Izglītības un zinātnes ministrijas sniegtie dati par jauno mācību gadu parāda: lai gan kopumā skolēnu skaits 1.-12. klasē ir nostabilizējies un pat pieaudzis, tomēr lielākais zudums jāmēra nevis valstiskā, bet gan pašvaldību līmenī, jo bērnu skaits pieaudzis vien 44 novadu skolās. Tas tāpēc, ka arvien vairāk ģimeņu izvēlas savus bērnus laist skolā, kas atrodas reģionālajos centros un Pierīgā, un tas nozīmē, ka uz šī lēmuma pamata lielāko triecienu saņem mazākie novadi. Visgrūtāk nācies piepildīt tieši vidusskolu klases.
Šogad 10. klase netika atvērta 22 vidusskolās, un kopumā šajās skolās 10.-12. klasē mācās ne vairāk par 20 skolēniem. Tā kā pedagogi algas joprojām saņem atbilstoši skolēnu skaitam, tad nenoliedzami bērnu samazinājums skolā noved arī pie tā, ka mainās skolotāja slodze un arī atalgojums. Pašvaldības un skolas ir spiestas ar satraukumu gaidīt jauno mācību gadu, raizējoties par to, vai arvien vairāk vecāku neizlems par labu darbavietai un dzīvei citā novadā. Turklāt IZM paredz, ka kopumā skolēnu skaits ar katru gadu varētu tikai sarukt, tātad cīņa par skolēniem – tikai turpināties.
