Latvija interneta ātruma ziņā ir septītajā vietā pasaulē un piektā (vai trešā – atkarībā, ko mēra) vietā Eiropā – tā secina informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas "Akamai" kārtējais pētījums "State of the Internet" (interneta stāvoklis), balstoties uz jaunākajiem, 2016. gada otrajā ceturksnī apkopotajiem datiem no visas pasaules.
Pēc "Akamai" datiem, Latvijā interneta pieslēguma vidējais ātrums ir 17,5 megabiti sekundē (Mbps) – tas ir, 17,5 miljoni bitu sekundē, kur katrs "bits" ir vai nu 0, vai 1 datoru t.s. binārā valodā. Savukārt maksimālais vidējais interneta ātrums Latvijā bijis 77,7 Mbps, kas valsti pēc šīs mērauklas ierindo trešajā vietā Eiropā.
Latvijas interneta pakalpojumu sniedzēju (IPS) piedāvājums pārsvarā krietni pārsniedz šos skaitļus. Tur, kur ir pieejami t.s. optiskie pieslēgumi, pamatpiedāvājums parasti ir 100 Mbps. Pat izmantojot fiksētā telefonu tīkla vara vadus ar ciparu abonentu līniju (digital subscriber line/DSL), vietām ir iespējams sasniegt 60 Mbps ātrumu. Citur DSL ātrums ir 10 Mbps.
Atliek vien piebilst, ka interneta leiputrija attiecas uz Latvijas pilsētu iedzīvotājiem. Lauku reģionos situācija ir bēdīgāka - dažkārt vienīgais internets ir pieejams caur mobilo sakaru operatoriem.
Internetu jālūdz "izpakot" no televīzijas piedāvājuma
Jāņem vērā, ka atsevišķu interneta pieslēgumu ir speciāli jāsarunā gandrīz no jebkura Latvijas IPS. Operatori, sākot ar tirgus līderi "Lattelecom" un arī vietējie pilsētas mēroga IPS, parasti "pako" internetu kopā ar televīziju un fiksētā telefona zvanu pakalpojumiem. Iemesls ir vienkāršs – ciparu datu pārraide ir galvenais "nesējs" gan ciparu televīzijas signāliem, gan balss sakariem. Kādēļ nepiedāvāt "visu vienā"?
Tas nozīmē, ka vidusmēra Latvijas mājsaimniecība pilsētā, kur pieejams "Lattelecom" vai cits optiskais tīkls, visticamāk, interneta pieslēgumu (sākot no 100 Mbps – tātad jau "pilnības raga" apmēros) saņem kā daļu no pakas ar n-tiem televīzijas kanāliem un, iespējams, fiksēto mājas telefonu, ja kādam tāds vajadzīgs. Tas parasti maksā dažus desmitus eiro mēnesī. Ja šādu paku izmanto divi, trīs lietotāji (televizors, galda dators un kāda ģimenes locekļa planšete), jautājums par to, vai visiem "pietiks interneta", vispār nevar rasties.
Tomēr ir vērts saprast, kādas interneta jaudas ir vajadzīgas dažādām darbībām vairāku apsvērumu dēļ. Pirmkārt, ne visur Latvijā ir "Akamai" aprakstītā interneta pārpilnība – lauku rajonos dažkārt vienīgais internets ir pieejams, tikai pateicoties mobilo sakaru operatoriem, kuri savukārt ne visur piedāvā visātrāko 4G pārklājumu. Otrkārt, Latvijas iedzīvotāji ceļo, un var gadīties nonākt kādā "interneta nabagu valstī" vai reģionā, kur ir slikts interneta piedāvājums viesnīcā vai uzturēšanās vietā. Tāpat mobilais internets viesabonēšanas režīmā var izrādīties lēns – ar 3G vai pat mazāku ātrumu.
Ikdienas darbībām pietiek ar nelielu ātrumu
Tātad – cik jaudīgs internets vajadzīgs dažādām darbībām? Jāpiebilst, ka pie optiskā interneta izlutinātiem lietotājiem jāzina, ka interneta ātrumu mēra divos virzienos – lejupielādes ātrums, kas ir svarīgs interneta satura apskatīšanai, un augšupielādes ātrums – kas ir būtisks, ja vēlas, piemēram, vairākus desmitus megabaitu satura (piemēram, 150 atvaļinājuma fotogrāfijas) nosūtīt caur internetu citam lietotājam kā e-pasta pielikumu. Optiskie pieslēgumi parasti ir simetriski, vienāds ātrums abos virzienos, bet ar citām tehnoloģijām, piemēram, DSL, lejupielādes un augšupielādes ātrumi var atšķirties.
Ja vēlas tikai apskatīt e-pastus un vienkāršas interneta mājaslapas, pietiek ar 500 kilobitiem (kbps) jeb 500 tūkstoš bitu sekundē lejupielādes ātrumu. Pavisam mazu jaudu patērē arī balss sakari internetā (voice-over-IP/VOIP) - pietiek ar 100 kbps, taču dzidram, labam balss skanējumam vajadzīgs vismaz 1 Mbps.
Sarežģītās mājaslapas
Savukārt, ja vēlas skatīt mājaslapas, kas satur sarežģītus, kustīgus elementus, iekļauj videoklipus u.tml., ieteicams internets ar lejupielādes ātrumu vismaz 1,5 Mbps.
Ar šādu ātrumu arī pietiek video straumēšanai, piemēram, skatoties "YouTube" video klipus vai Latvijā pieejamo maksas video krātuvi "Netflix". Savukārt, lai skatītos augstas izšķirtspējas (high definition/HD) video, ieteicams lejupielādes ātrums vismaz 5 Mbps.
Mūzikas straumēšanai vajadzīgas pavisam mazas jaudas – "Spotify" mūzikas serviss kā vēlamu ātrumu iesaka 150 kbps. Mūziku bieži klausās mobilajās ierīcēs – telefonos un planšetēs, tādēļ jādomā par to, vai operators prasa samaksu par patērēto datu apjomu.
Interesanti, ka pamācībās par vajadzīgo jaudu tiešu sarunu ("Skype" un līdzīgu rīku lietošana) un videokonferenču rīkošanai internetā prasa samērā pieticīgas jaudas. Balsij pietiek ar 500 kbps abos virzienos, HD video sarunām – 1,5 Mbps abos virzienos.
Desmitiem megabitu – filmu lejupielādētājiem
Jautājumi par būtiski lielākiem interneta ātrumiem var rasties, ja lietotājs grib lejup vai augšupielādēt liela apjoma failus – piemēram, HD video vai lielu daudzumu digitālu attēlu. Izņemot centienus iegūt filmas no ārzemju maksas vai cita veida serveriem, mājsaimniecībām vairāku desmitu Mbps jaudas it kā nebūtu aktuālas. Protams, ja mājas interneta pieslēgumu izmanto profesionāls video montāžists, fotogrāfs vai digitāls mākslinieks, lejupielādes ātrums būtu ieteicams 50 Mbps un augšupielāde – 25 Mbps.
Latvijas pilsētās šādi interneta ātrumi ir pieejami par cenām zem 20 eiro mēnesī. "Lattelecom" par optisko internetu ar abpusēju ātrumu 100 Mbps piedāvā par 17,50 eiro, bet 250 Mbps – par 23,50 eiro. Rīgas centrā ir lētāki piedāvājumi – no "Balticom" (17 eiro par 250 Mbps) un "Telenet" (13 eiro par ātrumu līdz 300 Mbps), arī no "Baltcom" (250 Mbps par 15 eiro). Šie skaitļi atspoguļoti cenu salīdzināšanas vietnē www.gudriem.lv, kur var atrast pārskatu par galvenajiem operatoriem, kas piedāvā internetu Latvijas pilsētās un lauku rajonos. Tomēr šī vietne ne vienmēr aptver visus piedāvājumus, piemēram, Jēkabpilī uzrāda tikai "Lattelecom" cenas, lai gan pilsētā darbojas arī "Baltcom" un citi operatori.
Lai precīzi noskaidrotu, kas ir kas, ieteicams meklēt vairākās vietās, kaut vai www.internetapieslegumi.lv vai www.atrsinternets.lv. Jāpārbauda arī lapās redzamās saiknes – jo vismaz "atrsinternets.lv" satur dažas "mirušas dvēseles".
Jāpatur arī prātā, ka mazie un lēti IPS ne vienmēr ir labākie. Lieliem operatoriem ir pietiekama klientu bāze, lai atmaksātos uzturēt labu diennakts klientu apkalpošanas dienestu. To diez vai spēj "Sūnuciema Internets", arī ja tas saviem 500 klientiem gandrīz vienmēr nodrošina 100 Mbps, tikai ne tajā dienā, kad serveris nobruka, bet sistēmas administratore Aina bija sēņot un ārpus mobilo sakaru zonas.
