Jaunais atbalsts nodokļu parādniekiem un iepriekšējās amnestijas pieredze

Nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai paredzētā atbalsta likums, kas stājās spēkā 22. augustā, paredz atbalstu nodokļu maksātājiem nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanai uz diviem gadiem. Nodokļu maksātājam 21 dienas laikā pēc pilnas nodokļa pamatparāda summas nomaksas tiks dzēsta ar nodokļu parādu saistītā nokavējuma nauda un soda nauda, ja tāda ir aprēķināta. Atbalsts ir paredzēts nodokļiem, kas ieskaitāmi valsts budžetā un ko administrē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atšķirībā no 2012. gada ir plašāks nodokļu klāsts, kuros parādu soda un nokavējuma naudas var tikt dzēstas. Taču amnestijas paketē nav iekļauts nekustamā īpašuma nodoklis, ko iekasē pašvaldības.

Tas ir pirmais no nodokļu reformas likumiem, kas stājas spēkā jau šogad.

Pamatparāda summas noteikšana

Uz atbalstu varēs pieteikties nodokļu maksātāji – gan fiziskās personas, gan juridiskās personas. Likums paredz dzēst soda naudas un nokavējumu naudas parādiem, kas juridiskām personām ir izveidojušies līdz 2017. gada 1. jūnijam un joprojām nav samaksāti līdz iesnieguma par pieteikšanos atbalstam dienai; fiziskām personām – atbalsta pamatparādu, kuram var prasīt soda un nokavējuma naudas dzēšanu, noteiks dienā, kad fiziskā persona pieteiksies atbalstam.

Nodokļu parādniekam uz atbalstu nebūs tiesību, ja pieņemts lēmums par tā saimnieciskās darbības apturēšanu; viņš izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistra, izņemot gadījumus, ja tas noticis  pēc nodokļu maksātāja paša iniciatīvas; amatpersona vai adrese  iekļauta  riska personu  vai riska adrešu sarakstā; tiesa ir pieņēmusi lēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu.

Likums ir lakonisks, viss pateikts 12 pantos.

2012. g. un 2017. g. – atšķirības atbalsta regulējumā

Līdzīga pretimnākšana nodokļu maksātājiem bija pirms pieciem gadiem. 2012. gada  Nodokļu atbalsta pasākuma likumā bija paredzēts: ja nomaksā nodokļu pamatparādu un ar to saistīto soda naudu 10% apmērā, nodokļu maksātājam dzēš 90% soda naudas un visu nokavējuma naudu. Nodokļa parāda maksājumu varēja pagarināt līdz pieciem gadiem. Pieteikšanās sākums tāpat bija noteikts 1. oktobris.

2012. gada likumā nodokļu soda un nokavējuma naudas atlaišanai formulētais mērķis bija atvieglot ekonomiskās krīzes laikā radušos nodokļu parādu slogu. Jaunajai amnestijai ir atšķirīga ideoloģiskā ievirze. Apspriežot nodokļu reformu, minēts, ka atbalsts nodokļu maksātājiem palīdzēs kompensēt valsts budžeta ieņēmumu samazināšanos, ieviešot reformā paredzētās izmaiņas nodokļos, mazinās ēnu ekonomiku, veicinās nodokļu labprātīgu nomaksu, mazinās nodokļu parādus.

Arī 2012. gadā likums noteica konkrētas prasības nodokļu maksātājam, kurš vēlējās pretendēt uz nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanu. Pašreizējā likumā ir virkne atšķirību.

Pēc LV portāla lūguma VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes speciālisti sagatavoja salīdzinošu tabulu par galvenajām atšķirībām starp 2012. gada un pašreizējo (2017. g.) likumu. Šajā tabulā ir arī atbilde tiem nodokļu maksātājiem, kas veiksmīgi izmantoja 2012. gada nodokļu amnestiju un kuriem, iespējams, būtu interese pieteikties uz atbalstu arī tagad, ja viņi atkal nonākuši nodokļu maksāšanas grūtībās.

2012. gada nodokļu atbalsta pasākuma pieredze

Finanšu ministrija likumprojekta anotācijā norādījusi, ka 2012. gada atbalsta pasākums joprojām vēl darbojas un uz 2017. gada maiju VID  kontrolē vēl bija 197 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu.

VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, atbildot uz LV portāla jautājumiem par 2012. gada atbalsta pasākuma rezultātiem, informēja, ka, pamatojoties uz saņemtajiem iesniegumiem par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu, tika pieņemti 3019 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu, tai skaitā fiziskām personām 1341 lēmums, juridiskām personām – 1678 lēmumi.

Kopējā parādu summa lēmumos bija 24 807 685,46 eiro. Tika pieņemti 1836 lēmumi par nokavējuma naudas un soda naudas dzēšanu par kopējo summu – 3 980 229,32 eiro.

Līdz šā gada 1. jūlijam samaksātā nodokļu atbalsta pasākuma parāda apmērs ir 7 793 897,38 eiro.

Ne visi nodokļu maksātāji, kuri toreiz kvalificējās atbalstam, spēja īstenot savu apņemšanos. VID informē par neizpildītiem 1024 lēmumiem, tai skaitā atcelti 726 par kopējo parāda summu – 12 421 199,81 eiro; nav izpildīti termiņā un zaudējuši spēku 298 lēmumi par kopējo summu – 100 553,94 eiro.

Uz vaicāto, ar kādām problēmām šie nodokļu maksātāji saskārās, Nodokļu parādu piedziņas pārvalde norāda, ka viens no uzņemto saistību neizpildīšanas iemesliem un iemesliem, kādēļ tika atcelti lēmumi, ir kavēti lēmumā par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu noteiktie maksājumi vai kavēti kārtējie nodokļu maksājumi.

Parādi – bezcerīgie un atgūstamie

Ikreiz, kad runa ir par nodokļu parādiem, figurē milzu summa – vairāk nekā miljards eiro, kas sabiedrībai ir gluži kā mednis kokā, kaut gan ir skaidrots, ka šo miljardu+ veido arī parādi, kurus nekad nevarēs atgūt, jo parādniekam nav ne mantas, ne naudas, pret ko vērst piedziņu.

Tomēr kārtības labad vēlreiz skaitļi, ko sniedza VID.

Uz 2017. gada 1. jūliju valsts budžeta maksājumu kopējais parāds (ko veido apturētie parādi un aktuālie parādi) ir 1 miljards 375 miljoni 176 tūkstoši eiro. No tiem aktuālie parādi (ko veido piedzenamie un nepiedzenamie parādi) ir 954 miljoni 417 tūkstoši eiro. Reālie piedzenamie parādi, uz kuriem var tikt vērsta nokavēto nodokļu maksājumu bezstrīda piedziņa, ir 156 miljoni 388 tūkstoši eiro. Dažādos nodokļos šīs parādu  summas atšķiras, vislielākie, vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, ir pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi.

Reāli piedzenamie parādi pa maksājumu veidiem uz 2017. gada 1. jūliju, tūkst. eiro

Ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs. Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana jeb izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas sasniedz gandrīz 45% no visas Latvijas ēnu ekonomikas, tā nodokļu maksāšanas disciplīna ir vērtēta Rīgas Ekonomikas augstskolas ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.