SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
speciāli LV portālam
20. septembrī, 2016
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Izglītība
1
6
1
6

Kas var pieteikties studiju/studējošā kredīta dzēšanai no 2016. gada

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Kopumā 2016. gada budžetā paredzēti līdzekļi kredītu dzēšanai 2 139 604 eiro apmērā.

LV portāla infografika

Ministru kabinets ir apstiprinājis profesiju sarakstu, kas var pieteikties studiju un studējošā kredīta dzēšanai ar valsts galvojumu vai no valsts budžeta līdzekļiem 2016. gadā. Tie, kas vēl nav paspējuši pieteikties, lai kredītu sāktu dzēst no šī gada, to vēl var izdarīt līdz 14. oktobrim.
īsumā
  • Katru gadu Izglītības un zinātnes ministrija veido sarakstu ar profesijām, kuru pārstāvji var pretendēt uz studiju un studējošā kredīta dzēšanu.
  • Dzēšana paredzēta tikai tiem kredītiem, kas ņemti no valsts budžeta vai ar valsts galvojumu.
  • Kredītus dzēš pretendentiem, kas savā amatā nostrādājuši vismaz gadu, ja ieņemamais amats atbilst studiju jomai un ir pagājis gads, kopš studiju beigšanas un darba likme nav mazāka kā pusslodze.
  • Pēc tam, kad uzsākta kredīta dzēšana, pēc katra gada Studiju un zinātnes administrācija par darba attiecību turpināšanos jāinformē, nosūtot darbavietas izdotu  izziņu.

Katru gadu Izglītības un zinātnes ministrija veido sarakstu ar profesijām, kuru pārstāvji var pretendēt uz studiju un studējošā kredīta dzēšanu. Pieteikšanās kredītu dzēšanai norit visu gadu, bet gada otrajā pusē Ministru kabinets apstiprina rīkojumu, pēc kura Studiju un zinātnes administrācija sāk pieteikumus izvērtēt.

Dzēšana paredzēta tikai tiem kredītiem, kas ņemti no valsts budžeta vai ar valsts galvojumu. Kredītus, kam valsts studiju laikā pati maksā procentus, ir iespēja saņemt jau kopš 1999. gada. Divus gadus kredītus valsts izmaksāja no sava budžeta, bet no 2001. gada pārgāja uz sistēmu, ka kredītus izsniedz banka, bet valsts tiem ir galvotājs.

Lai pieteiktos kredīta dzēšanai, jāatbilst šādiem nosacījumiem:

  • kredīts izsniegts ar valsts galvojumu, vai kredīts ir no valsts budžeta līdzekļiem;
  • ir pagājis vismaz gads kopš studiju beigšanas (tātad jāsāk kredīts arī atmaksāt);
  • ir pagājis vismaz gads, kopš strādāts konkrētajā amatā, kas atbilst studiju jomai;
  • darba likme nevar būt mazāka par pusslodzi.

Kas var pieteikties studiju un studējošā kredīta dzēšanai?

Uz kredīta dzēšanu saistībā ar profesiju parasti var pretendēt darbinieki:

  • valsts un pašvaldību institūcijās;
  • ārstniecības iestādēs, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta;
  • nevalstiskā sektora institūcijās, kuras pilda valsts vai pašvaldību pasūtījumu sociālo pakalpojumu nodrošināšanā;
  • privātās pirmsskolas izglītības iestādēs (tikai studiju kredīts).

Izglītības un zinātnes ministrija profesiju sarakstu veido, ņemot vērā tautsaimniecības attīstības tendences un citu ministriju ieteikumus. Projektā iekļautās profesijas ir vispārinātas un aptver visu profesiju speciālistus.

"Izglītības un zinātnes ministrija profesiju sarakstu veido, ņemot vērā tautsaimniecības attīstības tendences un citu ministriju ieteikumus."

Pretendenti tiek izvēlēti konkursa kārtībā. Ir nozares, kuru profesiju pārstāvjiem konkursā ir privilēģijas. Piemēram, izvēloties pretendentus ārstniecības jomā, prioritāte ir tiem, kas strādā ārpus Rīgas.

Savukārt, ja prioritāšu konkursā nav, tad priekšroka vienmēr būs laikam, kas nostrādāts amatā, respektīvi, jo ilgāk pretendents strādā savā darbavietā, jo lielākas iespējas viņam saņemt atmaksu par atlikušajiem gadiem.

Apstiprināts jaunais profesiju saraksts

2016. gada 13. septembrī valdība apstiprināja rīkojumus Nr. 519 "Par studiju kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem 2016. gadā" un rīkojumu Nr. 520 "Par studējošo kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem 2016. gadā".

