Dažas tirdzniecības vietas pat nosaka, ka ar karti neveiks darījumus zem zināmas summas, jo nekad nevar zināt, vai pircējs nav aizmirsis kartes PIN kodu un darījums laikietilpīgi jāveic pret parakstu. Šāda ņemšanās par 50 centu pirkumu ir nejēdzīga, īpaši, ja ir rinda, un rindas galu pamet kāds nepacietīgs klients ar daudz lielāku pirkumu. Tāpat diez vai piecas minūtes pirms piepilsētas vilciena atiešanas citus pasažierus iepriecinās gaidīšana pie stacijas kases, kamēr saskaita vai izdod sīknaudu par biļeti uz braucienu divas pieturas tālāk.
Bezkontakta e-talonus pazīstam sen
Tādēļ maksājumu karšu biznesā jau kādu laiku tiek izmantota t.s. īsas darbības rādiusa radio tehnoloģija (near field communication/NFC), lai veiktu iespējamus t.s. bezkontakta maksājumus. Tas nozīmē, ka maksājumu momentāli var veikt, pietuvinot karti, kam ir NFC čips, attiecīgai kases ierīcei. Tātad bezkontakta karte ir maksājumu karte ar papildu funkciju, kas apzīmēta ar īpašu ikonu uz kartes, bet karte darbojas arī ar čipu un magnētisko svītru.
Protams, šādas sistēmas ieviešana prasa gan darbību no karšu izstrādātāju puses (bankas un globālas karšu organizācijas kā Mastercard un Visa), gan jaunu kases ierīču – NFC sensoru ieviešanu tirdzniecības vietās.
"Dažos gadījumos esam novērojuši, ka ceļotāji automātiski liek karti pie bankas termināla, domājot, ka šāds pakalpojums tiek nodrošināts arī Latvijā."
Latvijā bezkontakta maksājumi konkrētām vajadzībām ir pazīstami jau ilgāku laiku – kopš e-talona ieviešanas Rīgas sabiedriskajā transportā 2009. gadā. Gan mazumtirdzniecībā (Narvesen kioskos un citur) pārdodamie e-taloni, gan t.s. "Rīdzinieku kartes" darbojas kā sava veida elektroniski maciņi, kurus "tukšo", iekāpjot sabiedriskajā transportā un pieskaroties karšu lasītājam. Protams, šādi "maciņveidīgi" risinājumi arī satur zināmu drošības elementu – ja pazaudē vai nozog e-talonu, zūd tikai apmaksāto braucienu skaits un vērtība. Savukārt bezkontakta maksājumu kartēm paredzēts viena pirkuma limits 10 eiro un dažādas iespējas steidzami paziņot par kartes pazaudēšanu vai nozagšanu, vai arī to pamana bankas pretkrāpšanas sistēmas.
Drošība limitos un citos paņēmienos
Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace skaidro, ka viens veids, kā aizsargāt jauno karšu lietotājus pat no nelielas krāpšanas, ir PIN koda ievadīšana ik pa dažiem pirkumiem, arī ja tie atbilst 10 eiro limitam un nav aizdomīgi . "Kartē būs "iebūvētas" speciālas prasības, kas ik pa laikam liks cilvēkiem tomēr ievadīt PIN kodu. Piemēram, jūs pāris reizes varēsiet norēķināties ar bezkontakta maksājumu, bet kādā trešajā vai ceturtajā reizē, lai arī maksājums pēc limita atbildīs bezkontakta maksājumam, terminālis pieprasīs ievadīt PIN kodu," skaidro B. Melnace.
Šogad Latvijā līdzās e-taloniem parādījušās jaunas bezkontakta maksājumu iespējas, izmantojot parastas maksājumu kartes, kuras piedāvā vairākas bankas. Banka "Citadele" jau pavasarī uzstādīja ap 110 bezkontakta maksājumu terminālus dažādās Rīgas un apkaimes tirdzniecības vietās, vienlaikus piedāvājot pirmo bezkontakta maksāšanas iespēju – savās kartēs iebūvētu e-talonu. Maksājumu terminālu uzstādīšana pārsvarā domāta tūristu apkalpošanai, kas ieradušies no valstīm, kur bezkontakta kartes jau ir plaši izplatītas. Kartes, ar ko var veikt visādus bezkontakta maksājumus Latvijas klientiem, "Citadele" sāks piedāvāt šoruden.
60% maksājumus varētu veikt bezkontakta režīmā
Gan bezkontakta norēķinu termināļus, gan attiecīgās kartes sākušas ieviest arī SEB un "Swedbank". "Mūsu dati rāda, ka vairāk nekā 60% karšu maksājumu tiek veikti par nelieliem ikdienas pirkumiem, kuru vērtība nepārsniedz 10 eiro. Jaunā bezkontakta tehnoloģija, kas sekmīgi ieviesta arī citās pasaules valstīs, ļauj veikt maksājumus, vienkārši nopīkstinot karti. Redzam, ka tas padarīs ērtāku ikdienu un ietaupīs laiku gan pircējiem, gan pārdevējiem, jo tagad, veicot sešus no desmit pirkumiem, atliks tikai pietuvināt maku maksājumu terminālim, līdzīgi kā to esam pieraduši darīt sabiedriskajā transportā, lietojot e-talonu. Domāju, ka gada laikā šāda karte būs vismaz katram otrajam iedzīvotājam, un tas būs lielisks pamudinājums padarīt mūsdienīgākas norēķinu sistēmas arī tirgotājiem visā Latvijā," vienā no pirmajām termināla uzstādīšanas reizēm Vecrīgas restorānā "Wok to Walk" skaidroja "Swedbank" valdes loceklis Reinis Rubenis.
Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, līdz augusta beigām visā Latvijā būs 1500 bezkontakta norēķiniem piemērotu tirdzniecības vietu. Vairāk nekā 800 no tām nodrošina "Swedbank".
Pirks tūkstošiem vilciena biļešu
Bezkontakta maksājumu infrastruktūru arī Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā uzstādījusi "Swedbank" sadarbībā ar AS "Pasažieru vilciens" (PV), kas paātrinās biļešu pirkumus. PV klienti dienā iegādājas vidēji 50 tūkstošus biļešu, un aptuveni piekto daļu veido bezskaidras naudas norēķini, tāpēc jaunā sistēma palīdzēs pasažieriem norēķināties par biļetēm ātrāk.
"Kartē būs „iebūvētas” speciālas prasības, kas ik pa laikam liks cilvēkiem tomēr ievadīt PIN kodu."
Līdz šim par bezkontakta norēķiniem no komersantu puses dzirdētas pozitīvas
atsauksmes. "Mūsu pircēji ir aktīvi pilsētnieki un, protams, Rīgas viesi, tādēļ
šāda jauna termināļa uzstādīšanai ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, laika
ekonomija klientu apkalpošanā, ņemot vērā, ka maksājumus ar karti veic vairāk
nekā 50% "Wok to Walk" apmeklētāju. Otrkārt, šāda tipa banku kartes jau tiek
izmantotas citās valstīs. Līdz ar to ārvalstu viesiem ar tām būs iespējams
norēķināties arī mūsu restorānā," norāda uzņēmuma "Wok to Walk" valdes locekle Linda
Liepiņa.
Tāpat cerīgi uz jauno maksājuma veidu skatās tūrisma nozare. "Bezkontakta kartes
ievērojami atvieglos iepirkšanos tūristiem, jo šāda sistēma pieejama daudzās
valstīs, kur tie pieraduši pie ātra un droša maksājuma. Dažos gadījumos esam
novērojuši, ka ceļotāji automātiski liek karti pie bankas termināla, domājot, ka
šāds pakalpojums tiek nodrošināts arī Latvijā," saka Rīgas Tūrisma attīstības
biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.
