Ko paredz jaunais dzīvojamo telpu īres likumprojekts

Jaunais likumprojekts paredz, ka visi īres līgumi turpmāk būs jāreģistrē zemesgrāmatā un tos vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Īres tiesību nostiprinājuma lūdzēji būs atbrīvoti no Zemesgrāmatu likumā noteiktajām kancelejas nodevām, kā arī nostiprinājuma lūgumi tiks apliecināti bez maksas zemesgrāmatu nodaļā.

Likumprojektā iekļautas normas, kas paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu gadījumos, kad īrnieka pienākums ir atstāt īrēto dzīvojamo telpu – termiņa notecējuma, īres maksas parāda gadījumā, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā.

Ģimenes locekļi turpmāk neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu un vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par saistību, kas izriet no īres līguma, izpildi. Vienīgi īrnieka nāves gadījumā viņiem paredzētas tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.

Izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu īres tiesisko attiecību laikā tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.

Likumprojektā paredzēts pārejas regulējums, saskaņā ar kuru līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim iepriekš noslēgtie īres līgumi būs jāieraksta zemesgrāmatā. Plānots, ka izīrētājam līdz 2023. gada 31. decembrim būs saistoši zemesgrāmatā neierakstītie īres līgumi, kurus iepriekšējais izīrētājs ir noslēdzis līdz 2018. gada 1. janvārim.

Jaunajā regulējumā paredzēts izīrētāja un īrnieka, kurš dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu. Ja vienošanos neizdosies panākt, ar attiecīgu prasību varēs vērsties tiesā, kura noteiks gan īres līguma termiņu, kas nevarēs pārsniegt 10 gadus, gan arī īres maksu.

Vienlaicīgi ar jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu Ekonomikas ministrija sabiedrību aicina iepazīties arī ar grozījumiem Civilprocesa likumā un grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā".  Ar normatīvo aktu projektiem var iepazīties šeit.

Vai atrisina situāciju ar padomju laika līgumiem?

Vai jaunais likumprojekts atrisina gadiem ilgušo situāciju ar padomju laika beztermiņa īres līgumiem un konflikta situāciju, kas veidojas starp cilvēka tiesībām uz īpašumu un personas mājokļa neaizskaramību?

Mārtiņš Auders, Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors:

"Ekonomikas ministrijas izstrādātais un nule sabiedriskajai apspriešanai nodotais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts paredz izīrētāja un īpašnieka pienākumu noslēgt jaunu īres līgumu, kas atbilstu šā likuma noteikumiem, tostarp arī noteikumam, ka īres līgumam ir jābūt terminētam. Gadījumā, ja izīrētājs un īrnieks par to nevarēs vienoties, likumprojektā iekļauta norma, ka izīrētājs varēs prasīt īres līguma noslēgšanu uz noteiktu termiņu. Šādā gadījumā strīdu izšķirs tiesa pēc saviem ieskatiem (atbilstoši Civillikuma 5. pantam – pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem), termiņu nosakot ne ilgāku kā desmit gadi."

Klementijs Rancāns, denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība "Ausma":

"Jaunais likumprojekts neatrisina nevienu Ekonomikas ministrijas ieceri. Likumprojektā nevar saskatīt, ka tas atrisinātu konfliktsituāciju, jo tas jauc divas dažādas dzīves situācijas – denacionalizēto māju īrnieku tiesiskās attiecības, banku sektorā un citviet radušās situācijas ar fiktīviem īres līgumiem. Fiktīvo līgumu jautājums ir ļoti šaurs, labi, ja pāris desmiti, bet denacionalizēto māju īrnieku, kurus skars šis likumprojekts, ir daudzi tūkstoši. Rīgā vien ap 20 000.  Likumprojekta galvenais jautājums – likvidēt tieši šo statusu, piespiest noslēgt jaunus, netaisnīgus līgumus, tas ir,  apiet pašreizējā likuma 8., 13., daļēji 40. pantu un citus, kas kaut cik aizsargāja šos īrniekus. Likumprojekts "iet uzbrukumā" visām šīm tiesībām, gatavojas atzīt par spēkā neesošu Satversmes tiesas spriedumu, kurš noteica, ka likuma 8. pants atbilst Satversmei. Šis likumprojekts radīs daudz asaru un protestu, vienlaikus ienesīs daudz haosa  un sastrēgumu ar līgumu reģistrēšanu zemesgrāmatā. Likumā ir daudz pretrunu. Šī  likumprojekta risinājumu  saucu par "revolucionārās situācijas" radīšanu īres tiesiskajās attiecībās, jo tas skars plašas iedzīvotāju masas mājokļa attiecību satricinājumu."

