109 reizes pārsniedz normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktos radioaktivitātes limitus un kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja;
• objektus ar vidējas jaudas vaļējiem starojuma avotiem, kuru kopējā radioaktivitāte 103 – 106 reizes pārsniedz normatīvajos aktos par aizsardzību pret jonizējošo starojumu noteiktos radioaktivitātes limitus un kuriem nepieciešama speciālā atļauja (licence) vai atļauja;
• degvielas uzpildes stacijas ar naftas produktu uzglabāšanas apjomu mazāku par 70 tonnām;
• elektromagnētisko lauku izstarojošas lieljaudas iekārtas ar jaudu no 10 KW līdz 1 MW;
• elektromagnētisko lauku izstarojošas vidējas jaudas iekārtas ar jaudu no 100 W līdz 10 KW.