SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Lidija Dārziņa
LV portāls
16. janvārī, 2017
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Likumprojekts
TĒMA: Nodokļi
5
1
5
1

Beznodokļa pensiju iniciatīvu vērtēs kopā ar alternatīvu palielināt neapliekamo minimumu

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Sabiedrības kolektīvajā iesniegumā Saeimā norādīts, ka labāk attīstītajās ES valstīs pensijas arī apliek ar nodokli, bet tajās pensijas ir lielākas, kā arī pensijas neapliekamais minimums ir krietni augstāks. Lietuvā, Bulgārijā, Ungārijā un Slovākijā pirmais pensiju līmenis netiek aplikts ar IIN. Iniciatīva ir vērsta uz paaudzi, kas 1990. gadā izcīnīja Latvijas neatkarību un piedalījās atjaunotās valsts veidošanā, lai, aizejot pensijā, viņiem būtiski nepazeminātos dzīves kvalitāte.

FOTO: Freepik

Izskatot sabiedrības iniciatīvu neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) pensijas, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti secināja: lai varētu pieņemt lēmumu, ir nepieciešama daudz plašāka un analītiska informācija. Vērtējot priekšlikumu atbrīvot no nodokļa pensijas, tiek piedāvāta alternatīva iespēja, kas arī ļautu palikt daļai pensijas naudas maciņos, – palielināt pensionāra neapliekamo minimumu. Ne vienā, ne otrā gadījumā ieguvēji nebūs visi. Turklāt svarīgas ir arī budžeta iespējas, neiegūtie ieņēmumi.
īsumā
  • Saeimas kārtības rullis paredz: "Ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu."
  • Kolektīvais iesniegums "Pensija bez nodokļa" Saeimā iesniegts 2016. gada oktobrī. Iniciatīvas autori aicina veikt izmaiņas likumos, nosakot, ka valsts maksātajām 1. līmeņa pensijām – vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas – nav jāpiemēro iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
  • Saeima 2016. gada 22. decembrī uzdeva Sociālo un darba lietu komisijai sadarbībā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju izvērtēt ierosinājumu valsts maksātajām 1. līmeņa pensijām nepiemērot IIN.
  • Diskusijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā tika apspriesta ne tikai iniciatīva – atbrīvot pensijas no IIN, bet arī pensijas neapliekamā minimuma iespējamā pārskatīšana.
  • Pensijas neapliekamais minimums – 235 eiro nav mainīts 10 gadu.

Portāla "ManaBalss.lv" iniciatīvā "Pensija bez nodokļiem" pērn tika savākti vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas pilsoņu paraksti, ko papildina arī kolektīvie iesniegumi – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pensionāru federācijas un citu organizāciju atbalsts.

Nodokļa atbrīvojumu rosina noteikt uz laiku

Iniciatīvas autors Arnis Vērzemnieks komisijas sēdē izklāstīja tās būtību, proti, no IIN atbrīvot valsts maksātās pirmā līmeņa pensijas. Respektējot budžeta plānošanu un iespējas, atbrīvojumu ierosināts noteikt no 2020. gada uz terminētu periodu – līdz 2045. gadam.

Aptaujājot cilvēkus un analizējot situāciju, redzams, ka, aizejot pensijā, cilvēkiem ieņēmumi krīt pat līdz 50%. Viens no iemesliem ir arī situācija deviņdesmitajos gados, kad cilvēkiem nebija iespēju domāt par līdzekļu uzkrāšanu pensijai, vecumdienām. Galvenais bija izdzīvot, pabarot ģimeni. Un tagad cilvēki, ejot pensijā, pat ja pašlaik ir pietiekami normāls atalgojums, nonāk situācijā, ka viņa ienākumi būtiski krītas. Lai arī pensijas ar nodokļiem tiek apliktas lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu, Latvijas labklājības līmenī to nevajadzētu darīt. Latvijā pensijas nav tik lielas kā citur, tāpēc nodokļa atbrīvojums būtu jūtams atspaids pensionāriem, skaidroja iniciatīvas autors, piebilstot: "Tad, kad mēs kā valsts sasniegsim to labklājības līmeni, kāds ir Skandināvijas valstīs, Vācijā, vēl citās, tad varēs atgriezties pie nodokļa."

Iesniegumā Saeimā norādīts, ka labāk attīstītajās ES valstīs pensijas arī apliek ar nodokli, bet tur pensijas apmēri ir lielāki, kā arī pensijas neapliekamais minimums ir krietni augstāks. Lietuvā, Bulgārijā, Ungārijā un Slovākijā pirmais pensiju līmenis netiek aplikts ar IIN.

Iniciatīva ir terminēta, lai nodrošinātu, ka paaudze, kas 1990. gadā izcīnīja Latvijas neatkarību un piedalījās atjaunotās valsts veidošanā, aizejot pensijā, būtiski nepazeminātu savu dzīves kvalitāti.

A. Vērzemnieks piekrīt, ka diskutējams ir jautājums, kas arī viņam tiek uzdots, – vai nodoklis būtu atceļams lielajām pensijām. Taču tad pretī ir jautājums: kāda ir šī robeža? Lielākoties tiek nosaukta summa 1000 eiro. Iniciatīvas virzītājs piekristu, ka iniciatīva tiktu koriģēta – ar nodokli neapliktu pensijas līdz 1000 eiro.

Uzņēmēji atkal saskata draudus

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns iniciatīvā saskata vairākas problēmas. Ja izskan viedoklis, ka no pensijām nevar iekasēt nodokli, tad ir jādomā, no kā to iekasēsim, jo tie ir 77 miljoni eiro [gadā]. Vai ņemsim vēl lielāku nodokli no strādājošajiem, vēl vairāk palielināsim darbaspēka nodokļus, tādā veidā vēl vairāk atbaidot no Latvijas investīcijas sektoros, kuros maksā vidējas un lielas algas.

Ja atceļ nodokli, tad, pēc P. Leiškalna aprēķiniem, pensijas palielināsies 361 tūkstotim pensionāru, tas ir, 64% no 570 tūkstošiem pensionāru. Taču pensijas nepalielināsies 209 tūkstošiem pensionāru, kuriem tās šobrīd ir vismazākās. Tas, ka pensijas atvietojums ir 50% no darbspējas vecuma ienākumiem, viņaprāt, nav nekas nenormāls. Visā pasaulē tiek uzskatīts, ka ienākumu atvietojumam jābūt no 0,4 līdz 0,6, jo pensijas vecumā cilvēkiem ir citas funkcijas, turklāt nav jāuztur nepilngadīgi bērni.

A. Vērzemnieks, iebilstot pret pārmetošo toni, precizēja, ka iniciatīvā nav norādes uz pensionāru maksātā nodokļa daļas pārlikšanu uz strādājošajiem vai nodokļa palielināšanu pārējiem maksātājiem. Jo nauda rodama arī citur, piemēram, ēnu ekonomikā, godprātīgā nodokļu maksāšanā.

Savukārt deputāts Andrejs Klementjevs uz P. Leiškalna argumentu, ka pensionāriem nav jāuztur bērni, atbildēja ar citu – nav jāaizmirst, ka viņiem ir citi papildu tēriņi – medikamentiem un medicīnai.

Strādājošajam no bruto algas vispirms tiek aprēķinātas un samaksātas sociālās iemaksas, skaidroja Labklājības ministrijas (LM) Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Andra Stabiņa. Tikai pārējā algas daļa tiek aplikta ar IIN. Līdz ar to LM uzskata, ka tas ir loģiski, ka no pensijām to izmaksas periodā tiek maksāts ienākuma nodoklis. Vēl jāņem vērā, ka pensijas, kas ir piešķirtas līdz 1996. gadam un nav pārrēķinātas, ar nodokli netiek apliktas.

Pēc LM datiem, līdz 1996. gadam vecuma pensija ir piešķirta 154 000 cilvēkiem. Apmēram 68% šo pensiju nav pārrēķinātas. Savukārt no tām 79% ir lielākas par 235 eiro un netiek apliktas ar IIN.

LM pieļauj, ka varētu tikt atvērta diskusija par neapliekamā objekta pārskatīšanu.

Arī cienījamā vecumā ir tiesības uz cienījamu dzīvi

Deputāts un Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) vadītājs Andris Siliņš izklāstīja LPF viedokli – nodokļa atvieglojuma galvenais mērķis ir panākt, lai cilvēkam, tajā skaitā pensionāram, būtu pietiekami ienākumi, kas nodrošinātu noteiktu dzīves līmeni vecumdienās. Taču pašreiz arī pensionāriem, kuri saņem par 235 eiro lielākas pensijas un maksā nodokli, ir problēmas ar minimāla dzīves līmeņa nodrošinājumu. LPF skatījumā neapliekamajam minimumam pensionāram jābūt minimālās algas līmenī. LPF neiestājas par to, lai neapliekamais minimums tiktu palielināts tiem, kuru pensijas ir tūkstošos eiro. Taču ir arī ļoti daudz pensionāru, kas saņem mazāk par 235 eiro, nodokļa atbrīvojums viņu pensiju neietekmētu, tāpēc ir jāmeklē citas iespējas vismazāko pensiju saņēmēju situācijas risināšanai.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra atgādināja, ka no katra eiro, ko sabiedrība samaksā nodokļos, 36,6 centi aiziet sociālajai nodrošināšanai – pensijām, pabalstiem un cita veida atbalstam. Atbrīvojot pensijas no nodokļa, ietekme uz budžetu būtu 100 miljoni eiro (80 miljoni pašvaldību budžetos, 20 miljoni – valsts budžetā). Daļa no 80 miljoniem eiro aiziet sociālajai nodrošināšanai (pabalstiem un cita veida palīdzībai) tiem pensionāriem, kas saņem pensiju zem 235 eiro. Ja par šiem 80 miljoniem samazina IIN pašvaldību budžetos, iespējams, arī pašvaldību rocība nebūs tik liela un arī šie pabalsti samazināsies tieši tai grupai, kurai visvairāk tas būtu mērķēts, brīdināja E. Putra.

Kritiska pret šādu argumentu bija deputāte Silvija Šimfa: no pašvaldību viedokļa spriežot, būtu labi, ja pensionāri nebūtu šīs [sociālās palīdzības] sistēmas pastāvīgie klienti. Sociālā darba speciālistiem īpaši māca, ka nevajadzētu padarīt cilvēkus par atkarīgiem no sistēmas. Ja pensionāri savā rīcībā saņemtu maksimāli daudz līdzekļu, viņiem nevajadzētu maksāt nodokli, viņi paši labāk zinātu, kā sakārtot savas finanses, nevis atdot to valsts rokās, un tad atkal cilvēka vietā kāds cits izlemj, vai viņš dabūs no pašvaldības palīdzību vai nedabūs, jo arī tam ir nosacījumi. "Tad mēs arī vienkāršotu administrēšanas sistēmu. Mums vajadzētu ļaut senioriem pašiem lemt par tiem pakalpojumiem, kurus viņi vēlas saņemt, nevis atņemt viņiem [naudu] un tad caur institūcijām atkal dalīt: kādam pienākas, kādam ne," piebilda deputāte.

Neapliekamais minimums stagnē

Pensijai ar nodokli neapliekamais minimums 235 eiro apmērā ir kopš 2006. gada. Deputāts A. Klementjevs norādīja, ka 10 gados ir pieaugušas gan pensijas, gan algas. Un tad ir jautājums, kāpēc nav veiktas korekcijas pensionāru neapliekamā minimuma summā, bet tas vienkārši stagnē?

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem sociāli apdrošināto personu vidējā iemaksu alga 2006. gadā bija 390 eiro, 2015. gadā – 665 eiro. 2006. gadā vecuma pensijas vidējais apmērs bija apmēram 130 eiro, 2016. gadā – 290 eiro.

Kā skaidroja FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne, Finanšu ministrija vienmēr ir teikusi: tad, kad tiks celts vispārējais neapliekamais minimums strādājošajiem, tad skatīsimies, kā mēs ceļam pensionāru neapliekamo minimumu, jo nebūtu pareizi neapliekamā ienākuma līmeni vienai iedzīvotāju grupai skatīt atsevišķi no citām sabiedrības grupām. Pašreiz situācija ir mainījusies, jo ir ieviests diferencētais neapliekamais minimums un to kopā ar pensionāru neapliekamo minimumu FM noteikti skatīs nodokļu pamatnostādņu kontekstā.

Diskusijā tika minēts daudz skaitļu visdažādākajās kombinācijās, kas apspriešanu padarīja nervozu. Deputāts Andris Bērziņš secināja, ka ar lozungiem vien nevienlīdzību nav iespējams mazināt. No LM un FM deputāts vēlas sagaidīt informāciju un analīzi par nodokļa finansiālo, ekonomisko un sociālo ietekmi. Jo pensionārs nav tas, kas uzkrāj šo naudu, tā ienāk apritē, viņš samaksā savus parādus, dzīvokļa rēķinu, arī caur nodokļiem pensiju nauda atgriežas atpakaļ budžetā. Tikai pilnīga un analītiska informācija ļautu spriest, kur ir zaudējums ekonomikai, kā var samazināt nevienlīdzību un kādā veidā kopumā palīdzēt pensionāriem. Un tad varētu lemt, vai tas būs neapliekamais minimums vai citi risinājumi. Šādai informācijai jābūt, lai tā būtu skaidra ne tikai deputātiem, bet visiem iedzīvotājiem, uzstāja deputāts.

Turpinot iniciatīvas "Pensija bez nodokļa" vērtēšanu, deputāti no ministrijām prasīs analītisku informāciju un situācijas modelējumu ar variantiem, lai varētu pieņemt lēmumu, vai tas būs pensijas atbrīvošana no nodokļa vai neapliekamā minimuma paaugstināšana, vai kāds cits variants.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU