Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iegūtie dati palīdzēs novērtēt, vai valsts līdzekļi ir ieguldīti pareizās programmās vai šim ieguldījumam ir ekonomiska atdeve un vai studiju programmu īstenošana ir ieguldījums tautsaimniecībā, kā arī varēs prognozēt nākotnes nodarbinātību.
FOTO: Freepik
Lai nodrošinātu iespēju iegūt visaptverošus datus par pretendentiem uz pirmsskolas izglītības iestādi, vispārējās izglītības iestāžu skolēniem, kā arī par pedagoģisko personālu, 2009. gada augustā darbu uzsāka Valsts izglītības informācijas sistēma (VIIS).
Taču jau drīzā nākotnē šo sistēmu papildinās arī studējošo un absolventu reģistrs – to paredz Augstskolu likuma grozījumi, kurus 27. septembrī tālākai virzībai Saeimā apstiprināja Ministru kabinets. Likumprojekts paredz, ka reģistrā iekļaus ne tikai datus par studējošajiem un doktora zinātniskā grāda pretendentiem, bet arī nepersonificētus statistikas datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem.
Ļaus izsekot ieguldījumam augstākajā izglītībā
Pati ideja par šāda reģistra izveidi nav jaunums – tā apspriesta jau vairākus gadus un ietverta pat Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam. "Likumprojekts ļaus izsekot ieguldījumiem augstākajā izglītībā un to atbilstībai darba tirgus un tautsaimniecības vajadzībām. Ja mēs gribam mērķtiecīgi ieguldīt valsts budžeta līdzekļus, mums ir jāredz, vai absolventi, kas nonāk darba tirgū, tiek adekvāti novērtēti un ir pieprasīti," Ministru kabineta sēdē skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas plānošanas jomā Laura Treimane.
Šobrīd dati par studentiem pieejami vien apkopotā veidā, tiem ir ierobežota analīzes iespēja, kā arī nav iespējams salīdzināt ieguldījumu ar reālajiem rezultātiem, kā arī tos analizēt kopsakarā ar vispārējās izglītības datiem. Savukārt, ieviešot reģistru, IZM iegūs salīdzināmus, sistemātiskus datus par absolventu gaitām darba tirgū, varēs novērtēt, vai valsts līdzekļi ir ieguldīti pareizās programmās, vai šim ieguldījumam ir ekonomiska atdeve, kāds ir studiju programmu īstenošanas ieguldījums tautsaimniecībā, kā arī varēs prognozēt nākotnes nodarbinātību.
Turklāt ne mazāk svarīgi ir tas, ka reģistrā pieejamā statistiskā informācija ļaus sadarboties ar pētnieku grupām, kas izglītības politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem dos iespēju iegūt svarīgus datus. Tāpat šie rādītāji ļaus nodrošināt Latvijas dalību starptautiskajos pētījumos.
Datus reģistrā uzkrās vismaz trīs gadus pēc absolvēšanas
Reģistrā plānots iekļaut informāciju par Latvijas augstskolu un koledžas pirmā un otrā līmeņa profesionālās un akadēmiskās augstākās izglītības studiju programmu studentiem, doktora zinātniskā grāda pretendentiem, kā arī par tiem studentiem, kas devušies apmaiņas programmā kādā no ārvalstu augstskolām.
Ir plānots apkopot un centralizēti uzkrāt informāciju gan par datiem, kad students ir uzsācis mācības vai paņēmis akadēmisko gadu vai devies apmaiņā un kad studijas beigtas. Šos datus nodrošinās augstskolas un koledžas, un par to precizitāti būs atbildīgs iestādes vadītājs.
Grozījumi likumā ļaus IZM saņemt informāciju arī no Nodarbinātības valsts aģentūras par bezdarbniekiem, kas aģentūras uzskaitē nonāk 18 mēnešus pēc augstskolas vai koledžas absolvēšanas. Tāpat grozījumi ļaus ministrijai iegūt informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta par absolventu nodarbinātību un ienākumiem pēc iestādes absolvēšanas.
"Ja mēs gribam mērķtiecīgi ieguldīt valsts budžeta līdzekļus, mums ir jāredz, vai absolventi, kas nonāk darba tirgū, tiek adekvāti novērtēti un ir pieprasīti."
Jau šobrīd likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19. panta 10.1 punkts paredz, ka no 2017. gada 1. janvāra ir pienākums Izglītības un zinātnes ministrijai katra mēneša pirmajā datumā elektroniski VID nosūtīt informāciju par iepriekšējo mēnesi – par visām personām līdz 24 gadu vecumam, kuras iegūst vispārējo, profesionālo, augstāko vai speciālo izglītību, norādot, kad persona uzņemta vai atskaitīta no mācībām.
To, kāds ir reģistrā iesniedzamās informācijas apjoms un kā tā tiek iesniegta, paredzēts noteikt līdz ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 788 "Valsts izglītības informācijas sistēmas saturs, uzturēšanas un aktualizācijas kārtība". Tiks noteikts, ka datus reģistrā uzkrās vismaz trīs gadus pēc absolventa grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanas.
Rūpēsies, lai fizisko personu dati nebūtu publiski pieejami
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, reģistra mērķis nav fizisko personu personificētu datu izmantošana, glabāšana un citas ar datu apstrādi saistītas darbības, bet tikai datu saņemšana statistikas vajadzībām, lai īstenotu augstākās izglītības jomas normatīvajos aktos un politikas plānošanas dokumentos noteiktos uzdevumus.
Reģistra pārzinim būs pienākums ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības fizisko personu datu aizsardzībai, nodrošinot, ka VIIS publiskajā informācijas daļā, kuru satur sistēma, fizisko personu dati nav pieejami. Fizisko personu datu izmantošana un pieejamība reģistrā tiks regulēta ar VIIS lietotājiem piešķirtajām tiesībām, un lietotājam tiks piešķirtas pieejas tiesības tikai tiem fizisko personu datiem, kuri tam nepieciešami darba vai amata pienākumu izpildei.
Atalgojuma jautājums ir ļoti sensitīvs
Reaģējot uz grozījumiem, Latvijas Rektoru padomes juriskonsults Jānis Bernāts Ministru kabineta sēdē izteica pārmetumu, ka IZM likumprojektu nav saskaņojusi ar augstskolām, kā arī bažas par to, vai šāda reģistra uzturēšana nedublēsies ar tiem pienākumiem, ko augstākās izglītības iestādēm jau šobrīd paredz Augstskolu likums. Viņš akcentēja, ka grozījumu lielākais trūkums ir tajā, ka nav norādīts, kā tiks integrētas dažādās absolventu uzskaites sistēmas, ko jau šobrīd veic augstskolas – vai tas notiks automātiski, vai šie dati uz ministriju būs jānes "blāķiem un ekseļiem".
Viņš arī norādīja, ka absolventu atalgojums ir ļoti sensitīvs jautājums, gan attiecībā uz vairāku iedzīvotāju grupām, gan reģioniem. "Būs reģioni, kuros ir objektīvi zemāks atalgojums. Tāpat ir virkne faktoru, kāpēc absolvents datubāzēs nemaz neparādīsies, piemēram, tie studenti, kas studijas turpina ārzemēs, vai kas tur strādā. Likumprojektu sagatavojot, šie aspekti nav ņemti vērā," akcentēja Jānis Bernāts.
Izglītības un zinātnes speciāliste Laura Treimane gan paskaidroja, ka likumprojekts ar augstskolām nav saskaņots tā steidzamības dēļ, bet par šāda reģistra izveidi ar augstākās izglītības iestādēm ir diskutēts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kā arī to paredz ar nozari saskaņotās Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam. "Mēs piekrītam Rektoru padomei, ka ir jāvienojas par konkrētiem datu parametriem, kurus iekļaus MK noteikumos. Mēs esam gatavi par to runāt. Vienlaikus šis likumprojekts paredz konceptuāli – kas ir studējošo un absolventu reģistrs, kādi segmenti tur tiks iekļauti, kādas ir iesaistītās institūcijas un ka mēs ņemam vērā personas datu aizsardzības nosacījumus. Par šo jautājumu ir diskutēts ar VID, un ir panākts risinājums, ka varam veidot absolventu datu ainu, respektējot personas datu aizsardzību," skaidroja L. Treimane.
Domstarpības rada arī aspekts, ka šim pasākumam nav paredzēts atsevišķs finansējums – IZM speciāliste L. Treimane skaidro, ka izmaksas, kas augstskolām var rasties, veicot datu sagatavošanu un iesniegšanu, tiks segtas no studiju bāzes finansējuma, kurā ir paredzēti arī infrastruktūras izdevumi.
Rektoru padomes pārstāvis J. Bernāts norādīja: "Augstskolām šādas datubāzes jau ir, taču, protams, lai tās sajūgtu kopā – tie ir izdevumi, un augstskolas savu sagatavošanas darbu veic no saviem resursiem – papildu līdzekļi tam nav paredzēti."
Izglītības un zinātnes ministrija grozījumus vēlas pieņemt vienlaikus ar valsts budžetu 2017. gadam, to motivējot ar nepieciešamību nodrošināt augstskolām un koledžām piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietojuma efektīvu plānošanu un kontroli, piešķirot finansējumu kvalitatīvām studiju programmām, kuru absolventi ir pieprasīti darba tirgū un saņem atalgojumu atbilstoši savai kvalifikācijai.