Vai jaunais likumprojekts sakārtos īres tirgu, t.i., izskaudīs ēnu ekonomiku īres tirgū, veicinās mājokļu pieejamību?

M. Auders: "Ministrija prognozē, ka īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā palīdzēs izskaust ēnu ekonomiku īres tirgū, jo visi līgumi būs reģistrēti vienā, publiski pieejamā un ticamā reģistrā.

Vienlaikus risku samazināšana izīrētājiem, nodrošinot bezstrīdus saistību izpildes procesus,  sekmēs uzņēmēju investīcijas īres namu būvniecībā, līdz ar to nodrošinot, ka tirgū būs pieejams vairāk īres dzīvokļu. Bez tam šāds regulējums būs ieguvums arī pašvaldībām, it īpaši plānojot īres namu būvniecību, lai sekmīgāk piesaistītu darba tirgū nepieciešamos speciālistus."

K. Rancāns: "Ēnu ekonomikai nav nekāda sakara ar šo likumprojektu, tas neko nerisinās. Nevar manīt, ka tā daļa dzīvokļu īpašnieku, kuri izīrē dzīvokļus, tūlīt būs spiesti iet uz Zemesgrāmatu un reģistrēt īres līgumus. Nekāda piespiedu instrumenta likumprojektā nav. Tas ne par mata tiesu nekur, nevienā pantā  neaizsargā īrniekus šajos dzīvokļos, kā teikts anotācijā. Man liekas, ka tā ir maldināšana, ka likumprojekts neietekmēs budžetu. Varam iedomāties, cik pavisam ir īrnieku Latvijā, Rīgā – vismaz ap 300 000–500 000. Tie visi jāreģistrē, jānosūta e-pasts, dokumenti jāizskata, jākontrolē līguma termiņi, jāraksta lēmumi, jānosūta paziņojumi, proti, informācijas apgrozījums ir milzīgs.

Turklāt jaunu līgumu slēgšanai šāds likumprojekts vispār nav nepieciešams, attiecības regulē Civillikums."

Tiesībsarga birojs likumprojektu nav vēl izvērtējis

LV portāls lūdza arī Tiesībsarga biroja viedokli par jauno likumprojektu, taču, ņemot vērā, ka jaunais normatīvs Tiesībsarga birojā padziļināti nav pētīts, Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas juridiskā padomniece Ieva Arklone paplašinātu viedokli sniegt atturējās, vien norādot, ka "likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums" (turpmāk – likumprojekts) jaunā redakcija Tiesībsarga birojam tapa zināma tikai 12. jūnijā, dienā, kad to savā mājaslapā sabiedrības viedokļa paušanai nodeva Ekonomikas ministrija. Tiesībsargs no Ekonomikas ministrijas puses netika ne informēts par likumprojekta izstrādes gaitu, ne pieaicināts izveidotajās darba grupās, lai gan vairākkārt tika pieprasīta informācija par likumprojekta izstrādi. Arī 2013. gadā Tiesībsarga birojs netika pieaicināts likumprojekta "Dzīvojamo telpu īres likums" izstrādes gaitā.

2014. gada janvārī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdes darba kārtībā bija iekļauta Ekonomikas ministrijas prezentācija par likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums". Tiesībsarga biroju apakškomisijas sēdē pārstāvēja divi Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību daļas juriskonsulti, kuri norādīja, ka šāda likumprojekta redakcija nesamēros mājokļa īpašnieka un īrnieka tiesības un intereses. Pēc deputātu norādēm un pieaicināto institūciju iebildumiem Ekonomikas ministrija tika aicināta likumprojektu pārstrādāt, jo tā redakcija bija pretrunīga.

Attiecībā par denacionalizēto namu īrnieku tiesībām jaunā likumprojekta ietvaros norādāms, ka pirmšķietami denacionalizēto namu īrniekiem ir jāparedz saprātīgs pārejas periods, lai tiesiski sakārtotu dzīvojamo telpu īres attiecības. Likumdevēja interesēs ir radīt vienotu īres tiesisko attiecību regulējumu, kas būtu atbilstošs mūsdienu sociāli ekonomiskajai situācijai un samērotu abu pušu intereses."