No nākamā gada stājas spēkā vairāk nekā 100 tiesību aktu, to skaitā vairāk nekā 60 likumi - četri jauni likumi un 62 likumu grozījumi, kā arī 7 jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi un 25 MK noteikumu grozījumi. Vienkopus ar šo sarakstu var iepazīties vietnē Likumi.lv, izvēloties sadaļu > Jaunākie > 01.01.2017. > Stājas spēkā.
Savukārt LV portālā kā ik gadu ir pieejamas publikācijas - skaidrojumi par jaunajiem tiesību aktiem vai to izmaiņām, ko apvieno temats "Spēkā no 2017. gada janvāra".
Valsts kanceleja vērš uzmanību, ka ministriju sagatavotajā apkopojumā ir minēta tikai daļa no normatīvajiem aktiem, kas stājas spēkā nākamajā gadā.
Sabiedrībai būtiskākie tiesību akti, kas stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī
Izglītība
Reģistrā apkopos un centralizēti uzkrās informāciju par augstākās izglītības iestādēs studējošajiem, kā arī nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem. Tas ļaus topošajiem studentiem pirms augstskolas un studiju programmas izvēles mērķtiecīgi novērtēt, kādas ir iespējas strādāt izvēlētajā profesijā un kāds ir vidējais atalgojums pēc augstskolas absolvēšanas. To paredz grozījumi Augstskolu likumā.
Vairāk par augstskolu absolventu reģistra izveidi lasiet LV portāla skaidrojumā "Studējošo un absolventu reģistrā apkopos datus arī par nodarbinātību un algām".
Reizi divos gados rīkos projektu konkursu, kurā varēs pieteikties jaunatnes organizācijas darbības atbalsta finansējuma saņemšanai divu gadu periodam. To nosaka grozījumi Jaunatnes likumā.
Grozījumi Izglītības likumā paredz procesuālās darbības, kādai rīcībai jāseko, ja tiek konstatēti likuma pārkāpumi, kas noteic, ka pedagogam un izglītības iestādes vadītājam jābūt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei, veidojot bērnu un jauniešu cieņu pret Latvijas valsti.
Vairāk lasiet LVportāla skaidrojumā "Ko paredz jaunie Izglītības likuma grozījumi".
Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmā apkopos informāciju par zinātniskajās institūcijās strādājošajiem, zinātniskās darbības rādītājiem un rezultātiem. To paredz grozījumi Zinātniskās darbības likumā. Grozījumi paredz arī nosacījumus zinātnisko institūciju reorganizācijai, apvienojot valsts zinātniskos institūtus vai pievienojot valsts zinātnisko institūtu valsts augstskolai. Šie grozījumi skars zinātniskās institūcijas un visus, kas tajās nodarbināti, visus, kas veic zinātnisko darbību, esošos un topošos zinātniekus, kā arī institūcijas, kas ir iesaistītas zinātnes politikas veidošanā.
Tieslietas
Šī gada 1. janvārī spēkā stājās Dokumentu juridiskā spēka likuma grozījumi, kas paredz, ka fiziskas personas dokumentu kopijas un citus to atvasinājumus var apliecināt pašas ar savu parakstu, vienlaikus nodrošinot iespēju pēc pieprasījuma uzrādīt dokumenta oriģinālu. Par izmaiņām lasiet LV portāla skaidrojumā "Vienkāršota dokumentu kopiju apliecināšanas kārtība".
Grozījumi Kriminālprocesa likumā paredz no nākamā gada tiesas pavēstes personām nosūtīt vienkāršā pasta sūtījumā, bet pavēstes advokātam, valsts vai pašvaldību iestādēm – elektroniski. Pirmstiesas kriminālprocesā joprojām tiks saglabāta iespēja pavēstes nosūtīt ierakstītā sūtījumā pa pastu ar paziņojumu par sūtījuma saņemšanu.
Arī civilprocesā vispārēju tiesas dokumentu piegāde paredzēta vienkāršā pasta sūtījumā vai elektroniski. Atsevišķos gadījumos, kur tā var radīt īpaši sensitīvu ietekmi, piemēram, nosūtot atbildētājam aizmugurisku spriedumu vai lēmumu par pagaidu aizsardzības noteikšanu, saglabāta dokumentu nosūtīšana ierakstītā sūtījumā. Cita starpā grozījumi Civilprocesa likumā paredz ieviest funkcionāli atšķirīgu datu apmaiņas modeli starp zvērinātiem tiesu izpildītājiem un kredītiestādēm.
Arī paziņojumu par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu un laiku pie atbildības saucamajai personai turpmāk piegādās vienkāršā pasta sūtījumā, ja nav norādīts cits saziņas veids, bet iestādei – uz elektronisko pasta adresi. Savukārt nolēmumi netiks sūtīti personām pa pastu, tie būs pieejami tiesas kancelejā. To nosaka grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā.
Lai novērstu bērnu pamattiesību pārkāpšanu, pieņemts jauns Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums, kas paredz paplašināt valsts garantēto uzturlīdzekļu saņēmēju loku, vienkāršot uzturlīdzekļu izmaksas procedūru, noteikt uzturlīdzekļu parādnieku transportlīdzekļa, kuģu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu un ieviest jaunu kārtību parādnieku datu publiskošanā.
Izmaiņas:
spēkā no 2017. gada 1. februāra
informāciju par uzturlīdzekļu parādniekiem publiskos portālā www.latvija.lv. Turpmāk informācija par parādnieku persona varēs iegūt tikai tādā gadījumā, ja būs zināms parādnieka vārds, uzvārds un personas kods;
spēkā no 2017. gada 1. aprīļa
uzturlīdzekļu izmaksas uzsākšana no Uzturlīdzekļu garantiju fonda notiks trīs mēnešu laikā līdzšinējo 9 mēnešu vietā. Ja starp vecākiem nepastāvēs strīds, uzturlīdzekļus varēs saņemt Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā, administratīvā procesa ietvaros uzreiz vēršoties Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā (UGFA);
parādnieks ar UGFA varēs noslēgt vienošanos par maksājumu veikšanu arī nepilnā apmērā, ja uzturlīdzekļi tiek maksāti administratīvā procesa ietvaros un parādnieks nespēj nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus pilnā apmērā;
uzturlīdzekļu parādnieki nevarēs vadīt transportlīdzekli un kuģi, ja viņa vietā uzturlīdzekļus maksās valsts un viņš nav noslēdzis vienošanos par parāda atmaksu vai nepilda noslēgto vienošanos trīs secīgus mēnešus. Vienlaikus UGFA izvērtēs tiesību izmantošanas aizlieguma samērīgumu - vai tas nevarētu radīt būtisku kaitējumu parādnieka, no viņa atkarīgas personas vai cita viņa aprūpē esoša bērna interesēm. Tiesību izmantošanas aizliegums būs atceļams, ja tā piemērošanas laikā iestāsies kādi no apstākļiem, kas nav savienojami ar turpmāku aizlieguma piemērošanu;
spēkā no 2017. gada 1. septembra
valsts uzturlīdzekļus izmaksās personām līdz to 21 gada vecumam, ja tā turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā.
Vairāk lasiet LVportāla skaidrojumā "Alimenti jeb uzturlīdzekļi 2017. gadā – pieaug minimālais apmērs un jauna uzturlīdzekļu saņemšanas kārtība".
No nākamā gada spēkā stājas grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Tie paredz, ka līdztekus jau līdz šim īstenotajai risku vadībai Uzņēmumu reģistrs nākamā gada sākumā ieviesīs papildu pārbaudes iesniegtajiem reģistrācijas pieteikumiem. Jaunais regulējums ir vērsts uz uzņēmējdarbības vides drošības paaugstināšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu.
Vairāk informācijas var iegūt, izlasot Uzņēmumu reģistra sagatavoto skaidrojumu "Ēnu ekonomikas mazināšanai pastiprina kontroli jaunu uzņēmumu reģistrēšanā".
Kultūra
Ir noteikta kārtība, kādā kultūras pieminekļi, tajā skaitā valstij piederošas senlietas ar datējumu līdz 17. gadsimtam, tiek izvestas no Latvijas. To paredz MK noteikumii.
Noteikta valsts nodeva par kultūras pieminekļu, tajā skaitā valstij piederošo senlietu, pagaidu izvešanu un mākslas un antikvāro priekšmetu pilnīgu izvešanu un pagaidu izvešanu no Latvijas. To paredz Ministru kabineta noteikumi.
Nacionālajai Mākslu vidusskolai piešķir profesionālās izglītības kompetences centra statusu. Nacionālā Mākslu vidusskola izveidota 2016. gada 1. septembrī, reorganizējot Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu un Rīgas Doma kora skolu. Profesionālās izglītības kompetences centra statusu piešķir arī Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai, kas izveidota, reorganizējot Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu un Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu.
Mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmu pedagogiem palielināsies atalgojums. To nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.10355 "Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes mākslas, mūzikas un dejas izglītības programmas". Grozījumi nosaka koeficientu 13,5 procentu apmērā, lai aprēķinātu nepieciešamo papildu finansējumu pedagogu papildu pienākumu, kā arī pedagogu mēneša darba algas likmes palielināšanai. Grozījumi arī nosaka, ka dotācija tiek piešķirta vienam izglītojamajam, kas vienlaikus apgūst vienu izglītības programmu, tādējādi izslēdzot iespēju, ka valsts budžeta finansējums vienam izglītojamajam dublējas.
Tāpat mainīts esošo apmaksājamo pedagoģisko slodžu skaits uz vienu izglītojamo un ir noteikti kvalitātes kritēriji, kurus piemēros, nosakot no valsts budžeta finansējamo izglītojamo skaitu izglītības iestādēs.