Atbilstoši tiem studiju un studējošā kredītus 2016. gadā var dzēst šādi profesionāļi (iekavās norādīts skaits, cik personas var pretendēt uz dzēšanu katrā no kredītu veidiem):

  • izglītības jomas darbinieki – skolotāji, speciālie pedagogi, logopēdi, sociālie pedagogi, izglītības psihologi, metodiķi, izglītības iestāžu vadītāji (direktori), izglītības iestāžu vadītāju (direktoru) vietnieki, izglītības iestāžu bibliotekāri, izglītības iestādēs nodarbinātie diriģenti, koncertmeistari, horeogrāfi, baletmeistari (98 – studiju; 36 – studējošā);
  • valsts dibinātajās augstākās izglītības iestādēs un valsts vai publiskas personas dibināto zinātnisko institūtu darbinieki – asistenti, lektori (vieslektori), docenti, pasniedzēji, metodiķi (studiju metodiķi), laboranti, laboratoriju vadītāji, pētnieki, inženieri, tehniķi, analītiķi, datorsistēmu un datortīklu administratori, projektu vadītāji, projektu vadītāja asistenti, projektu administratori, projektu koordinatori, bibliotekāri, bibliotēku vadītāji, speciālisti, juristi, grāmatveži, ekonomisti, eksperti, lietveži, dokumentālisti vai amatpersonas, kuras veic minēto amatu pienākumus (23 - studiju; 34 – studējošā); 
  • sociālie darbinieki, karitatīvie sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori (50 – studiju; 5 – studējošā);
  • kultūras jomas darbinieki – bibliotekāri, bibliotēku vadītāji, muzeju un arhīvu vadītāji, arhīvisti, referenti, muzeju speciālisti, krājumu glabātāji, krājumu glabātāju asistenti, vēsturnieki, muzejpedagogi, pētnieki, izglītības darba nodaļu vadītāji (speciālisti, kuri apkalpo arhīvu, bibliotēku, muzeju, mākslas galeriju un citu līdzīgu organizāciju krājumus un to lietotājus), aktieri, režisori, dramaturgi, scenogrāfi, producenti, producentu asistenti, vokālisti, diriģenti, kora mākslinieki, kormeistari, koncertmeistari, mūziķi, kultūras namu un kultūras centru vadītāji, direktori un viņu vietnieki, kultūras darba organizatori, deju kolektīvu vadītāji, horeogrāfi, ansambļu un citu muzikālu kolektīvu vadītāji, kultūras projektu vadītāji, kultūras metodiķi, dekorētāji vai amatpersonas (darbinieki), kuras veic minēto amatu pienākumus (17 – studiju; 13 – studējošā);
  • ārstniecības personas šādā prioritārā secībā: māsas (medicīnas māsas), sertificēti ārsti, ārsta palīgi (feldšeri) (vispirms kredītu dzēš speciālistiem, kuru darbavietas atrodas ārpus Rīgas un  Rīgas reģiona un kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta), rezidenti (ja rezidentam ir noslēgta vienošanās ar pašvaldību vai valsts vai pašvaldības ārstniecības iestādi, kas sniedz no valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus ārpus Rīgas, par darba tiesisko attiecību uzsākšanu attiecīgajā ārstniecības iestādē ārpus Rīgas pēc rezidentūras programmas beigšanas un ja šajā vienošanās dokumentā norādītās darba tiesiskās attiecības tiks nodibinātas tajā specialitātē, uz kuras rezidentūras studiju programmu rezidentūras pretendents ir pieteicies), vecmātes, biomedicīnas laboranti, funkcionālie speciālisti, zobārsti (vispirms kredītu dzēš speciālistiem, kuru darbavietas atrodas ārpus Rīgas un Rīgas reģiona un kuri sniedz veselības aprūpes pakalpojumus, kas tiek apmaksāti no valsts budžeta) (38 – studiju; 25 – studējošā);
  • valsts pārvaldes darbinieki – referenti, konsultanti, eksperti, inspektori, uzraugi, otrie sekretāri, trešie sekretāri, ekonomisti, nodaļu (daļu) vadītāju (priekšnieku) vietnieki, nodaļu (daļu) vadītāji (priekšnieki), juristi, juriskonsulti, valsts drošības iestāžu amatpersonas, izmeklētāji, valsts notāri, inženieri, mežziņi, auditori, vēsturnieki, instruktori, lietvedības pārziņi, lietveži, arhivāri, arhivāra palīgi, epidemiologi, grāmatveži un to palīgi, bibliotekāri, sociālie darbinieki, psihologi, kapelāni, projektu vadītāji (koordinatori), ieslodzījuma vietu priekšnieku dežurējošie palīgi, apsargi, finansisti, pētnieki, izstāžu kuratori, redaktori, speciālisti, datortīklu administratori, analītiķi, programmētāji, statistikas matemātiķi, ģeologi, politologi, uzskaitveži, departamentu direktori, departamentu direktoru vietnieki, rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu palīgi vai amatpersonas, kuras veic minēto amatu pienākumus (165 – studiju; 81 – studējošā);
  • speciālisti, kas pēc ārvalstīs iegūtas augstākās izglītības, kļuvuši par nodarbinātajiem valsts vai pašvaldību institūcijās vai kapitālsabiedrībās, publiski privātās kapitālsabiedrībās vai privātās kapitālsabiedrībās, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgām profesijām (15 – studiju; 6 – studējošā).

Kā pieteikties kredīta dzēšanai?

Lai pieteiktos kredīta dzēšanai, kredīta ņēmējam Studiju un zinātnes administrācijā ir jāiesniedz šādi dokumenti:

  1. pieteikums kredīta dzēšanai no valsts budžeta līdzekļiem;
  2. izziņa par kredīta ņēmēja pamata darbavietu (uz iestādes veidlapas sniedzami dati);
  3. pēc attiecīgās studiju programmas pabeigšanas iegūtā diploma kopija.

Dokumenti jāiesniedz Studiju un zinātnes administrācijā  personīgi vai sūtot pa pastu uz adresi: Studiju un zinātnes administrācijai Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 14, Rīgā, LV-1050. Vairāk informācijas šeit.

Pēc dokumentu iesniegšanas pretendentam ir jāgaida apstiprinājums par to, ka viņš ir izturējis konkursu. Ja apstiprinājums saņemts, tad Studiju un zinātnes administrācija ieskaita tā gada visu maksājumu bankā un kredīta ņēmējam pašam nekas nav jādara.

Kā norisinās kredīta dzēšana?

Kredīta dzēšana notiek pakāpeniski. Kredītam ar valsts galvojumu atmaksa notiek šādi:

  • ja kredīts jāatmaksā 10 gadu laikā, tad par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš 10% no kopējās kredīta summas;
  • ja kredīts jāatmaksā piecu gadu laikā, tad par katru attiecīgajā profesijā nostrādāto gadu pēc studiju beigšanas kredīta ņēmējam dzēš 20% no kopējās kredīta summas.

Savukārt kredītam no valsts budžeta līdzekļiem – studiju kredītam no pieteikuma apstiprināšanas brīža par katru pilnu nostrādāto gadu dzēš 10 procentus no kopējās kredīta summas, bet studējošā kredītam - 1. atmaksāšanas gadā – 5%, 2. – 10%, 3.,4. un 5. – 15%, 6.,7. gadā – 20% no kredīta kopējās summas.

Kredīta dzēšana tiks uzsākta no 2016. gada un attieksies uz vēl nesegtajiem maksājumiem. To, ko kredīta ņēmējs ir samaksājis pats pirms tam, viņš atpakaļ nesaņems, tomēr summa pakāpeniski samazināsies un līdz ar to arī kredīta procenti.

Jāņem vērā – ja pretendents strādā nepilnu slodzi, tad par katru pilnu nostrādāto gadu dzēsīs pusi no attiecīgajā kredīta atmaksāšanas gadā  paredzētās kredīta summas daļas un kredīta ņēmējam būs jāturpina maksāt procentus – arī atlikusī kredīta pamatsummas daļa.

Par darbavietas maiņu ir jāinformē

Pēc tam, kad uzsākta kredīta dzēšana, pēc katra gada ar izziņu no darba ir jāinformē SZA par to, ka darba attiecības turpinās. Tāpat administrācija uzreiz ir jāinformē arī par slodzes izmaiņām un par to, ka darba attiecības ir izbeigtas. Ja darbavietu maina tās pašas jomas ietvaros, tad kredīta dzēšana turpinās, par to administrācija ir jāinformē. Ja joma ir mainīta, tad dzēšana tiek pārtraukta. Ja darbinieks darbu būs mainījis, bet vēlāk atgriezīsies vecajā darbavietā, viņam konkurss par kredītu dzēšanu būs jāiztur vēlreiz. Tomēr, ja darbinieks kādu laiku pastrādājis citur, bet sapratis, ka vēlas atgriezties savā vecajā darbavietā, tad viņam atkal jānostrādā viens gads, lai varētu iesniegt izziņu no darbavietas, un tad dzēšana atkal atsākas.

Iespēja dzēst studējošā kredītu arī, ja piedzimst bērns

Uz studējošā kredīta dzēšanu var pretendēt arī tad, ja kredīta ņēmējam vai viņa laulātajam kredīta saņemšanas vai atmaksas laikā piedzimst vai tiek adoptēts bērns. Tie ir 30% no neatmaksātās kredīta summas (par katru bērnu). Tādā gadījumā attiecīgajā kredītiestādē, kura administrē izsniegto kredītu, jāuzrāda bērna dzimšanas apliecība un pēc attiecīgās augstākās izglītības iestādes beigšanas iegūtais diploms.

Gan studiju, gan studējošā kredīta (no valsts budžeta un kredītiestādes līdzekļiem) pamatsumma, kredīta procenti, kā arī līgumsods tiek dzēsti gadījumā, ja kredīta ņēmējs miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU